kandavas_tilts_migla.jpg
dzīvo ar garšu!
  • lat.jpg
  • eng.jpg
mobile_header.jpg



Svētdiena 29.03.2020
Agija, Aldonis

Kandavas novada vēstnesis
FOTOGALERIJA
VIDEO

Kandava simts gados (1918 – 2018) Kandava – mazpilsēta Tukuma rajonā. 1960 – 199504.03.2020

1990. gada 28. februārī ražošanas kooperatīvu Kandavas radiorūpnīca pārveido par valsts uzņēmumu Kandavas radiorūpnīca

1990. gada 7. aprīlī kandavnieki atvadās no PSRS bruņotajos spēkos bojā gājušā Māra Kārkliņa (1967 – 1989), kuru apbedī Jaunkandavas kapos

1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome ar  138 balsīm par pieņem Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Par Deklarāciju nobalso visi četri Tukuma rajona deputāti: Juris Celmiņš, Agris Jaunkļaviņš, Pēteris Lazda un Vilis Seleckis. Pēc Deklarācijas pieņemšanas  notiek mītiņš Daugavmalā, kurā tauta apliecina savu atbalstu deputātu lēmumam

1990. gadā Kandavas pilsētas pašvaldība uzsāk darbu ēkā Dārza ielā 6

1990. gada 16. jūnijā  Kandavā atklāj piemiņas akmeni represētajiem Kandavas novada iedzīvotājiem. Akmenī iekaļ Tautas dzejnieka Raiņa vārdus „Mēs neaizmirsīsim neviena paša, ko savas varas laikā nokāvāt”. To iesvēta Sabiles mācītājs Žanis Brača (1912 – 1992) ( foto pievienots) 

1990. gada 27. jūlijā Lielajā ielā 10 durvis ver „Abi 3”

1990. gada 23. augustā Baltijas valstu senču pilskalnos un svētvietās vienlaicīgi iededz ugunskurus. Ugunskuru iededz arī Kandavas senču pilskalnā

1990. gada 14. septembrī notiek LTF V konference. Tajā par nodaļas pārstāvja vietnieku ievēl Kandavas sovhoztehnikuma mācību darbnīcu vadītāju Eduardu Rassu (1946 – 2008)

1990. gadā nojauc avārijas stāvoklī esošo koka ērbeģi, kas atrodas Sabiles ielā blakus mūra aptiekas ēkai

1990. gadā par Kandavas iecirkņa prāvestu kļūst Augusts Ālers (1914 – 1998)

1991. gadā no 13. līdz 21. janvārim barikāžu laiks Rīgā. 13. janvārī pēc Vislatvijas protesta demonstrācijas pret vardarbību Viļņā daudzi dalībnieki paliek un  Rīgas ielās sāk celt barikādes. Barikāžu laikā veseli autobusi ar dalībniekiem ceļo no Kandavas sovhoztehnikuma, Kandavas internātvidusskolas, Kandavas radiorūpnīcas un citām mācību iestādēm un ražošanas uzņēmumiem ( foto no Barikāžu dienām ) 

1991. gada 21. janvārī nodod ekspluatācijā namu Kūrorta ielā 3

1991.gada 22. janvārī veic pēdējo naudas reformai pielīdzināmo pasākumu PSRS vēsturē. 22. janvāra vakarā padomju centrālā televīzija negaidīti paziņo, ka no nākamā rītā 50 un 100 rubļu banknotes tiek anulētas un trīs dienu laikā (23., 24. un 25. janvārī)  apmaināmas krājkasēs pret jaunā parauga naudaszīmēm, ne vairāk kā 1000 rubļu apmērā vienai personai. Atlikušo banknošu nomaiņu sola veikt vairāku mēnešu laikā uz individuālu iesniegumu pamata. Simtiem metru garās rindas pie krājkasu ieejām paliek ļaužu atmiņā kā padomju rubļa gala sākums

1991. gadā bērnu dārzi visu pārmaiņu rezultātā vairs nav tik akūti nepieciešami, jo valsts ir izdevusi likumu, ka bērnu uz dārziņu drīkst vest tikai no divu gadu vecuma; par to, ka bērnu audzina mājās, jaunā māmiņa saņem pabalstu. Bērnu dārzu skaits strauji sarūk.

