kandavas_tilts_migla.jpg
dzīvo ar garšu!
  • lat.jpg
  • eng.jpg
mobile_header.jpg



Trešdiena 23.09.2020
Vanda, Veneranda, Venija

Kandavas novada vēstnesis
FOTOGALERIJA
VIDEO

VĒSTURE. Kandavas aptiekai 250 (3.turpinājums)07.05.2020

XX gadsimta sākumā farmaceitiskā rūpniecība turpina augt un veidoties. Eiropas valstu vidū pirmo vietu medikamentu ražošanā bija ieņēmusi Vācija, jo tās likumdošana īpaši veicināja zāļu ražošanas rūpniecības uzplaukumu. Tādēļ, 1914.gada augustā sākoties Pirmajam pasaules karam, daudzas Eiropas valstis, tai skaitā arī Krievija, sāka izjust asu medikamentu trūkumu. Lieli ieguvēji bija tie aptiekāri, kuriem aptiekās bija ievērojami zāļu izejvielu krājumi, taču karš ieilga un krājumus papildināt bija neiespējami, tāpēc zāļu deficīts sasniedza kritisku robežu.

Kandavas aptiekā kopš 1910.gada saimniekoja Vladimirs(Voldemārs) Mamonovs, kurš aptieku bija nopircis no iepriekšējā aptiekāra Aleksandra Rozentāla mantiniekiem. Vladimirs Mamonovs piedzima 1876.gadā Jelgavas tirgotāja ģimenē. Farmācijas studijās Tērbatas Universitātē (no XIX gadsimta beigām – Jurjevas Universitāte) viņš pavadīja laiku no 1900. līdz 1902.gadam. Provizora grādu iegūst tikai 1903.gadā Maskavā. No 1903.gada līdz 1904.gadam Mamonovs strādāja kādā no Rīgas aptiekām, bet sākoties krievu-japāņu karam(1904.), devās uz Tālajiem Austrumiem, lai piedalītos kara darbībā kā militāro hospitāļu aptieku vadītājs. Pēc kara Mamonovs atgriezās Krievijas Eiropas daļā un nomāja aptieku Vladimiras guberņā Ivanovo-Vozņesenskas pilsētā(1906.-1910.)

1910.gadā viņš atgriežas Baltijā, jo radās iespēja nopirkt aptieku Kandavā. Mamonovs bija precējies ar Mariju Terēzi Reihu(Maria Therese Reich).

Trūkst informācijas par to, kā Kandavas aptiekai klājās Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā. Aptiekāri vienmēr bijuši ļoti uzņēmīgi un izdarīgi ļaudis, tāpēc arī kara un juku laikos atrada iespēju kā palīdzēt saviem klientiem. Ja zāļu izejvielu trūkums bija nenovēršams, viņi pievērsās vietējo ārstniecības augu vākšanai un zāļu gatavošanai no tiem.

V. Mamonovs bija Kandavas aptiekas īpašnieks līdz 1929.gadam. 1917.gadā Kandavai tika piešķirtas pilsētas tiesības – aptieka ieguva normālaptieku statusu, kas  nozīmēja, ka aptiekai bija sava laboratorija un atbilstošs štats. Īpašnieks pārkārtoja aptiekas darbu atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai. XX gadsimta 20.- 30.gados Latvijas aptieku tīkls strauji attīstījās un rezultātā Latvija apsteidza attīstītākās pasaules valstis, sasniedzot vismazāko apkalpojamo iedzīvotāju skaitu uz vienu aptieku. V.Mamonovs, kā jau tas pieklājas aptiekāram, vienam no redzamākajiem cilvēkiem pilsētā, piedalījās tās sabiedriskajā dzīvē,  kopš 1920.gada ieņemdams ugunsdzēsēju priekšnieka amatu.

1929.gadā par Kandavas aptiekas īpašnieci kļuva Pozvolskis Jevgēnija(Eiženija)dzim. Arharovs. Viņas dzīves datus darba autorei nav izdevies atrast. Vienīgās ziņas, ko par šo aptiekas īpašnieci glabā farmācijas muzeja arhīvs, ir tas, ka Pozvoļskai bija aptiekāra palīdzes izglītība un no 1929.gada 6.septembra līdz 1934.gada 6.oktobrim viņai piederēja Kandavas aptieka.

1935.gada 15.februārī Pozvoļska iegādājas „Grīvas” Centrālo aptieku un bija tās īpašniece līdz1940.gada 1.oktobrim. Laikā no 1941.gada 15.jūlija līdz 1942.gada 1.jūnijam viņa bija „Grīvas” aptiekas pārvaldniece. Kandavas aptiekai viņa bija īpašniece, taču kā liecina dokumenti, par aptiekas pārvaldnieku pusotru mēnesi pēc aptiekas pirkšanas uz īsu brīdi kļuva Jēkabs Pozvoļskis(1877.- 1929.)- iespējams  īpašnieces vīrs vai radinieks. Provizora diplomu J.Pozvoļskis bija ieguvis Harkovas universitātē, pēc tam  no 1923.gada 5.jūlija līdz 1929.gada 1.septembrim strādājis par Daugavpils apriņķa valdes aptiekas pārvaldnieku. Dzīves posms Kandavā bija pavisam īss, jo 1929.gadā viņš mira.

