pavasara-foto-majas-lapai3mazs.jpg
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
mobile_header2.jpg
Lapas karte
AA+A++
A AAA

Uzņēmējam galvenais ir matemātika un loģiskā domāšana08.04.2019

vards_uznemejiem_guntars_indriksons_1.jpgPagājušajā gadā, Valsts simtgades svētku ietvaros, uzņēmums SIA Linda un uzņēmējs Guntars Indriksons saņēma Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.  Ar viņa ražoto grilu palīdzību NATO apmācību laikā Ādažos tika pabaroti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

 Guntars Indriksons ir viens no pirmajiem uzņēmējiem Kandavas novadā, kurš aktīvi nodarbojas ar uzņēmējdarbību jau vairāk kā 25 gadus. Ar uzņēmējdarbības konsultanti Ivetu Pāžu, tiekoties ar Guntaru, vispirms apskatījām ražotnes, kurās saimnieko uzņēmējs.

Apskatot uzņēmuma ražotnes bijām pārsteigtas par darba apjomiem un daudzveidību, domāju, ka liela daļa kandavnieku maz ko zina par sfērām, kurās tu darbojies kā uzņēmējs. Varbūt vari īsos vārdos pastāstīt, kā attīstījies tavs bizness no pirmsākumiem?

Ar uzņēmējdarbību sāku nodarboties 1993.gadā, esmu no tiem cilvēkiem, kas nemaz nezina, kā ir strādāt pie cita, jo vienmēr esmu bijis pats sev saimnieks. Tā kā mana dzīvesbiedre bija friziere, sākām ar frizētavu un nelielu parfimērijas veikaliņu. 

Daudzi bija skeptiski, kad sākām īrēt plašās telpas Sabiles ielā no domes, tik dārga īre, tik lielas telpas, nez kā nu būs?! Pēc kāda laika ēkai uzradās īpašnieki un dabūjām ēku  nopirkt, tad arī pamazām attīstījāmies, paplašinājām veikalu, izveidojām jaunas frizētavas telpas. 2005. gadā iegādājāmies viesnīcas ēku Veckandava,  kura durvis vēra apmeklētājiem pēc gada ar 17 viesnīcas numuriņiem un kafejnīcas telpām. Ar metālapstrādes biznesu viss sākās it kā nejauši. Man ir labs draugs Jānis, kurš ir mednieks, un kādu dienu, gaidot kamēr medījums cepeškrāsnī gatavojas, sākām domāt, cik ilgi to cepeškrāsnī cepsim, vajadzētu dažādības pēc nokūpināt. Sākām internetā meklēt kūpinātavu piedāvājumu, it kā piedāvājums liels, bet papētot tuvāk, kur tad var nopirkt- Amerika, Amerika, Eiropā vispār piedāvājumu nav. Sapratām, ka jāraksta projekts un jāsāk ražot.  Iegādājos plazmas iekārtu, rokas locītāju caur LIAA( Latvijas investīciju un attīstības aģentūra), viņi pat sākumā negribēja noticēt mūsu idejai, domāja- kārtējā naudas izkrāpšana caur projektiem. Projekta rakstīšanu uzņēmās Jānis, manā ziņā bija finanšu joma. Sākām ar kūpinātavām ar gāzes degļiem, aizbraucu uz Pūri uz gadatirgu ar savu preci, visi ļoti ieinteresēti par mūsu kastīti, līdz brīdim, kad pateicu, ka apakšā gāzes deglis. O nē, viņiem vajag ar malku. Sapratu, ka jābūvē kurtuvīte ar malku, tāds prototips ar malku līdz šim nekur pasaulē nebija redzēts. Tā nu man negribot radies inovatīvs produkts. Man ir patents ABAS smokehouse preču zīmei.

Cik gadus jau nodarbojies ar metālapstrādi?

Nu jau desmito gadu. Projekts tika uzrakstīts 2009.gadā. Sākumā īrēju telpas vecajā radiorūpnīcā, tad pamazām augām, iegādājāmies ēkas un zemi no Latvijas propāna gāzes, kur bija viņu kantoris Kandavā Rūmenes ielā. Vēlāk iegādājāmies telpas Jelgavas ielā, kur kādreiz atradās kafejnīcas “Ieviņa” cehs. Tā pa vairākām adresēm arī saimniekojam.

 Cik cilvēku ir nodarbināti tavā uzņēmumā?