1991. gada 17. martā par Kandavas luterāņu draudzes mācītāju ordinē Valdi Birziņu

1991. gada 23. martā kandavnieki organizē ebreju kapu sakopšanas talku. Darbs saistās ar malkas sagādi pensionāriem. Atsākas Meža dienas

1991. gada 15. aprīlī valsts uzņēmumu Kandavas radiorūpnīca reģistrē kā akciju sabiedrību Kandavas radiorūpnīca. Akcijas pieder 355 a/s līdzīpašniekiem. Par valdes priekšsēdētāju ievēl Jāni Jakobovicu (1946 – 2016)

1991. gadā Tirgus laukumā 7 durvis ver skaistumkopšanas salons

1991. gada 1. un 2. jūnijā Kandavas Ozolājos notiek Vides aizsardzības kluba lielais saiets

1991. gada 19. augustā  plkst. 4-os no rīta sākas valsts apvērsums PSRS. Varu pārņem Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja. LKP pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks atbalsta apvērsumu, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome to pasludina par nelikumīgu

1991. gada 20. augustā Tukuma rajona deputātu ārkārtas sesijā par A. Jaunkļaviņa vietnieku ievēl kandavnieku E. Rassu

1991. gada 21. augustā ārkārtas apstākļos Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu, ar kuru atceļ 4. maija Deklarācijā paredzēto pārejas periodu un nosaka, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika

1991. gada 23. augustā Latvijas Republikas AP pieņem likumu „Par Latvijas Republikas zemessardzi”. Līdz ar to dod iespēju organizēt bruņotus formējumus: zemessargu bataljonus un rotas

1991. gadā no 26. augusta līdz septembra vidum Kandavas pilsētas pašvaldībā sākas zemessargu rotas formēšana. Tajā piesakās vairāk nekā 100 cilvēku. Kā pirmie piesakās Gunārs Rutmanis (1935 – 1996) un Gunārs Gendriks

1991. gada oktobrī Tirgus laukumā 4 atveras zivju veikals „Asaciņa”

1991. gada 19. oktobrī iznāk pirmā īstā Latvijas pastmarku sērija. Tajā ietilpst astoņas pastmarkas: divas ar lielo valsts ģerboni un sešas – ar mazo ģerboni. To nominālvērtība ir 200, 100, 50, 40, 20, 15, 10 un piecas kapeikas. Viens komplekts maksā četrus rubļus un 40 kapeikas. Šo sēriju, tāpat kā dažas nākamās, iespiež Leipcigas vērtspapīru spiestuvē

1991. gada 10. novembrī Kandavas kuterāņu baznīcā iesvēta zemessargu rotas  valsts karogu un rotas karogu-standartu. Tirgus laukumā rotas personālsastāvs 73 cilvēku sastāvā nodod zemessargu zvērestu. To pieņem valsts zemessasrgu štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis. Par pirmo komandieri kļūst Kandavas radiorūpnīcas inženieris Viktors Batņa. Kandavnieki ir pirmie Latvijas Republikā, kuri nodod zemessargu zvērestu. Tāpat Kandavas zemessargi tobrīd ir vienīgie, kuriem ir vienots formas tērps  ( foto Pievienots)

1991. gada 18. novembrī Kandavas zemessargu rotai uztic godpilno uzdevumu atjaunot Goda sardzi Rīgā pie Brīvības pieminekļa

1991. gada decembrī  Viktors Vītols (1930 – 2003) saņem skolotāja, rakstnieka un folklorista Anša Lerha-Puškaiša (1859 – 1903) prēmiju par pētījumiem Tukuma novada vēsturē un publikācijām laikrakstos

1992. gada 2. janvārī sāk oficiāli pastāvēt valsts uzņēmums „Lattelekom” un valsts uzņēmums „Latvijas pasts”

1992. gada 28. janvārī Lielajā ielā 4 atveras individuālais uzņēmums „Ella”

1992. gada februārī Kandavas zemessargu rota saņem uzdevumu apsargāt Latvijas Republikas valsts robežu astoņu kilometru garumā Ludzas rajonā

1992. gada 30. martā Tirgus laukumā 1 atver „Wesko” SIA

1992. gadā milicija pārtop par policiju. Kandavas policijas iecirknī ietilpst Kandavas pilsēta un pagasts, Cēres, Jaunsātu, Matkules, Pūres, Vānes, Zantes, Zemītes un Zentenes pagasti. Pirmais pilnvarotais ir policijas kapteinis Vilnis Vecriņķis

1992. gadā sākas PSRS pasu nomaiņa pret Latvijas Republikas pilsoņu pasēm

1992. gada 2. aprīlī Tukuma rajona Tautas deputātu padome nolemj reorganizēt Tukuma rajona kinodirekciju un kinoteātri „Spartaks” nodot Kandavas pilsētas pašvaldības īpašumā 

1992. gada 24. aprīlī  Lapu ielā 5 atveras apbedīšanas pakalpojumu birojs

1992. gada 25. aprīlī  Kandavā atklāj Mākslas skolu. Par tās direktori sāk strādāt Ērika Klauberga. Skolu apmeklē 120 bērni. Mākslas skolā ir trīs galvenie priekšmeti: zīmēšana, gleznošana un kompozīcija. Ir arī izvēles priekšmeti: keramika, ādas apstrāde, tekstilmāksla, grāmatu iesiešana, klūdziņu pīšana, noformēšana. Par pasniedzējiem sāk strādāt Toms Šliseris, Laima Narvila, Iveta Krauce, Agnese Mišinska, Ilze Baumane, Inga Brīniņa, Zigrīda Bullīte

