faceboktwitteryoutubedraugiem.lv
lapas galvaKandavas novads
dzīvo ar garšu!

Galvenais kopdzīvē- mierīga līdzāspastāvēšana13.05.2019

12.aprīlī kopā ar novada domes priekšsēdētājas vietnieci Gundu Cīruli un dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Maiju Zariņu viesojāmies pie tās dienas Zelta kāzu gaviļniekiem Guntas un Edgara Insbergiem Jaunkandavā.

Diena bija vējaina, saulīte arī vairāk ar zobiem, turpat blakus mājai aiz žoga stārķu pāris  piepravīja ligzdu šāgada perējumam, kad zelta pāris veda rādīt Edgara roku darbu- paša gatavotu galdu un solus dārza lapenītē. Darbošanās ar koku ir Edgara vaļasprieks jeb hobijs jau daudzu gadu garumā, kopš aiziešanas pelnītā atpūtā.    

 Iepazinušies Gunta un Edgars, pateicoties Edgara bērnības dienu kaimiņienei Vijai, kas savukārt bijusi Guntas klasesbiedrene. Edgars nācis no Bēnes un Kandavā nokļuvis sešdesmito gadu sākumā, kad iestājies Kandavas lauksaimniecības tehnikumā. Bijusī kaimiņiene Vija ar ģimeni pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā, dzīvojusi Kandavā, Edgara un viņas vecāki turpinājuši draudzēties. Kādā no Vijas rīkotajām skolasbiedru ballītēm, uz kurām tika aicināti arī tehnikuma puiši, abi ar Guntu iepazinušies.

Pēc pāris gadiem, 1963.gadā, sākuši nopietnāk draudzēties. Gunta pirms gada bija pabeigusi vidusskolu, viņa mācījās tā saucamajā komjauniešu klasē, kas pēc beigšanas visi aizgāja strādāt uz kolhozu “1.Maijs”. Edgars viņai bija sirdī iekritis jau ar pirmajām reizēm ieraudzīts, stadionā sportojot, smuks puisis, nospriedusi. Pēc tehnikuma beigšanas, Edgars uz trīs gadiem tika iesaukts dienestā Padomju Armijā. Abi norunājuši, ka pirms armijas neprecēsies, bet Gunta gaidīs viņu mājās. Trīs gadi- garais laiks! Edgars katru dienu rakstījis pa vēstulei. Pastniece dusmojusies, ko var katru dienu tajās vēstulēs sarakstīt, viņai tik jānes un jānes. Edgars dienējis Kaļiņingradas apgabalā un pēdējā gadā vēl nosūtīts uz Čehoslovākiju, kad tur militārais konflikts sācies.

“Sešdesmit astotajā gadā vēlā rudenī atgriezos mājās, pēc Ziemassvētkiem gāju meklēt darbu uz Kandavas radio rūpnīcu, un tad ar Guntu sākām dzīvot kopā, lai nebūtu uz Bēni jābraukā, “- senos notikumus atcerējās Edgars. Nolēmuši, ka pienācis laiks oficiāli nodibināt ģimeni. Kāzas tiem laikiem bijušas lielas, pāri par astoņdesmit viesu. “Mums jau kāzās bija aicināti arī kolēgi no ansambļiem, es dziedāju ansamblī, arī mans tētis, viņš bija spicākais solists,  kāzas bija ļoti lustīgas. Viesi bija novilkuši mūsu ceļā no kultūras nama, pie fotogrāfa un uz  svinību vietu pavisam astoņpadsmit striķu. Vedējos jeb vakara vadītājos bija Ārija Liģe un Ilzīte Grinberga, jautras un lustīgas izdarības netrūka,’ - stāsta Guntas kundze- “Kāzas svinējām divas dienas, kā jau tolaik bija pieņemts, svinības notika Kandavas tūristu bāzē Plostos. Laulāja mūs Brigita Brahmane. Toreiz, 1969.gadā, jau viss bija deficīts, gan kleita, gan plīvurs, kurpes, gredzeni, pat svinību vietu, kur cilvēki varētu arī pārnakšņot, nācās pa blatiem, caur draugiem meklēt…” Edgars piebilda, ka pat puķes līgavas pušķim bijis grūti sameklēt, braucis uz Tumes siltumnīcām, pušķis bijis liels un skaists, no daudzkrāsainām rozēm.

Laiks kāzu dienā bijis brīnišķīgs, silts, saulains jau no rīta, kad ar draudzenes Zentas veco zapiņu braukušas uz Tukumu pričenes taisīt.” Nekas jau mums tur nesanāca, tajā laikā bijā modē tās augstās kasītās frizūras, uztaisīja man tādu galvu, ka plīvurs nederēja, atbraucām mājā, Zenta tūlīt matus izmazgāja… Un tie jaunlaulāto pārbaudījumi, katrā vietā, kur mūs apstādināja, būtu jūs redzējuši, kā mēs ar kreiso roku zāģējām baļķi! Pirmais striķis jau bija, tikko pa durvīm pēc ceremonijas iznācām, Nikolajs Tohvs ar savu ansambli “Kolēģi” un tā ik pa gabalam, tik uz priekšu.”

