Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā11.08.2021

Svarīgākais:

-Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests. Pirms mācību gada sākuma skolu audzēkņiem laikā no 23.augusta līdz 30.augustam būs jāierodas izglītības iestādē un jāveic Covid-19 testu. Lai piedalītos izglītības procesā klātienē, arī turpmāk izglītojamiem tiks veikta testēšana atbilstoši Veselības ministrijas algoritmam, kas vēl tiks precizēts.

-Veselības ministrija par 1,4 miljoniem eiro veiks pasākumus, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19.

-Lai nodrošinātu ar Covid-19 iknedēļu saslimušo un pret slimību vakcinēto personu datu sagatavošanu Centrālajai statistikas pārvaldei darbinieku atlīdzībai šogad piešķirts papildus finansējums 33 736 eiro apmērā.

-Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus.

Likumdošanas apskats:
    
Dalībai klātienes mācībās arī skolēniem būs nepieciešams Covid-19 drošības sertifikāts vai negatīvs tests

Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, otrdien nolēma Ministru kabinets.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izstrādāti ar mērķi noteikt izglītojamo testēšanu kā priekšnoteikumu izglītības procesa īstenošanai klātienē, sākot 2021./2022.mācību gadu.
Ja skolēniem netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais skolēns nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā izglītības ieguves obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, tad šādā gadījumā pamatizglītības ieguve 1.-6. klasē būs jāturpina ģimenē. Covid-19 testu neveiks izglītojamiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājumu papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbildīgajai personai.
Testēšana tikšot veikta atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātam algoritmam. Plānots, ka testēšana notiks regulāri, taču pašlaik vēl nav precīzi atrunāts, cik bieži. Pārbaudēm tiks izmantoti siekalu testi. Sīkāk šie jautājumi tikšot skatīti nākamajā nedēļā, 17.augustā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) Ministru kabineta sēdē informēja, ka patlaban notiek ļoti intensīva saskaņošana ar Veselības ministriju par procesa detaļām. Kā norādīja Muižniece, IZM rosinātie grozījumi ir pirmais solis jeb "ieejas biļete" uz 1.septembri skolās.
Kā skaidroja ministre, testēšana būs paredzēta tieši izglītības iestādēs. Bērniem vecāku pavadībā vai skolēni patstāvīgi būs jādodas uz izglītības iestādi, lai laika posmā no 23.augusta līdz 30.augustam veiktu siekalu testu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzīmēja, ka šo testēšanu apmaksās valsts, taču tās plānotās izmaksas esot tuvas budžetam, kāds pērn tika atvēlēts pedagogu algu celšanai, sekojoši visi tie, kas mudina nevakcinēties, faktiski mudinot valsts naudu izlietot lietām, bez kurām varētu iztikt.
Politiķis prognozēja, ka testu veikšana varētu izmaksāt 25 līdz 30 miljonus eiro mācību gadā. "Milzīga summa vienkārši ne par ko," sacīja Reirs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) solīja, ka Veselības ministrija centīsies rast tādu testēšanas algoritmu, kas tērētu pēc iespējas mazākus budžeta līdzekļus.
Muižniece pēc vadības sēdes žurnālistiem sacīja, ka līdz gada beigām skolēnu testēšana varētu izmaksāt ap 12 miljonus eiro. Vienlaikus ministre atzina, ka izmaksas varētu samazināties, ja aktīvāk vakcinēsies skolēni, kas sasnieguši 12 gadu vecumu.
"Mums ir svarīgi, lai skolas vide ir maksimāli droša," piebilda politiķe, skaidrojot, ka testēšana varētu tikt veikta katru nedēļu.
Savukārt Pavļuts skaidroja, ka testēšanas regularitāte - nedēļa - ir vienošanās, kas panākta starp epidemiologiem, speciālistiem un IZM. Tāpat ministra ieskatā, būtu svarīgi ņemt vērā, ka "vakcinētiem bērniem šis tests nebūs jāveic, tāpēc, pieaugot vakcinēto bērnu īpatsvaram, testēšanas apjoms varētu samazināties".
Pavļuts arī vilka paralēles starp šo ieceri un pagājušajā mācību gadā piekopto rutīnas skrīningu veikšanu, aicinot ņemt vērā, ka uz rutīnas skrīninga pamata Covid-19 sertifikāti netiks izsniegti. "Valsts apmaksā tos testus, kas nepieciešami, skolu darbības nodrošināšanai," piebilda politiķis.
Skaidrākas detaļas par drošu klātienes mācīšanos IZM klāstīs nākamajā Ministru kabineta sēdē 17.augustā.
Pašlaik tiek noteikts, ka pirms 2021./2022.mācību gada sākuma skolu audzēkņiem laikā no 23.augusta līdz 30.augustam būs jāierodas izglītības iestādē un jāveic Covid-19 testu. Lai piedalītos izglītības procesā klātienē, arī turpmāk izglītojamiem tiks veikta testēšana atbilstoši Veselības ministrijas algoritmam.
Ierodoties izglītības iestādē, izglītojamajiem būs pienākums uzrādīt iestādes atbildīgajai personai papīra vai digitālā formā Covid-19 testa negatīvo rezultātu vai sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Izglītības iestādēm būs nepieciešams noteikt atbildīgo amatpersonu, kuras pienākumos būs pārbaudīt informāciju, lai konstatētu iespējamību piedalīties mācību procesā klātienē.
Lai nodrošinātu, ka laboratorijas, kuras veic Covid-19 testus, savlaicīgi iegūtu informāciju par izglītojamiem un personalizētu testa savākšanas trauciņus, kā arī lai ievērotu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības attiecībā uz izglītojamo datu likumīgu un pamatotu apstrādi, izglītības iestādēm tiks atļauts nodot izglītojamo datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, klasi) attiecīgajai laboratorijai.

