Drukas resursa adrese: https://kandava.lv/aktualitates1/atkritumu_apsaimniekosanas_maksa_klus_nedaudz_dargaka
Drukas datums: 07:29:09 29.03.2024

Atkritumu apsaimniekošanas maksa kļūs nedaudz dārgāka27.06.2019

atkritumi_piejura.jpgNo 1. augusta Kandavas novada iedzīvotājiem jārēķinās ar paaugstinātu atkritumu apsaimniekošanas tarifu. Ja līdz šim nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana izmaksāja 12,84 eiro par kubikmetru, tad no 1. augusta – 15,90 eiro par kubikmetru.

Pakalpojuma maksas un tarifa paaugstināšana SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra””  nepieciešama vairāku iemeslu dēļ – viens no tiem – saskaņā ar Dabas resursu nodokļa (DRN) likumu izriet, ka no 2020. gada 1. janvāra stājas spēkā cita DRN likme. Ja šogad par atkritumu apglabāšanu tā noteikta 43 eiro apmērā par tonnu, tad nākamgad – 50 eiro par tonnu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 8. maijā apstiprināja SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra”” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu tarifu ar jau iekļautu DRN likmi: no 2019. gada 10. jūnija līdz 31. decembrim – 60,73 eiro tonnā (bez PVN), bet no 2020. gada 1. janvāra – 64,01 eiro tonnā (bez PVN). Tas nosaka, ka turpmāk DRN būs iekļauts atkritumu apglabāšanas tarifā un pašvaldībai, mainoties apglabāšanas tarifam, nebūs nepieciešams atsevišķs lēmums par atkritumu apsaimniekošanas maksas maiņu, kas stāsies spēkā reizē ar jauno apglabāšanas tarifu.

Bet ir vēl viena izmaksu pozīcija, kas iedzīvotājiem sadārdzinās sadzīves atkritumu izvešanas maksu. Ja iepriekš maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu bija noteikta 1,70 eiro (bez PVN) par kubikmetru apmērā, tad tagad tā būs 6,76 (bez PVN) eiro par kubikmetru.

Uzņēmuma valdes loceklis Ēriks Zaporožecs skaidro, ka līdzšinējās pozīcijas izmaksas bija noteiktas neadekvāti zemas un nesedza reālās izmaksas. Uzņēmums, aprēķinot pakalpojuma izmaksas bija noteicis vēl augstāku šīs pozīcijas izcenojumu, sākotnēji prasot 8,26 eiro (bez PVN) par m3, pēcāk, ņemot vērā atsevišķu kapitāldaļu turētāju, jeb pašvaldību deputātu iebildumus, aprēķins tika  pazemināts līdz 7,09 eiro (bez PVN) par kubikmetru. Tomēr, Kandavas novada domes vadībai un Talsu novada domes deputātiem vēlreiz pārskatot aprēķinus, un uzklausot Talsu novada pašvaldības auditores Solvitas Zemītes skaidrojumu, kura pauda pārliecību, ka uzņēmuma finansiālā situācija var nostabilizēties arī pie zemākā izmaksu izcenojuma, tika nolemts, ka maksu noteikt 6,76 eiro (bez PVN) par m3. Tam gan iebilda Ē. Zaporožecs, skaidrojot, ka uzņēmums regulāri saskaras ar neplānotām situācijām, kas prasa papildu investīciju ieguldījumu, kā arī nepieciešams nodrošināt uzņēmuma attīstību, uzlabojot tā tehnisko aprīkojumu. Ieguldījumus prasa arī iekārtu tehniskās apkopes un tehnikas uzturēšana kārtībā, bet aizstāvot savu novadu iedzīvotāju intereses, gan Kandavas novada domes, gan Talsu novada domes deputāti lēma noteikt maksu par sadzīves atkritumu savākšanu 6,76 (bez PVN) eiro par kubikmetru. Jāturpina izvērtēt uzņēmuma finanšu situācija, lai saprastu, kā šāds izcenojums ietekmē tā darbību. Kopumā par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un noglabāšanu, jeb apsaimniekošanu, iekļaujot dabas resursu nodokli maksa būs 15,90 eiro (bez PVN) par m3.

Dažas no astoņām SIA “AAS “Piejūra”” apsaimniekošanas teritorijā esošajām pašvaldībām ir pieņēmušas lēmumu par atšķirīgām šīs pozīcijas izmaksām. Piemēram, Mērsraga, Rojas, Engures un Jaunpils novada dome ir apstiprinājusi atkritumu apsaimniekošanas tarifu ar maksu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu 8,26 (bez PVN) eiro par kubikmetru, bet, lai situāciju nesarežģītu veicot aprēķinus, domājams, ka minētās pašvaldības savus pieņemtos lēmumus mainīs, līdz ar to iedzīvotājiem būs nodrošinātas zemākas pakalpojuma izmaksas.

Līdz šim iedzīvotājiem nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana izmaksāja 12,84 eiro (ar PVN) par kubikmetru, bet no 1. augusta tā būs 15,90 eiro (ar PVN) par kubikmetru.

Tas nozīmē, ka viena konteinera iztukšošanas reize (0,140 kubikmetru tilpums), līdzšinējā 1,80 eiro (ar PVN) vietā nu izmaksās 2,23 eiro, bet (0,180 kubikmetru tilpums līdzšinējo  2,31 eiro (ar PVN) vietā turpmāk maksās 2,87 eiro (ar PVN), bet (0,240 m3 tilpums) esošo 3,09 eiro (ar PVN) vietā maksās 3,81 eiro (ar PVN).

