Drukas resursa adrese: http://kandava.lv/notikumi/8908/apskatiti_sakoptakie_ipasumi_un_krasnakie_darzi_zantes_un_kandavas_pagastos
Drukas datums: 20:48:38 12.12.2019

Apskatīti sakoptākie īpašumi un krāšņākie dārzi Zantes un Kandavas pagastos

23.07.2019
"Kalēji" Kandavas pagastā- nominācija "Skaistākais dārzs"

23.jūlijā konkursa "Diženi Kandavas novadā" vērtēšanas komisija viesojās Zantes pagastā un Kandavas pagastā, lai tiktos ar konkursam pieteikto sakoptāko privātmāju un skaistāko dārzu īpašniekiem, kā arī apskatītu Venteru pilskalnu, kas šogad pieteikts nominācijā “Vieta, kas jāredz”.

Zantes pagasta “Varavīksnēs” saimnieko Inita un Valērijs Usi, kuru īpašums ir vērtēts ne vienu reizi vien. Pēdējo reizi balvu saņēmuši 2013. gadā, kad “Varavīksnes” atzītas par “Kandavas novada sakoptāko sētu”.
Inita ir skolotāja Zantes pamatskolā un darbojas vietējā folkloras kopā “Vācelīte”. Saimniece pastāsta, ka nav paspējusi dārzu uzfrišināt pirms komisijas ierašanās, jo pirms dažām dienām spēcīga krusa nodarījusi būtiskus bojājumus krāšņajiem ziediem, bet pati tikko atgriezusies no Frankenbergas pilsētas Vācijā, kurā ar folkloras kopu piedalījusies lielākajā Eiropas tautu kultūras un mākslas festivālā “Eiropiāde”. Tomēr krāšņās ziedu dobes un līdzeni nopļautais mauriņš apliecina, ka saimnieces raizēm nav pamata.   

Valērijs pastāsta, ka čiekuri ziedu dobēs salikti ne tikai kā dizaina detaļa, bet kalpo arī kā barometrs laika apstākļu noteikšanai- ja čiekura zvīņas atvērtas, tad būs saulains laiks.

 

Tālāk žūrijas komisija Zantes pagasta pārvaldnieka Jāņa Kāļa vadībā devās apskatīt Venteru pilskalnu, kas pieteikts nominācijā “Vieta, kas jāredz”. Venteru pilskalns ir ar mežu apaudzis pilskalns Zantes pagastā Amulas krastā, netālu no Venteru mājām. 17 m augsto pilskalnu ietver Amulas upe. Pirmoreiz šo pilskalnu 1868. gadā aprakstījis A.Bīlenšteins, savukārt E.Brastiņš, apsekojot pilskalnu 1922. gadā secinājis, ka tas ir tikai "pilene" jeb nocietinājuma vieta.
Pilskalna senais nosaukums nav zināms, mūsdienās tas tiek dēvēts pēc tuvējo māju nosaukuma. Kalnā nav konstatēts kultūrslānis, kas liecina, ka pilskalns, iespējams, apdzīvots īslaicīgi vai briesmu gadījumos. Arheoloģiski pilskalns nav pētīts, tādēļ versija par tā īslaicīgu izmantošanu vēl nav pierādīta. Pēc ļaužu nostāstiem kalns agrāk esot bijis augstāks, bet pamazām tas iegrimstot purvā. Teikas vēsta, ka kalnā esot nogrimusi pils, un visi, kas kalnā rakuši, kļuvuši akli. Tagad Venteru pilskalns ir kokiem apaudzis un ir grūti pieejams.


Valdeķos, Valdeķu ielā 11 žūrijas komisiju sagaida saimnieki Irīna un Ziedonis Freimaņi. Saimniekiem par pārsteigumu, viņu iekopto īpašumu nominācijā "Sakoptākā privātmāja" konkursam pieteikuši kaimiņi.
Saimnieks Ziedonis stāsta, ka šeit Valdeķos dzīvo jau vairāk kā 40 gadus. Dēla Aivara atbildībā ir zālāja pļaušana un krūmu cirpšana, bet par pārējo dārzā rūpējas Ziedonis pats. Šogad ir nobruģējis pamatus zem piemājas lapenītes, kur vasarā svinēt svētkus vai vienkārši pasēdēt, bet nākotnē plānots nobruģēt arī celiņu pie mājas.  
Dārzā  skatāmi koši ziedi, dārzeņu dobēs sakuplojuši sparģeļi, pupas un citi pašu audzēti dārzeņi, bet siltumnīcā, raženos tomātu kokos sārtojas tomāti.


Plašās lauku sētas “Kalēji” saimniekiem Regīnai Skujiņai, viņas vīram Jurim un meitai Gunai šodien sanācis uzņemt ne tikai konkursa komisiju, bet arī viesus no izdevuma “Ievas Dārzs”, kuri arī bija ieradušies fotogrāfijās iemūžināt ziedu kompozīciju daudzveidību dārzā, kurš pieteikts nominācijā “Skaistākais dārzs”.
Regīnas kundze ar vīru “Kalējos” dzīvo jau 20 gadus, krāšņais dārzs ar meitas palīdzību tapis pēdējo desmit gadu laikā. Meita Guna ar mazdēlu Andreju savu darba un studiju dzīvi vada Olainē, Rīgā un Jelgavā, bet nedēļas nogales pavada “Kalējos” rušinoties dobēs. Ceļu pie vecākiem un atpakaļ Guna mēro ar sabiedrisko transportu.
Guna ir mākslas skolotāja un šaha trenere un atklāj, ka augu kompozīciju veidošanā ir noderējušas abas prasmes gan mākslinieciskais redzējums, gan šaha spēles laikā uztrenētais asais prāts un prasme domāt vairākus gājienus uz priekšu. (Guna Skujiņa 1990. gadu sākumā bijusi viena no vadošajām Latvijas šahistēm.)
Lai arī šāda dārza izveidošana un uzturēšana prasa zvērīgu darbu (kopumā pie mājas ir 3 ha zemes), Guna cer, ka kādreiz paliks vieglāk. Iepriekšējā gadā nolemts vairs stādījumus nepaplašināt, tomēr arī šogad klāt nākušas jaunas ziedu dobes un, kā Guna atklāj, vēl šogad pie dārzā esošajām 30 peoniju šķirnēm vēl tiks piepulcinātas 60 jaunas peonijas. Viņa stāsta, ka mērķis ir izveidot viegli kopjamu dārzu, kurā maksimāli viss ir aizpildīts, neatvēlot vietu nezālēm, tomēr dārzs “Kalējos” aizvien paplašinās un paplašinās.