Kopā mēs esam 26 cilvēki, kas it kā liekas nemaz nav daudz, apgrozījums ir apmēram miljons gadā, tas ir ne liels, ne mazs, normāls. Ideja ir tāda, ka veikalu apgrozījums samazinās, metālapstrādes ražotnes apgrozījums- pieaug. Pieprasījums ir, atliek tikai izpildīt. Pamatprodukcija ir grili un kūpinātavas, un citas metāla konstrukcijas, gan lielākas gan mazākas. Paši, savā nelielajā galdniecībā, izgatavojam arī griliem un kūpinātavām nepieciešamās koka detaļas. Lielāko daļu produkcijas realizējam vairumtirdzniecībā, nelielu daļu notirgojam paši.vards_uznemejiem_g_indriksons.jpg

Sadarbojaties ar Latvijas tirgotājiem, vai esat jau arī izgājuši ārpus republikas robežām?

Mūsu sadarbības partneri ir Lietuvā, Zviedrijā, Somijā, nedaudz Igaunijā un protams, Latvijā. Tas ir tirgus, kur esam pabraukājuši pa izstādēm, kur nav jautājumu par mūsu produktu, to pazīst. Šajā sakarā, kāds interesants stāsts. Bijām izstādē Norvēģijā, pie mums pienāca puisis no Dienvidāfrikas, viss viņu ļoti ieinteresēja, viņa dzimtenē šāda produkta neesot, nopirka to un tagad arī Āfrikā ir viena mūsu kūpinātava.

Ja salīdzinām pienesumu no veikaliem un metālapstrādes, tad svaru kauss viennozīmīgi nosveras par labu kūpinātavām un griliem?

Protams, to nevar salīdzināt. Visa peļņa nāk no metālapstrādes, veikali, kafejnīca, viesnīca, peļņu nenes, gluži otrādi.

Varbūt tad nemaz nav vērts ar to nodarboties?

Brīžiem tāda doma galvā iešāvusies, bet šobrīd- nē. Vasarās viesnīca dod savu pienesumu, ziemās- nē. Viss ir atkarīgs no tā, cik bieži Kandavā un apkārtnē notiek lieli sporta pasākumi. Kad bija atvērta kartinga trase, katrā otrajā nedēļas nogalē  tur notika sacensības, viesnīcā vietas bija aizņemtas. Tāpat ja notiek lieli basketbola turnīri, sporta nometnes u.c. Tas nav noslēpums, ja mēs savā mazpilsētā vēlamies attīstīt tūrismu, tad vispateicīgākā joma ir sporta tūrisms. Ierodas daudz skatītāju, plus sportisti, treneri, apkalpojošais  personāls, tie ir stabili ieņēmumi. Ja cilvēks pārguļ viesnīcā vienu nakti, tas nav rentabli, ja atbrauc uz nedēļu, kā tas ir treniņnometnēs, tā ir pavisam cita lieta.

Kāds ir gada apgrozījums metālapstrādes ražotnē?

Pagājušā gadā tie bija četri tūkstoši grilu un apmēram tūkstotis kūpinātavu. Izskatās, ka šogad apgrozījums augs. Ziemā veidojam produkcijas uzkrājumu, lai tad, kad sākas sezona, varētu apmierināt pieprasījumu. Bet nav tā, ka ziemas sezona ir gluži klusa, varbūt mazāk pērk grilus, bet kūpinātavas visu cauru gadu pieprasa apmēram vienādi.  Ziemā aktivizējas mājražotāji, kas kūpina gaļu.

No kurienes iepērkat metālu?

No „Severstal Distribution”( LAT), no Lietuvas, Igaunijas, kur lētāk. Ja šo biznesu uzsākot, pats meklēju piegādātājus, tad tagad jau mani uzmeklē.linda_1_kupinatava_s_gudrike.jpg

 Cik reižu šo desmit gadu laikā pieaugusi metāla cena?

Cena svārstījusies, uz augšu, uz leju, visaugstākā cena bija pagājušā gada rudenī kad ASV prezidents Tramps pateica par ievedmuitām, sacēlās neliels tracis un melnajam metālam cena uzskrēja līdz pat 900 eiro par tonnu bez PVN.

Kādi ir Tavi nākotnes plāni?

