VĀRDS UZŅĒMĒJIEM. Vaļaspriekam un biznesam07.04.2021

   Truškopība ir lopkopības nozare ar augstu ražošanas potenciālu, no trušiem īsā laikā iespējams iegūt augstvērtīgu  diētisku gaļu, kažokādas un ārstniecisku dūnvilnu, augstvērtīgu augsnes mēslojumu. Pēc lauksaimniecības datu centra datiem uz 2021.gada 1.janvāri Latvijā ir reģistrēti 24333 truši, no kuriem Kandavas novadā ir 440  truši.

       Lielākā daļa šo dzīvnieku atrodas Matkules pagastā un pieder  zemnieku saimniecībai  „Lejaskroķi”. Lai uzzinātu, kā veicas ar šo aizraujošo biznesu, uz sarunu aicinājām saimniekus  Maiju un Tomu Zilbertus, kuri pirms četriem gadiem atgriezās no pilsētas un dzimtas mājās izveidoja trušu audzētavu, kura nu ir kļuvusi par vienu no lielākajām Kurzemē.

Kāpēc nolēmāt pamest Rīgu un pārcelties uz laukiem?

     Kad piedzima pirmais bērniņš, sapratām, ka dzīve lielpilsētas dzīvoklī nav mums piemērota, tāpēc sākām meklēt iespēju atgriezties laukos . Pēc dzīvokļu meklējumiem Talsos un Kuldīgā, izvēle apstājās pie „Kroķiem”- dzimtas mājām Matkules pagastā, kas jau laiciņu stāvēja tukšas . Tā kā Toma vecāki jau ilgus gadus audzēja trušus savām vajadzībām, tad nolēmām, ka pamēģināsim arī paši. Vislielākā motivācija audzēt tieši trušus bija to gaļas augstajai diētiskajai uzturvērtībai un tam, ka trušu gaļa ir īpaši piemērota maziem bērniem. Mūsu ģimenē aug trīs bērni un vēlējāmies tādu nodarbošanos, kur mazie varētu aktīvi piedalīties un palīdzēt, apgūt darba iemaņas, atbildību par pieradināto un laika plānošanu.

Kā iesākāt trušu audzēšanu un kādas šķirnes audzējat?

     Sākām ar dažiem jauktas šķirnes trušiem, tos pavairojām, pēc tam iegādājāmies  tīršķirnes trušus. Pašreiz saimniecībā audzējam gan krustojuma dzīvniekus, kurus izmantojam gaļai, gan tīršķirnes trušus, kurus pārdodam vaislai. To skaits ir sasniedzis 320. Mūsu ganāmpulkā ir Burgundas, Kalifornijas, Šinšilas un Lielais Zilais Marders  šķirnes truši. Šķirnes trušu cena Latvijā svārstās no 25- 50 eiro, kas ir niecīga  salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, kur tā sasniedz pat 150 eiro par dzīvnieku. Lai uzlabotu šķirnes kvalitāti, Latvijas trušu audzētāji ieved vaislas materiālu no citām valstīm, bet tas saistās ar zināmu risku- vai dzīvnieks šo garo ceļu izturēs.

Kādu produkciju iegūstat no trušiem un kur to realizējat?

Sākām ar  trušu gaļas ieguvi tikai savām vajadzībām, pēc tam piedāvājām to draugiem un radiem. Tā pamazām izveidojās klientu loks, kas strauji auga, jo radījām iespēju pircējam iegādāties kvalitatīvu truša gaļu, sevišķi bērnu uzturam. Pašreiz pieprasījums pēc trušu gaļas pārsniedz piedāvājumu, tāpēc plānojam palielināt dzīvnieku skaitu, uzcelt paši savu kautuvi un gaļas pārstrādes cehu. Lielākā daļa peļņas tiek iegūta pārdodot šķirnes dzīvniekus vaislai, esam Latvijas sīkdzīvnieku biedrības „Trusis un citi” biedri.                                                                                              

 Daudziem interesentiem līdz ar gaļas iegādi dodam arī receptes un ieteikumus pagatavošanai, jo daļa cilvēku  nezina, cik daudz un dažādos veidos  trusi var pagatavot .

Kur iegūstat  nepieciešamās zināšanas ?

