vejsparns.jpg
dzīvo ar garšu!
  • lat.jpg
  • eng.jpg

KANDAVAS PAGASTA VĒSTURE


Aizdzire

Aizdzires vārds pirmo reizi rakstu avotos minēts 1397. gadā ar nosaukumu „villa Assersin”.  18. gadsimtā tajā sāka saimniekot Koškulu dzimta. Savā laikā Aizdzires muiža bija paraugmuiža ar drenētiem laukiem, Osfrīzu šķirnes liellopiem, sviesta ražošanu un spirta dedzināšanu. Otrā pasaules kara laikā tur izmitināja krievu karagūstekņus. Dibinoties kolhoziem, muižas centrā izveidoja padomju saimniecību „Valdeķi”. 1972. gadā kungu namā ierīkoja dzīvokļus. Kopš 2003. gada muižas ēkas ir neapdzīvotas.

 

Rūmenes muiža

Vārds Rūmene pirmo reizi minēts upītes nosaukumā 1407. gadā. Vietvārda skaidrojums vācu valodā varētu būt saistīts ar vārdu „slavens”, jo Rūmene bija ievērojama jau viduslaikos. No 1453. gada tā  piederējusi fon Butlaru dzimtai. Pils ēka celta pēc T. Zeilera projekta 1876. gadā. Parks izveidots ap 1900. gadu. 1920. gadā, sākoties agrārajai reformai, Rūmenes muiža beidza pastāvēt. 1945. gadā muižu nacionalizēja. 1950. gadā kungu mājā ierīkoja četrgadīgo pamatskolu. Deviņdesmito gadu sākumā sākās privatizācija, Rūmenes muižai bija vairāki īpašnieki, līdz 2004. gadā to nopirka Bergu dzimtas mantinieki Justs Karlsons un viņa sieva Dana Beldimane. Muiža saņēmusi Latvijas Gada būves balvu „Labākā pārbūve 2008”. Pie muižas ir 7,8ha liels parks, kas kopš 1957.g.iekļauts īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Rūmenes muiža ir Rīgas 5-zvaigžņu viesnīcas „Hotel Bergs” lauku rezidence. Apmeklētājiem apskatei muiža pieejama no 2009.g. Ir restorāns, naktsmītnes, pirtiņa pie dīķa, golfa laukums un citas aktīvās atpūtas iespējas, pasākumu norises vieta.

 

Valdeķi Kā vēsta seni nostāsti,1845. gadā Aizdzires muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja „Kārkliņu-Valdeku” saimniecību, ko uzdāvināja savai dzīvesbiedrei Luizei.  Otrā versija ir sekojoša Koskuls to esot cēlis kā patversmi „vecajām jumpravām”. Valdeķi nozīmējot  „Meža kakts”. Valdeķu pils celta 1882. gadā. 1931. gadā to nopirka Emīlija un Antons Benjamiņi, kuri īsā laikā izveidoja paraugsaimniecību. 1941. gadā muižu nacionalizēja. Pēc Otrā pasaules kara kungu mājā ierīkoja klubu. Vēlāk visas ēkas piederēja kolhozam un tad Kandavas sovhoztehnikumam. 1995. gadā Benjamiņu pēcnācēji atguva savu īpašumu. 

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS


Ziņo par pārkāpumiem
Latvija.lv
Kandavas novada ceļu karte.
Piejūra, atkritumu apsaimniekošana
Kandavas ceļi
Veselību veiconošie pasākumi Kandavas novadā