vejsparns.jpg
dzīvo ar garšu!
  • lat.jpg
  • eng.jpg
mobile_header.jpg

08.12.2019
Gunārs, Vladimirs, Gunis

Kandavas novada vēstnesis
FOTOGALERIJA
VIDEO

Vai Kandavas novadam vajadzīga Administratīvi teritoriālā reforma (ATR)05.06.2019

Turpinām apkopot līderu viedokļus par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību Kandavas novadā. / Sākums “Kandavas Novada Vēstneša” maija numurā/

 Dainis Rozenfelds – novada domes deputāts, sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejas vadītājs, bijis Kandavas pilsētas domes priekšsēdētājs laikā, kad veidojās Kandavas novads:

Valsts mērogā atkal tiek uzsākta plaša diskusija ar draudiem par administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk ATR). Manuprāt, reforma ir sasteigta un nepārdomāta, jo atgriezties vecajās rajonu robežās pēc vairāk kā 20 gadiem, nav saprātīgi. Pilnībā ir mainījusies valsts un pašvaldību struktūra. Trūkst valsts apņēmības pabeigt ATR otro kārtu. Pēc manām domām, jāapvienojas tām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz četrus tūkstošus. 

Ja vēlamies samazināt deputātu skaitu, tad jāsāk ar Saeimu, Rīgas un pārējām pašvaldībām. Piekrītu, ka Kandavas novada domei pietiek ar deviņiem deputātiem, nevis piecpadsmit, kā tas ir šobrīd.

Darba kvalitāte nav lielos skaitļos, bet gan to profesionalitātē. Tādēļ vēlos novada iedzīvotājus iepazīstināt ar īsu vēsturi par laika periodu, kad veidojās Kandavas novads, kas bija pirmais novads Latvijā, par toreizējās apvienošanās procesa nepieciešamību. Viens no galvenajiem apvienošanās procesa cēloņiem bija finansiālie apsvērumi. Katrai pašvaldībai atsevišķi bija neliels gada budžets, tātad nepietiekoša līdzekļu koncentrācija to racionālai izmantošanai. Svarīgs priekšnoteikums apvienošanās procesam bija arī Kandavas pilsētas, Kandavas pagasta un Cēres pagasta pašvaldību vadītāju spēja ātri vienoties un pieņemt lēmumus. Tolaik Kandavas pagasta padomes priekšsēdētājs bija Alfreds Ķieģelis, Cēres pagasta – Hendriks Besikirskis, bet es vadīju Kandavas pilsētas domi. Jau 1994. gadā notika iedzīvotāju aptauja par apvienošanās jautājumiem, aptaujas rezultāti bija negatīvi, jo nebija veikts pietiekošs izskaidrošanas darbs, pēc tam 1996. gada sākumā notika pašvaldību deputātu sanāksme, kad izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija veikt finansiāli saimnieciskā darba analīzi, kā arī sagatavot līgumprojektu par apvienotās pašvaldības galvenajiem uzdevumiem. Lai sekmētu iedzīvotāju informētību, rajona un vietējā laikrakstā tika izvērsta diskusija par teritoriālo reformu. Visa tā rezultātā notika apvienošanās, vispirms, tātad,  Kandavas pilsētai pievienojās Cēres un Kandavas pagasti, vēlāk Matkules un Zemītes, bet kā pēdējie – Vānes un Zantes pagasti. Teritoriāli administratīvās reformas rezultātā 1999. gada 9. februārī izveidojās Kandavas novads – pirmais novads Latvijā.

