Drukas resursa adrese: http://kandava.lv/notikumu_kalendars/6404/kandavas_internatvidusskolas_60_gadu_jubilejas_salidojums_krasainie_sapni
Drukas datums: 16:58:37 18.10.2018

Kandavas internātvidusskolas 60 gadu jubilejas salidojums "Krāsainie sapņi"

25.08.2018 18:00 kur : Kandavas internātvidusskola
Kandavas internātvidusskolas salidojumu atklāj Iveta Pudāne un Mareks Mamajs
Kandavas internātvidusskolas salidojumu atklāj Iveta Pudāne un Mareks Mamajs

 25.augusta vakars un Kandavu ir piepildījuši saposušies un priecīgi ļaudis - Kandavas internātvidusskolas bijušie absolventi un darbinieki, lai satiktos kopīgā ceļojumā “Krāsainie sapņi” atmiņās par skolas gaitām. 

Salidojuma koncertā absolventu Ivetas Pudānes un Mareka Mamaja vadībā tika pāršķirstītas skolas vēstures lappuses, katrai desmitgadei veltot savu krāsu un priekšnesumu. Pārdomas raisīja humora pilnais Jura Dombrovska atmiņu stāsts no paša pirmā izlaiduma 1965.gadā. Tālāk skanēja dziesmas un dzeja skolas absolventu - Dagnijas Gudriķes, Aināra Oliņa, Zandas Priednieces, Danas Celmiņas, Lienes Grosas, Maijas Zilbertas, Lindas Sausiņas, Artas Jēkabsones izpildījumā, kad katras desmitgades pārstāvji sveica savus klases un skolas biedrus. Līdz skolotāju koris kopā ar solistiem Nikolaju Tohvu, Baibu Priekuli, Maiju Zilbertu un Ditu Krūzbergu izpildīja dziesmu "Krāsaini sapņi" koncerta noslēgumā. 

Salidojuma viesi saņēma dāvanā pašreizējo skolēnu un skolotāju sirds darbu (ideja un vadība I.Pakalns - Paleja) - pērļotas spārītes, kura katra bija unikāla - nevienai spārītei nebija dubultnieces. Savukārt savu skolas biedru kontaktus un atmiņu stāstus varēs pierakstīt blociņos ar skolas logo, izmantojot Kandavas internātvidusskolas pildspalvas. Arī skola saņēma dāvinājumus - gan fotoalbumus, gan pašu sarakstītās grāmatas, nemaz nerunājot par smaidiem, bučām, ziediem un sirds siltumu.

Skolas bijusī skolotāja Gina Viegliņa - Valliete atsūtīja dzejoli kā veltījumu skolai:

 Šī vieta ir mana skola, 

 Šī vieta reiz bija mans tilts, 

 Joprojām tā daudz ko sola, 

 Logs noraso, krūtīs kļūst silts.

 

No šejienes gāju es projām, 

 Kur priedes un jūra šalc, 

Kāds teica- Cik plaša ir jūra! 

 Bet man šķita: ūdens ir salts.

 

Es gāju un nācu atkal,

 Lai redzētu: Kas te ir jauns? 

 Ar prieku un dziesmu krūtīs, 

 Arvien mani Kandava sauc.

 

Tās atmiņas, šķiet, ir tik vecas,

 Un tomēr, kā uguns tās deg, 

 Jo rudeņos bērnu stāvi 

 Kā lapas to kalnu sedz.

 

Tu vari būt visur, kur vēlies, 

 Bet labākais ceļš vienmēr tas, 

 Kurš atved tevi tai vietā, 

 Kas sākās no pasakas.

 

Laiks atstājis ceļā zīmes,

 Šeit, Kandavā celts dzīves tilts, 

 Un kāpnes, kur gāju uz skolu,

 Joprojām vēstī- šeit silts!