Nešķirotu sadzīves atkritumu (NSA) apsaimniekošanas maksas salīdzinājums

 

Esošā maksa

Plānotā maksa

Izmaiņas EUR

Izmaiņas %

Pozīcijas

1m3=0,158 t

1m3=0,105 t

 

 

NSA apglabāšanas pakalpojuma komponente, EUR/m3

4.49

4.27

-0.22

-4.90%

Dabas resursu nodoklis, EUR/m3

4.42

2.11

-2.31

-52.26%

NSA savākšanas pakalpojuma maksa, EUR/m3

1.70

6.76

5.06

297.65%

NSA apsaimniekošanas maksa bez PVN, EUR/m3

10.61

13.14

2.53

23.85%

Pievienotās vērtības nodoklis 21%, EUR/m3

2.23

2.76

0.53

23.77%

NSA apsaimniekošanas maksa ar PVN, EUR/m3

12.84

15.90

3.06

23.83%

1 konteinera iztukšošanas reizes maksas salīdzinājums

atkritumi_piejura.jpg

Arī jaunais apstiprinātais atkritumu apsaimniekošanas tarifs, salīdzinot ar citiem novadiem, ir viens no zemākajiem Latvijā. Piemēram, SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi”, SIA „Madonas namsaimnieks”, SIA „Vides serviss” šo pakalpojumu nodrošina par izcenojumu, kas pārsniedz 20 eiro (ar PVN) par kubikmetru.

piejura1.jpg

Uzņēmums stabilizējies un izvērtējis nesaimniecisko rīcību

Jauns tarifs ir tikai daļa no pārmaiņām uzņēmumā. Konstruktīvi reaģējot uz saņemto informāciju par notikumiem uzņēmuma iekšienē, kas norādīja uz parādsaistībām un uzņēmuma nonākšanu grūtībās,  jau 12. martā pašvaldības, kas ir kapitāldaļu turētājas uzņēmumā (Jūrmalas pilsēta, Talsu novads, Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Dundagas novads, Jaunpils novads, Mērsraga novada doms, Rojas novads), atsauca iepriekšējo uzņēmuma valdi. Tas darīts, jo tika konstatēta nesaimnieciska un, iespējams, arī prettiesiska iepriekšējās vadības rīcība.

Talsu, Jūrmalas un Tukuma apvienotā auditoru komanda veica 2017. un 2018. gada iekšējā audita posmu pārbaudi, lai saprastu, kas līdz šim uzņēmumā ir noticis un kāda varētu būt turpmākā rīcība.

Auditori mēģināja rast atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: vai sabiedrības valdes izveidotās iekšējās kontroles sistēmas kļūdu rezultātā nav izveidojušās būtiskas neatbilstības finanšu pārskatos, palielinājies vai iestājies interešu konflikta vai krāpšanās risks, vai izšķērdēti sabiedrības resursi. Viens no auditoru secinājumiem apliecina, ka uzņēmuma iekšējās kontroles sistēma satur būtiskus trūkumus, kā arī ir risks, ka uzņēmuma valde mērķtiecīgi nav rīkojusies kā rūpīgs un gādīgs saimnieks. Piemēram, nav veikta ikgadējā budžeta plānošana un rentabilitātes novērtēšana, nav bijusi iedziļināšanās budžeta izpildē, kā arī nav bijuši mēģinājumi uzlabot budžeta rezultātus, netika vadīta naudas plūsma, bet gan visas darbības tika uzdots veikt galvenajam grāmatvedim. Uzņēmuma valde nav nodrošinājusi savlaicīgu tarifu pārskatīšanu un iesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Konstatēti dažādi pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē un iepirkumu organizēšanas kārtībā, kā arī nav iespējams pārliecināties par notikušajiem komandējumiem, to lietderību, par teju 3000 eiro arī pārsniegts komandējumu izdevumu apmērs.

Jau 2018. gadā uzņēmumam ievērojami samazinājušies naudas līdzekļi – no vairāk nekā 350 000 eiro līdz nedaudz virs 40 000 eiro, un pieaudzis norēķinu ar piegādātājiem apmērs – no 72 000 eiro līdz 103 000 eiro. Neraugoties uz finansiālajām grūtībām, valde ne tikai uz tām nav reaģējusi, nav informējusi, bet maldinājusi kapitāldaļu turētājus. Kapitāldaļu turētāju pārstāvju uzmanību situācijai uzņēmumā 2019. gada sākumā pievērsa kredītiestāde un zvērinātais revidents.

Konstatēta ne tikai nesakārtota uzņēmuma pamata darbība, bet arī citi pārkāpumi: iegādāts lietots kafijas aparāts jauna aparāta cenā, noteiktas nepamatoti augstas degvielas patēriņa normas, kā arī konstatēts, ka tā sistemātiski iegādāta vienā reizē vairāk, nekā iespējams ieliet mašīnas degvielas tilpnē, pastāv aizdomas par dažādu tehnikas aprīkojuma iegādi privātām vajadzībām, iegādāti atkritumu konteineri, kas netiek izmantoti, nomātas tehnikas vienības, kas netiek pienācīgi noslogotas, bet par tām tiek maksāts. Uzņēmuma vadība, nenodrošinot efektīvu finanšu resursu  plānošanu un izlietojuma kontroli, izlietojusi līdzekļus ar saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu, soda un kavējuma naudu nomaksai vismaz 15 897,90  eiro apmērā.

Uzņēmuma kapitāldaļu turētāji, pēc detalizētas iepazīšanās ar auditā konstatēto, ir nolēmuši par tālākajiem rīcības soļiem, izvērtējot iepriekšējās uzņēmuma valdes darbību. Par konstatētajiem pārkāpumiem jau ir informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, prasība par valdes nesaimniecisko rīcību tiks iesniegta tiesā un Valts policijā. Šobrīd uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir stabilizējies un spēj nodrošināt darbību.

Informāciju sagatavoja: Inga Priede, Inita Fedko