 
VM par 1,4 miljoniem eiro īstenos virkni pasākumu vakcinācijas veicināšanai

Valdība no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" otrdien Veselības ministrijai piešķīra 1,4 miljonus eiro, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19, īstenojot virkni dažādu stimulējošo pasākumu. Par šiem līdzekļiem tiks rīkoti izglītojoši semināri ģimenes ārstiem, nodrošināta plašāka izbraukuma vakcinācija, kā arī veicināta plašāka informācijas pieejamība digitālajā vidē, aģentūru LETA informēja VM.
Lai veicinātu vēl plašāku ģimenes ārstu iesaisti vakcinācijas pret Covid-19 procesā, VM rīkos piecus izglītojošus reģionālos seminārus, kuros uz ģimenes ārstu jautājumiem atbildēs nozares vadošie eksperti. Klātienes semināros tiks pārrunātas tēmas, kas būtiskas darbam ar pacientiem, kā, piemēram, imunitātes ilgums pēc vakcinācijas vai izslimošanas, kontrindikācijas vakcinācijai, saslimstības prognozes rudenī atkarībā no vakcinācijas tempiem, vakcinācijas darba organizēšana ģimenes ārsta praksē, kā arī sasniegtie vakcinācijas rezultāti.
Lai dotu iespēju vēl plašāk apzvanīt pacientus un informēt viņus par vakcināciju pret Covid-19, ģimenes ārstu praksēm tiks novirzīti apmēram 807 000 eiro. Papildus tam iedzīvotājus telefoniski ar pakalpojuma sniedzēja palīdzību aicina vakcinēties arī Nacionālais veselības dienests.
Paplašinot vakcinācijas pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku ikdienas gaitām, no augusta līdz oktobrim 39 galvaspilsētas apkaimēs tiks rīkota izbraukuma vakcinācija sabiedriskajā transportā (autobusā). Izbraukuma vakcinācija galvaspilsētā tiks paplašināta ciešā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Rīgas apkaimju biedrībām, pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem.
Lai veicinātu dziļāku izpratni par sabiedrības veselību un vakcināciju pret Covid-19, paredzēts īstenot arī vairākus izglītojošus pasākumus digitālajā vidē. Sociālajos tīklos tiks paplašināta pieejamība informācijai par vakcināciju, tās drošumu un nepieciešamību.
No kopumā piešķirtā finansējuma nedaudz vairāk nekā 50 000 eiro atvēlēti semināru organizēšanai, aptuveni 807 000 eiro - iedzīvotāju uzrunāšanas iespēju palielināšanai, apmēram 380 000 eiro - informēšanas pasākumiem digitālajā telpā, kā arī nedaudz vairāk nekā 160 000 - izbraukuma vakcinācijas aktivitāšu paplašināšanai.