E.Pozvoļskas laikā 1932.gadā Kandavas aptiekai nācās domāt par jaunu nosaukumu, jo Kandavas Tirgus laukumā 6 tika atvērta otra aptieka. Kā liecina  līdz mūsdienām saglabājies zīmogs no tiem laikiem, aptieka izvēlējās kļūt par Veco aptieku, atstājot otrai aptiekai privilēģiju saukties par Jauno aptieku. Jaunās aptiekas īpašnieks no 1931.gada 28.aprīļa bija Rūdolfs Grīvāns(1893.-?)Viņš bija karojis strēlnieku pulkos, septiņus gadus bijis Latvijas Sarkanā Krusta dienestā kā ārstniecības līdzekļu noliktavas pārzinis. 1929.gadā Grīvāns beidza Latvijas Universitātes Farmācijas nodaļu. No 1924. līdz 1926.gadam bija pārvaldnieks Mazsalacas aptiekā, 1927.gadā-Strenču aptiekā. No 1930.gada līdz 1939.gadam Grīvāns vadīja Smiltenes Sarkanā Krusta aptieku, tajā pašā laikā būdams Kandavas Jaunās aptiekas īpašnieks.

Jaunā aptieka Kandavā tika atklāta 1932.gada 1.februārī un jau 1.martā to pārņēma nomnieks Rūdolfs Freibergs. Nomnieka rīcībā aptieka palika līdz 1933.gada 9.oktobrim, kad aptiekas vadība nonāca  Grīvāna līdzīpašnieka Kārļa Reinfelda rokās.

Kārlis Reinfelds(1887.-?) bija ieguvis provizora grādu 1913.gadā Maskavas Universitātē. Zināms, ka 1927.-1928.gadā viņš bijis pārvaldnieks Vārmes aptiekā, 1929.-1930.gadā- pārvaldnieks Alūksnes Jaunajā aptiekā, bet līdz 1933.gada beigām vadījis Siljāņu aptieku. Tālāk viņa darba mūžs saistījās ar Kandavas Jauno aptieku līdz brīdim, kad 1940.gada 11.novembrī aptieka tiek nacionalizēta. Īpašnieks Grīvāns šajā laikā ir Smiltenē. 1939.gada beigās viņš aizstāvējis farmācijas maģistra grādu Latvijas Universitātē un uzsāka darbu Lāča aptiekā Rīgā. 1940.gada 2.novembrī Grīvāns kļuva par Āgenskalna aptiekas pārvaldnieku. Pēdējā informācija ir par laiku no 1941.gada 4.jūlija līdz 1944.gada 30.augustam, kad viņš strādājis Lāču aptiekā. Ziņas par abu Jaunās aptiekas līdzīpašnieku likteni pēckara periodā autorei nav izdevies atrast.

1934.gada 6.oktobrī Veco Kandavas aptieku no J.Pozvoļskas nopirka Lotārs Aleksandrs Kārlis Vintelers (1894.-?), kurš 1927.gadā bija absolvējis Latvijas Universitāti un ieguvis farmācijas zinātņu kandidāta grādu. No 1931. līdz 1934.gadam Vintelers vadīja J.Kupča aptieku Rīgā. 1939.gadā viņš aizstāvēja farmācijas maģistra disertāciju un ieguva attiecīgo diplomu. 1939.gada rudenī  viņš izceļoja uz Vāciju, jo aptieka 1939.gada 6.novembrī nonāca Fiduciārās* izceļošanas akciju sabiedrības  „UTAG” rīcībā, kā tas notika ar visām aptiekām, kuru īpašnieki izceļoja.

1940.gada 12.februārī par Kandavas Vecās aptiekas īpašnieci kļuva Elza Gradiškēvičs- Radiškēvičs, no 1941.gada Gulēns, dzimusi Veiklis (1912.-?), kas farmaceitisko izglītību bija guvusi Latvijas Universitātē un farmācijas kandidāta diplomu saņēmusi 1938.gadā. Aptieka viņas īpašumā palika pavisam īsu laiku, jo 1940.gada 10.novembrī tā tika nacionalizēta un nonāca GAP(Galvenā aptieku pārvalde) rīcībā. Īpašniece pārtapa par pārvaldnieci. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā visas nacionalizētās aptiekas pārņēma Farmācijas pārvalde un, visticamāk, Elza Gulēna atguva savu aptieku un palika tās īpašniece līdz karam beidzoties atjaunojās padomju okupācija.

Otrā pasaules kara laikā aptiekai klājās grūti, pieauga zāļu deficīts, bet iespējas sagādāt zāļu izejmateriālus bija niecīgas. Zāles un pārsienamie materiāli pa lielākai daļai tika izmantoti ievainotu karavīru ārstēšanai, tā kā civiliedzīvotājiem nācās vairāk paļauties uz dabas veltēm.

Astra Dīriņa

   Foto: Ēka Tirgus laukumā 6, kurā kādreiz atradās Kandavas Jaunā aptieka.

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada ceļu karte.Piejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas ceļiKandavas komunalie pakalpojumiVeselību veiconošie pasākumi Kandavas novadā
back to top