 Aija Švāne, Zantes ģimenes atbalsta centra vadītāja:

No maniem 30 darbiniekiem, seši sarunās stāsta, ka nevēlas, lai novada teritorija tiktu pievienota citiem novadiem – Tukumam, Talsiem vai kādam citam. Zantenieki saka, ka pēc iepriekšējās apvienošanas secinājums ir viens – tas nav nesis neko no tā, ko ir gribējuši, ko solījuši un šobrīd skatoties uz it kā “jauno” karti secinājums, ka arī apvienojot pašvaldības mehāniski, kā tas ir šobrīd kartē sazīmēts, ekonomiskās izaugsmes  zanteniekiem nebūs tik un tā. Ja tiešām notiktu apvienošana, tad lielākā daļa darbinieki novada nākotni redzētu tomēr kopā ar Tukuma novadu. Kāpēc ar Tukumu? It kā atgriezīsimies pagātnē, kad visi bijām vienā rajonā, nekas jauns, viss jau pieredzēts un zināms, bet tomēr cerams būs labāks. Satiksme ar Tukumu jau tagad labāka kā ar Kandavu, var aizbraukt katru dienu un arī atpakaļ tikt. Varbūt Tukums tomēr panāktu ceļa Zemīte-Zante asfaltēšanu, ko nepanāca Kandava, tikai nepārtraukti solīja un tas bija pirmais un lielākais solījums, kad Zanti pievienoja Kandavai. Tā arī viss palicis solījumos. Tas pats par komunālajiem pakalpojumiem –solīja maksājumu samazinājumu, bet ir palielinājums. Lielāko daļu pakalpojumu jau tagad iedzīvotāji saņem Tukumā – VSAA, NVA, dakteri, speciālisti, banka u.c. Mīnuss, ja apvienosies ar Tukuma novadu, vara iespējams vēl vairāk attālināsies no cilvēkiem.

 Biedrības “Kandavas Partnerība” valdes priekšsēdētāja Inta Haferberga:

Domāju, ka šī administratīvi teritoriālā reforma Kandavas Partnerības teritorijas iedzīvotājus ietekmēs negatīvi, jo lauku teritoriju attīstībā būs novērojama stagnācija vai regress. Galvenie iespējamie iemesli ir: vislielākie finansiālie ieguldījumi koncentrēsies administratīvajā centrā, bet lauku teritoriju vajadzībām un attīstībai finansējuma pieejamība būs minimāla vai nemaz, kā arī atsevišķas lauku teritorijā esošās skolas tiks slēgtas, bet manuprāt, tās ir svarīgas vietējā teritorijā, jo skola ir dzīvība lauku teritorijā.

 Līga Frīdemane – Kandavas novada kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja

Manuprāt, piedāvātā reģionā reforma ir sasteigts solis, kurai nav reāla ekonomiska pamatojuma – reforma šādā izpratnē nerada pārliecību par uzstādīto mērķu iespējamu sasniegšanu un realizāciju. Drīzāk, kāda politiķa vēlme ielikt sev "ķeksīti". Mehāniska teritorijas sadale, veidojot lielākus novadus, pagastu iedzīvotājus tikai attālinās no administratīvajiem novadu centriem un pieejamajiem pakalpojumiem. Šāda sadale radīs tikai zaudējumus iedzīvotājiem pagastos, ieguvumus nesaskatu. Drīzāk, lietderīgāk būtu vairāk koncentrēties uz reģioniem, kā Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme, kas varētu kalpot, kā lielie novadu centri. Kandavas novads tomēr atrodas Kurzemē, nevis Zemgalē vai Pierīgā. Tas būtu gan loģiskāk pēc teritorijas, gan pēc identitātes piederības. Sarunās ar novada cilvēkiem, nav atbalstoša viedokļa reformai – būsim vēl tālāk no novada centra kā tagad.

Ilona Raginska – biedrības “Cēres spēks” vadītāja:  

No teritoriālās reformas redzu jēgu tad, ja apjomu ietaupījumi tiek novirzīti, lai uzlabotos demogrāfiskā tendence, sabiedriskā transporta pakalpojumi, auto ceļu kvalitāte, veselības aprūpe, izglītības piedāvājuma kvalitāte. Neatbalstu tādu reformu, kura palielināto apjomu dēļ radītu milzīgas papildus izmaksas, samazinātu pakalpojumu pieejamību, no iedzīvotāju puses veicinātu politiskās līdzdalības samazināšanos, attālinātu saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību pārvaldi, būtu apdraudējums vietējai identitātei.


facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada ceļu karte.Piejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas ceļiVeselību veiconošie pasākumi Kandavas novadā
back to top