Drukas resursa adrese: https://kandava.lv/aktualitates1/ja_nebutu_milejusi_viens_otru_vai_maz_vel_kopa_butu
Drukas datums: 20:14:18 23.04.2024

Ja nebūtu mīlējuši viens otru, vai maz vēl kopā būtu!04.09.2020

dsc_0004.jpgAugusta divdesmit piektajā dienā, kad lietus ar sauli mijās, savas Smaragda kāzas svinēja Marija un Balis Raginski Cēres pusē.

Gredzenus viņi mija pirms piecdesmit pieciem gadiem Baltkrievijā. Marija ir poliete, bet Balis -lietuvietis. Abi satikās Baltkrievijā un 1965.gadā apprecējās, bet jau 1966.gadā atbrauca uz Latviju, Cēres pagastu, un te palika uz mūžu.

Baltkrievijā Marija strādājusi pienotavā, Balis par elektriķi. Latvijā bijuši draugi, sākumā atbraukuši ciemos, satikuši arī kolhoza priekšsēdētāju un viņš painteresējies, ko tad abi pieprotot, kur varētu strādāt. ”Atsūtīja mums uz Baltkrieviju pakaļ mašīnu mantu pārvešanai. Un cik tad nu to mantu mums bija, tikko apprecējušies, gulta, vēl kaut kas!” – atmiņu pavedienu ritināja Marijas kundze.

Braucot uz Latviju, Marija neesot pat iedomājusies par to, kā tad sazināsies ar citiem, jo latviešu valodu neesot pratusi. Tomēr viss noticis raiti, ātri iemācījusies saprast ko citi runā un diezgan ātri arī latviešu mēli apguvusi. Paši sākumā sarunājušies krieviski, bet bērni latviešu skolā gājuši, jo krievu skolas tuvumā nav bijis. Iemācījusies runāt, lasīt un sapņot latviski.

Dzīves vietu pamainījuši vairākkārt, bet turpat vien Cērē dzīvojuši- vispirms septiņus gadus mazajā “Zīlīšu” mājā, tad Vējdzirnavās no 1972. līdz 1980.gadam un atkal “Zīlītēs”. “Toreiz, 1980.gadā te dzīvoja kāda veca sieviete, kurai radu gan bija daudz, bet neviens negribēja apkopt un palīdzēt. Mēs bijām kaimiņi, palīdzējām kā vien varējām un tante uzrakstīja testamentu, atstājot mājas mums. Mums ļoti te patīk!”

Raginsku ģimenē izauguši divi bērni, meita un dēls, kuriem jau ap piecdesmit un vecvecākus priecē seši mazbērni, kas arī jau lieli.

Darba mūžs Marijai un Balim bijis garš un pietiekami grūts, piecpadsmit gadus Marija nostrādājusi cūku fermā, desmit gadus par sargu darbnīcās, jo darbs fermā kaitējis sirdij, nācies pēc dakteru ieteikuma, meklēt kaut ko vieglāku. “Dežurēt un sargāt man likās apnicīgi un garlaicīgi, sēdi un sēdi tikai bezmērķīgi!  Palūdza mani atkal cūku fermā palīdzēt, gāju, strādāju. Tur vismaz zināju, kas jādara, padarīju un devos savās gaitās.” Balis visu mūžu nostrādājis par traktoristu.

Kad vaicājām par ilgās kopdzīves noslēpumu, abi jubilāri gardi nosmējās, ka savi noslēpumi jau ir visām ģimenēm, tos labāk varbūt nemaz neatklāt!

Bērni izaudzināti un izskoloti, visādi pa dzīvi gājis! Un bez mīlestības jau arī nav dzīvojuši, jo, ja nebūtu mīlējuši viens otru, vai maz vēl kopā būtu!

Dagnija Gudriķe

Foto: Marija un Balis savā kāzu dienā 1965.gada 25.augustā un Smaragda kāzās 2020.gada 25.augustā  Cēres pagasta “Zīlītēs "