   Lai sāktu nopietni  nodarboties ar trušu audzēšanu un saņemt valsts atbalstu, bija nepieciešama lauksaimnieciskā  izglītība, ko Toms nesen ieguvis Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā un apguvām  LLKC truškopības organizētajos kursus. Tāpat ieguvām trušu pārrauga sertifikātu, kas ir vajadzīgs tīršķirnes trušu audzēšanai. Katram šķirnes trusim ausīs ir tetovējums ar saimniecības un identifikācijas numuru un katrs trusis tiek vērtēts pēc vairākiem kritērijiem- gan pēc dzīvi un nedzīvi dzimušo trusēnu skaita,  gan pēc svara divu, trīs un četru mēnešu  vecumā u.c. Teiciens „vairojas kā trusis” gan nav īsti patiess, jo ne vienmēr izdodas tikt pie gaidītā rezultāta, trusis ir gana prasīgs.

 Pašlaik mācāmies kursos, lai varētu iegūt bioloģiskās saimniecības statusu, jo esam ieinteresēti saimniekot ilgtspējīgi, veselīgi, bez ķimikālijām, lai saglabātu šo vidi mūsu nākamajām paaudzēm. Arī mūsu saimniecībai piederošā zeme atrodas Amulas upes krastā, kur atrodas bioloģiski vērtīgās pļavas. Rupjo barību trušu uzturēšanai iegūstam savā saimniecībā, kur apsaimniekojam ap 20 ha zemes, bet spēkbarību iepērkam.

Vai truši arī slimo?

    Vislielākās problēmas trušiem rada vīrusslimība  -miksomatoze un parazitārā – kokcidoze. Miksomatozes profilaksei veic dzīvnieku vakcinēšanu, bet kokcidiozes apkarošanai galvenais ir sprostu dezinfekcija un speciālo preparātu lietošana. Šobrīd mēs meklējam piemērotu barību mazajiem trusēniem, lai izvairītos no dažādām slimībām. Ja trušu nav daudz, tad problēmu nav, bet, skaitam kļūstot lielākam, ik pa brīdim parādās dažādi slimību gadījumi.

Kā izmantojāt grantu konkursā „Attīsti uzņēmējdarbību Kandavas novadā” piešķirtos līdzekļus?

Pavasarī startējām Kandavas domes izsludinātajā  konkursā „Attīsti uzņēmējdarbību Kandavas novadā” un ieguvām papildus līdzekļus saimniecības attīstībai. Lai arī summa nebija ļoti liela, tas deva iespēju iegādāties vairākus desmitus vaislas trušu, kā arī izgatavot trūkstošos trušu būrus. Uzskatām, ka tas bija neliels atspēriena punkts nozares paplašināšanai. Pagaidām truškopība ir tikai papildus bizness, jo lai nestu lielāku peļņu, jābūt  vismaz 500 trušiem.

Kādi ir jūsu plāni nākotnē?

   Bez trušiem mums ir vistas un četras kazas. Pagaidām tās ir tikai priekam un upes  lejas  noganīšanai, bet domājam  turēt kazas gaļai, jo tikai retais zina, cik kazas gaļa ir fantastiska, bet dzīvnieks neparasts. Turpmākie plāni mums saistās ne tikai ar trušu, kazu un vistu skaita palielināšanu un kautuves, kā arī pārstrādes ceha izbūvi, bet arī  plānojam attīstīt tūrisma nozari. Ļoti vēlamies šo vietu parādīt citiem, izglītot potenciālos pircējus un  izveidot mājas kafejnīcu. Tas gan nebūs ne šodien, ne rīt, bet tāda ideja ir.

  Nobeigumā varat  atklāt kādu no truša gaļas pagatavošanas receptēm?

Lielie bērni iecienījuši šādu: truša gaļas gabalus apcep, aplej ar medu (3 -5 ēd.k.), liek cepešpannā, pieliek 2 tēj.k. sinepes, pielej nedaudz ūdens, lai veidojas mērce. Cep krāsnī aptuveni 1h.

Ātri gaļu var pagatavot mājas sarkanvīnā (vīnogu vai jāņogu): apcep, apber ar garšvielām, kas pašiem garšo, liek katlā, aplej ar 200ml vīna, sutina aptuveni 30 min.

Nebaidieties izmēģināt ko jaunu!

Iveta Pāža

Uzņēmējdarbības konsultante