 
CSP piešķir 33 736 eiro ar Covid-19 iknedēļas saslimušo un regulāru vakcinēto personu datu sagatavošanai

Lai nodrošinātu ar Covid-19 iknedēļu saslimušo un pret slimību vakcinēto personu datu sagatavošanu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) darbinieku atlīdzībai šogad piešķirts papildus finansējums 33 736 eiro apmērā, otrdien lēma valdība.
Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi paredz paplašināt CSP uzdevumus saistībā ar Covid-19 infekcijas datu apstrādi.
Grozījumi paredz, ka CSP, balstoties uz Nacionālā veselības dienesta reizi divās nedēļās iesniegtiem vakcināciju uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu personas kodiem, sasaista personas kodu ar CSP rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī tūlītēji nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un personu kodu dzēšanu, kā arī izveidotā pseidonomizētā datu masīva drošu attālinātu piekļuvi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), Ekonomikas ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei bez SPKC personu reģistrācijas numuriem. Papildus datu pieprasīšana no Valsts ieņēmumu dienesta nav plānota. Pseidonimizētajā datu masīvā tiktu iekļauti šādi dati par personu - personas datu iekļaušanas datu masīvā datums, vakcinācijas kursa pirmās un otrās devas saņemšanas datumi, vakcīnas nosaukums, un sociālekonomiskie dati - personas dzimšanas gads, personas deklarētās dzīvesvietas adrese, personas darba vieta, tautsaimniecības nozare pēc NACE klasifikācijas, profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram, personas bezdarbnieka vai pensionāra statuss, izglītības iestādes identifikators no VIIS sistēmas.
Lai nodrošinātu, ka personu personas dati tiek izmantoti tikai regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanai un netiek uzglabāti ilgāk nekā tas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, grozījumi paredz, ka CSP personas kodus un vārdus un uzvārdus pēc datu apvienošanas un pseidonimizēšanas dzēš, bet pseidonimizētos datus par personu glabā ne ilgāk kā līdz nākamā kalendārā gada 31.decembrim un datu masīvu regulāri atjauno, papildinot to ar jaunāko informāciju un dzēšot to informāciju, kuras glabāšana datu masīvā sasniegusi divu gadu termiņu. Datu masīva izmaiņas notiek reizi divās nedēļās, dzēšot datus senākos divu nedēļu datus un papildinot ar pēdējo divu nedēļu datiem.

 
Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus

Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem, secināms no otrdien valdības sēdē paustā.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka rudenī, kad sagaidāms Covid-19 izplatības pieaugums, ierobežojumus varētu ieviest attiecībā uz tām vidēm, kurās būs pret Covid-19 nevakcinēti cilvēki, kas darbojas dzeltenajā un sarkanajā drošības režīma.
"Atļaut strādāt tikai zaļajā režīmā un cerēt, ka šāda darbība nebūtu jāpabalsta, laikam būtu diezgan utopiski. Droši vien rudenī mūs sagaida ļoti sarežģīti lēmumi," Pavļuta sacīto komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Puntulim nepiekrita finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). "Mēs esam novirzījuši ļoti lielus līdzekļus pārkvalifikācijai. Cik ilgi valsts var finansēt? Uzņēmējdarbība uztur valsti un pakalpojumus, nevis valsts uztur uzņēmējdarbību," norādīja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir iespējams vakcinēties pret Covid-19. "Jebkura tāda saruna, ka mums kaut kas jādomā, atvirza cilvēkus no vakcinācijas," uzskata politiķis.
"Ja mums ēdināšanā attīstās jauni biznesi ar peļņu, kādas mums ir morālās tiesības atbalstīt tos, kas nestrādā, kas nevar pārkvalificēties?" jautāja ministrs, piebilstot, ka valdība rīkotos noziedzīgi pret uzņēmumiem, kas attīstās, subsidējot tos, kas nespēj pārorientēties.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atgādināja, ka jebkuram valsts iedzīvotājam no 12 gadu vecuma ir iespēja vakcinēties, vajadzīga tikai gribēšana.
"Ja mēs stāstām sabiedrībai, ka mēs gatavojamies jaunai pabalstu sērijai, es domāju, ka šī ir nepareiza ziņa. Faktiski tagad cerēt uz jauniem pabalstiem nav vietā. Ekonomika ir izaugsmes stadijā, ekonomika attīstās. Ja cilvēki neizvēlas vakcinēties, tad, nenoliedzami, šim cilvēkiem būs kaut kādā veidā lielāki apgrūtinājumi," pauda premjers.
Pašlaik nav indikāciju, ka valdībai būtu jāiet dīkstāves pabalsta atjaunošanas virzienā, uzskata Kariņš. "Uzņēmējiem šobrīd paļauties, ka atkal atsāksies šie pabalstu plūdi divu miljardu eiro apmērā, nebūtu pareizais signāls," sacīja valdības vadītājs.