Kāzu diena iekritusi taisni Komunistiskās sestdienas talkās dienā, vajadzējis jau laikus atprasīties, lai brīvdienu dabūtu. Sarakstīties tikai piecos pēcpusdienā varējuši. “Es jau tolaik strādāju radio rūpnīcas grāmatvedībā, kāzās bija aicināti arī visi grāmatveži, gāju pie direktora  atprasīties.” Edgars arī turpat rūpnīcā strādājis. Sācis kā tehnologs, inženieris, un pēc gada aizgājis par šoferi. Autovadītāja daba stāžs viņam pāri par trīsdesmit gadiem. Gunta rūpnīcā nostrādājusi divdesmit trīs gadus.

Jautāti par to, kāda ir Insbergu pāra ilgās laimīgās laulības recepte, abi gaviļnieki saskatās un smaida. Gunta teic, ka viņas uztverē tā ir mierīga līdzāspastāvēšana. Sievas teiktajam piekrīt arī Edgars, jo nekādi lieli kašķi viņiem neesot bijuši, šad tad jau pakašķējušies, bet tā nopietni…. Gunta saka, ka viņai jau  esot diezgan šerps raksturs, greizsirdīga arī esot bijusi, bet Edgars mācējis visu tā labi izlīdzināt, un viņa pati jau ar ļaunu prātu ILGI neturot, piecas minūtes un atkal viss labi. Arī kopīgas intereses vienojušas, kopīgi ceļojumi, sākumā ar mocīti, vēlāk ar mašīnu. Jau tūlīt pēc kāzām ar motocikletu ar blakusvāģi divatā izbraukuši Karpatus. Prīmusiņš līdzi, ēdamais līdzi, paši gatavojuši ēst, gulējuši teltī, tad jau varēja visās ceļmalās teltis celt un nakšņot, ne kā tagad. Apskatījuši Lietuvu, Igauniju, Maskavu, Krimu, 1974.gadā jau ar Moskviču, arī Gruzijas Kara ceļu izbraukuši.

Insbergiem ir divas meitas. Bērni esot radušies pārdomāti, bez steigas, lai paši vēl var vieglāk kādu gadiņu padzīvot. Vecākajai pie sirds tuvāk mūzika, pabeigusi Kandavas mūzikas skolu, tad ar sarkano diplomu Jelgavas mūzikas koledžu un strādā par mūzikas skolotāju. Jaunākā meita beigusi Kandavas lauksaimniecības tehnikuma pārtikas tehnologus un pēc tam Jelgavas akadēmijā ekonomistus.  Vecākā meita tikko nosvinējusi sudrabkāzas, arī jau divdesmit piecus gadus kopā laulībā nodzīvojuši. Mazbērni esot četri, katrai meitai pa pārītim. Vecākajam -mazdēlam jau divdesmit trīs gadi.

Savas dienas Insbergu pāris vada mierīgā ritmā, Gunta pie mājas pa zemi čubinoties, jo patīkot dārza darbi, savukārt, Edgaram pie sirds koka darbi, savām rokām kaut ko uzmeistarot. Tā mājā tapušas skaistas kāpnes uz otro stāvu, meita tikusi pie kārtīgas ozolkoka gultas, pēc tam Edgars savai māsai un abiem viņas mazdēliem gultas uzmeistarojis, arī vecākajam mazdēlam un pašiem no oša koka gultas darinājis. Pēc mazmeitas zīmējuma izgatavojis viņai ozolkoka galdiņu un kopīgajā atpūtas zonā galdu un solus. Garlaicīgi tik tiešām neesot. Mājās vienmēr darbu var atrast. Te netraucējot arī tas, ka jau no 2001.gada Edgars esot kardiologu uzskaitē, viņam ievietoti četri stenti, bet tie dzīvot netraucē, gluži otrādi- palīdz, spara esot vairāk kā sievai.

Kāzu jubilāru sarunās un dzīvespriecīgajos smieklos klausoties, tik tiešām nemaz nelikās, ka viņiem jau tik liels gadu skaits uz pleciem. Abu skatienos un vārdos jautās neviltots mīļums un gādība vienam par otru. Mīlestība jau arī ir tas spēks, kas cauri gadiem kļūst tikai stiprāks un nozīmīgāks. Savstarpēja mīlestība un cieņa vienam pret otru.

Lai Jums daudz skaistu gadu kopā, cienījamie Zelta kāzu jubilāri!

Dagnija Gudriķe

 

Kandavas novada nedēļas notikumi
Pasākumu kalendārs
<>
Kandavas novada ceļu karte.Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada vēstnesisKandavas novada domes ziņas Kurzemes RadioKandavas himna

Jaunākās galerijas


back to top