Runājot par nākotni. Lauku atbalsta dienests ir jau apstiprinājis projektu plazmas griešanas iekārtas iegādei, tā būs viena no modernākajām Kurzemē. Varēs izgriezt metālu pēc tehniskajiem datiem līdz pat 50 milimetriem biezumā. Domāts arī par jaunas ražošanas ēkas būvniecību. Lai labāk pārdotu mūsu produkciju, nepieciešams printēt uzlīmes, tādēļ pieaugot uzlīmju apjomam, izdomājām tās printēt uz vietas, nopirkām lielformāta printeri. Tagad varam izdrukāt dažādus plakātus, uz dažādiem materiāliem, līdz  1,6 metriem platumā un neierobežotā garumā. Varam apdrukāt T-kreklus, izgatavot uzlīmes, banerus, cepurītes, dažādus reklāmas stendus. Jaunā iekārta darbībā ir tikai kādu mēnesi, iespējas ir daudz un dažādas, pieprasījums jau tagad ir lielāks, nekā es gaidīju. Domāju, ka ar pavasari tas tikai pieaugs.

Un kā ar kadriem?

Tāpat kā visiem uzņēmējiem, ir problēmas. Trūkst speciālistu ar specifiskām zināšanām, piemēram CNC operatori, konstruktori, rasētāji. Lai strādātu ar lielformāta printeri nepieciešams darbinieks ar labām Photoshop un Ilustrator programmu prasmēm. Nācās apmācīt darbinieku pilnīgi no nulles.

Bez uzņēmējdarbības, esi arī novada domes deputāts?

Savulaik iesaistījos politikā tādēļ, ka uzskatīju, ka pretimnākšanas uzņēmējdarbībai no pašvaldības puses trūkst, un arī joprojām tā varētu būt labāka. Novēroju ka daudzi meklē iemeslus, lai kaut ko nedarītu, bet man kā uzņēmējam ir gluži otrādi jārīkojas, jāmeklē kā to savukārt izdarīt..

Un kad tu atpūties?

Ar atpūtu ir slikti. Varbūt tādēļ, ka ir seši bērni, no kuriem puse vēl pavisam mazi. Domāju, kad bērni izaugs, būs vairāk laika atpūtai. Vecākais dēls jau pieaudzis, strādā pie manis, vecākā meita mācās vidusskolā.

Cik lielai dūšai ir jābūt, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību?

Kā jau sākumā  minēju, dūšas man pietiek, es nemaz nevaru iedomāties, ka būtu citādi. Esmu pieradis, ka man pašam jādomā kā izdzīvot. Protams, mēģinu arī prognozēt vairākus gājienus uz priekšu. Kad gāja labi ar veikalu, sapratu, ka tā nebūs mūžīgi, ka kaut kas jāliek klāt, kaut kas jāražo pašam. Un tad arī atnāca ideja par kūpinātavām, it kā nejaušība, apstākļu sakritība, bet tā tam laikam vajadzēja notikt. Kad sākām, visi teica, tik maza niša, kam tas vajadzīgs, tas nav populāri… Bet aizgāja. Lielākā daļa no Latvijas labākajiem restorāniem izmanto mūsu kūpinātavas- Mārtiņš Rītiņš, Elmārs Tannis, “Čarlstons”, “36.līnija” , Zupu restorāns un citi. Metālapstrādes ražošanas apjoms pieaug, nākuši klāt jauni veikali, kuri tirgo mūsu produkciju, šobrīd tie ir – tirdzniecības nams “Kurši”, KSENUKAI Latvija, DEPO DIY, Cenuklubs.lv.vards_uznemejiem_guntars_indriksons.jpg

Mana stiprā puse jau no bērnības ir matemātika un loģiskā domāšana. Tas varbūt arī palīdzējis man šos divdesmit piecus gadus noturēties uzņēmējdarbībā. Apakšā visam jau plus- mīnus ir tā matemātika. Runājot par biznesa plāniem, es parasti sāku no otra gala, izrēķinu, cik man būs izdevumi, tad- cik jābūt ieņēmumiem. Ja saprotu, ka ieņēmumi būs mazāki nekā izdevumi, tad nemaz nav ko sākt. Ja tas ir reāli, tad vērts riskēt. Jā, varu teikt, ka matemātiskā domāšana uzņēmējam ir ļoti svarīgs priekšnoteikums veiksmīgam biznesam.

Sarunājās Dagnija Gudriķe, Iveta Pāža

Foto:

Guntars Indriksons saņem Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu

Guntars Indriksons pie jaunā lielformāta printera

Plazmas iekārta ražotnē; 

Gatavā produkcija ar ABAS smokehouse preču zīmi.

facebokinstagramtwitteryoutube
PASĀKUMU KALENDĀRS

Latvija.lvKandavas novada ceļu karte.Tukuma novada pašvaldībaAktuālās tirgus izpētesPiejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas komunalie pakalpojumi
back to top