1992. gada 27. aprīlī Kandavā nodibina Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Kandavas nodaļu. Pirmais tās priekšsēdētājs ir Andrejs Dūdiņš (1924 – 1995). Sākas dzīvo, kritušo un nometnēs bojāgājušo karavīru apzināšana un apbedījuam vietu sakopšana

1992. gada 4. maijā Latvijas valdība pieņem lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes – Latvijas rubļa (LVR) – laišanu apgrozībā. Kā likumīgs maksāšanas līdzeklis tas nonāk apgrozībā 7. maijā līdztekus bijušās PSRS Valsts bankas un Krievijas Centrālās bankas naudas zīmēm. Pirmo Latvijas rubļu (LVR) nomināli ir 1, 5, 20, 50, 200 un 500 rubļu naudas zīmes. Septembrī laiž apgrozībā arī 2 un 10 rubļu naudas zīmes. Tās iespiež Rīgas Paraugtipogrāfijā uz Somijā izgatavota papīra ar ūdenszīmēm

1992. gada 30. jūnijā ir pēdējā diena, kad Latvijas pasta pakalpojumu apmaksai drīkst izmantot arī PSRS pastmarkas

1992. gada 3. jūlijā Kūrorta ielā 1a atveras tirgotava „Ulara”

1992. gada 20. jūlijā  Latvijas rubļi, kurus tautā sauc par „repsīšiem”, kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli Latvijā. Tā kā PSRS sīknaudu neizmanto jau no 13. jūlija, tad par mazāko maksāšanas vienību kļūst Latvijas rublis

1992. gada 9. augustā pie Kandavas pienotavas atklāj piemiņas plāksni „Nezināmajam latviešu leģionāram”. Plāksni piestiprina Kristaps Mišinskis (1926 – 1999), piemiņas vārdus saka Latvijas Nacionālās karavīru biedrības Kandavas nodaļas priekšsēdētājs A. Dūdiņš

1992. gada 16. augustā Kandavā notiek nezināma karavīra svinīga pārapbedīšana. Pasākumā piedalās 42. Tukuma zemessardzes bataljons, VAK salidojuma dalībnieki, Kandavas LTF un LNNK grupu aktīvisti  ( foto pievienots) 

1992. gada 25. augustā Lielajā ielā 30 atveras auto-moto preču veikals „Niko”

1992. gadā kopā ar Daci Upmani deju kolektīvu vada arī Inese Cīrule un Ralfs Upmanis

1992. gada nogalē  atklāj Kandavas veco ļaužu namu. Tā vadītājs ir Guntis Rozenštams

1992. gadā Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā nodibina jaunu specialitāti – mājturība ar specializāciju ēdienu gatavošanā. Audzēkņi iegūst kvalifikāciju – 4. kategorijas pavārs un 3. kategorijas konditors

1992. gada rudenī Kandavas jaukto kori sāk vadīt Dzintra Linde

1992. gada novembrī Tirgus laukumā 1 durvis ver bērnu preču veikals „Mārtiņš”, īpašniece Iveta Piese

1992. gada 18. novembrī Kandavas luterāņu baznīcā mācītājs V. Birziņš iesvēta baznīcā uzstādīto piemiņas plāksni Otrā pasaules karā dzīvību zaudējušiem karavīriem – Kandavas draudzes piederīgajiem. Tajā ir vārdi: Ēriks Auziņš, Laimonis Bekšķīrs, Jānis Blūzma, Paulis Blūzma, Juris Brauers, Atis Elmārs Brūvelis, Arvīds Celmiņš, Fricis Gepsis, Kārlis Grands, Laimonis Klaress, Ernests Mišinskis, Roberts Neimanis, Edgars Osis, Alberts Podnieks, Valdis Princis, Mārtiņš Pudurs, Edgars Reinbergs, Rūdolfs Rozentāls, Augusts Rozentāls, Arvīds Valbergs, Oskars Vitmanis, Žanis Vīnerts, Jānis Vīnerts, Jānis Ozols, Attis Steinfelds, Teodors Andersons, Uldis Andersons, Kārlis Būmanis, Ansis Leitarts, Valdis Grinbušs, Heinrihs Holms, Alberts Dambis, Akselis Grindulis, Voldemārs Vētra, Kārlis Āboliņš, Arvīds Dambis, Žanis Zariņš, Lilija Klaumanis, Leonīds Brombergs, Voldemārs Krūmštets

(Turpinājums sekos)

Sagatavoja Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada ceļu karte.Piejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas ceļiKandavas komunalie pakalpojumiVeselību veiconošie pasākumi Kandavas novadā
back to top