kandavas_tilts_migla.jpg
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
Lapas karte
AA+A++
A AAA

VĒSTURE. Atceroties Pēteri Lāci08.06.2021

peteris_lacis_5.jpg„Viens lācis vienā gaišā dienā”/M.Zālīte/

  Pirms 25 gadiem( 1996.gadā) gada garākajā dienā, 24.jūnijā, mūžībā aizgāja kandavnieks- mūzikas pedagogs, vairāku ansambļu vadītājs, komponists Pēteris Lācis.

      Pētera Lāča ģimene nāk no Alūksnes. Abi vecāki bija pedagogi. Tēvs - Laimonis Lācis - Cēsu pedagoģiskajā seminārā bija ieguvis matemātikas un fizikas skolotāja diplomu. 1949.gada 29.jūlijā viņš apprecējās ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Ellu Gravu. Kopdzīve sākas Alūksnē. Laulībā dzima četri bērni. Pēteris ir jaunākais- dzimis 1953.gada 23.oktobrī. Pēterim ir tikai divi mēneši, kad 1953.gada 26.decembrī no smagas slimības (tuberkulozais meningīts) mirst tēvs. Ella Lāce paliek viena ar trīs mazgadīgiem bērniem. Vecākais bērniņš bija traģiski gājis bojā agrā bērnībā. 1961.gadā Pēteris sāk mācības Alūksnes 1.vidudusskolas 1.a klasē. Taču 1965. gadā Ellu Lāci atlaiž no darba un ģimene faktiski tiek padzīta jeb izsūtīta no Alūksnes rajona, jo tiek atzīta par neuzticamu padomju varai. Iemesls – atraitnei atbalstu sniedz viņas brālis, kurš pēc Otrā pasaules kara dzīvo Toronto, Kanādā. Pa laikam no viņa tiek saņemtas paciņas ar apģērbu un apaviem bērniem, arī pārtikas produkti. Ģimenei nu jāmeklē cita dzīves vieta, un to atrast nav tik vienkārši, Ellai Lācei vienkārši tiek atteikts. Tikai Tukuma rajona Zantes pamatskola ir gatava pieņemt skolotāju un viņas ģimeni. Pēteris turpina mācības Zantes 8-gadīgajā skolā un vienlaicīgi mācās arī Kandavas bērnu mūzikas skolā. Mācības padodas bez grūtībām, abas skolas tiek absolvētas 1969.gadā. Rajona avīzē „Komunisma Rīts” 21.jūnijā rakstīts: „Kā izteicās audzinātāja (Zantes 8-gadīgās skolas skolotāja Helēna Zakrevska), Pēteris Lācis bijis viens no sekmīgākajiem un apzinīgākajiem audzēkņiem. Apliecībā tikai viens četrinieks, pārējie piecnieki. Puisim patīk mūzika. Viņš nolēmis savu dzīvi saistīt ar to un mācīties mūzikas vidusskolas klavieru klasē.” Rudenī Pēteris iestājas Rīgā J. Mediņa Mūzikas skolas klavieru nodaļā. Pēc gada izstājas, bet sava Kandavas Bērnu mūzikas skolas pedagoga Ņikitina mudināts un atbalstīts turpina mācības Ventspils mūzikas skolā.

    Vienlaicīgi ar mācībām Pēteris Lācis vada sieviešu vokālo ansambli Ventspils kultūras namā „Jūras vārti”. Pēc mūzikas skolas absolvēšanas, 1973. gadā tiek saņemts norīkojums darbam Varakļānu bērnu mūzikas skolā par klavieru nodaļas pedagogu, taču drīz Pēteris tiek iesaukts Padomju Armijā un nosūtīts dienēt Kaļiņingradas apgabalā. Vēl pirms armijas Varakļānos Pēteris bija iepazinies ar Kornēliju Opuli. Jaunieši sarakstās un pēc dienesta draudzība turpinās. 1977.gadā viņi nodibina ģimeni.

   Šajā laikā Kandavas bērnu mūzikas skolā tiek meklēts klavieru skolotājs. Pēteris Lācis atgriežas Kandavas bērnu mūzikas skolā jau kā pedagogs.  Ģimene pārceļas uz dzīvi Kandavā. Iemaņas klavierspēlē tiek ierādītas daudziem toreizējiem mūzikas skolas audzēkņiem, ir bijis prieks par viņu centību, talantu un panākumiem.

  Jaunais skolotājs sāk aktīvi darboties arī vietējā pašdarbībā. Vispirms  –  Nikolaja  Tohva vadītajā ansamblī „Kolēģi”, kurā ir muzikālais vadītājs. Pēc tam kultūras nama ansamblī „Mosso”, kuru vadīja Ilmārs Bikše. Īpaši jāpiemin Kandavas radio rūpnīcas estrādes ansamblis „Autostop”, kurā darbojās mūzikas profesionāļi un kura vadītājs bija Edmunds Ramoška. Kodolu veidoja meistarīgi mūziķi un vokālisti - Arnis Miltiņš, Agris Štrodahs, vēl citi un arī Pēteris Lācis. 1983. gada 4. jūnijā Ozolājos notiek Raimonda Paula autorkoncertu cikla septītais koncerts, kurā komponista dziesmas izpilda ansamblis „Credo”, bet pirmajā daļā uzstājas radiorūpnīcas VIA „Autostop”.  Šī ansambļa muzikālais sniegums bijis tiešām izcils. Tas bagātinājis rūpnīcas pašdarbības kolektīvu koncertus arī ciemojoties Karēlijā.

    Tolaik katrs turīgs kolhozs par goda jautājumu uzskatīja savu pašdarbības kolektīvu atbalstīšanu. Kolhozs „1.Maijs”  Matkulē saimniekoja labi, prestiža jautājums bija – aktīva pašdarbība. Tā saimniecības atbalsts tiek grupai „Imula”, kurā darbojas arī Pēteris Lācis. Jau 1979. gada 14.aprīļa rajona avīzē, analizējot ansambļu sniegumus, rajona orķestru un sadzīves tradīciju biroja vadītājs R.Reinfelds publikācijā „Vadītājs un orķestra meistarība”, rakstījis „Labs vadītājs plus entuziastu kopa tad arī veido labāko ansambļu un orķestru panākumu bāzi. Spilgts paraugs Matkules ciema kolhoza „1.Maijs” estrādes ansamblis „Imula”. Pēteris Lācis uzņemas vadību, pats būdams labs pianists. Uzslavas saņem arī solisti – Dzintra Bernande un Ēriks Eimanis. ” Programmu tapšanā notiek sadarbība ar Drāmas (tagad Nacionālo) teātri. Vasarās koncertturnejās „Jautrais gadatirgus” kopā ar profesionālajiem aktieriem ansamblis apceļo teju visu Latviju. Velta Veiriņa 1979.gada 20.septembrī rakstā „No Imulas līdz Salacai” minējusi, ka 30 grupas sniegtos koncertus redzējuši apmēram 20 000 skatītāju. Patiesībā koncertu ir bijis krietni vairāk – tiek spēlēts arī apsējībās, veco ļaužu vakaros, skolas izlaidumā, pilngadības svētkos, Drāmas teātra jubilejā. „Ansambļa dvēsele ir tās vadītājs Pēteris Lācis. Koncertos skan gan Raimonda Paula, gan paša ansambļa vadītāja Pētera Lāča komponētās dziesmas – „Laimes alnis”, „Tango” un citas. Nav brīnums, ka gadu vēlāk, kārtējā ansambļu skatē, par spilgtākajiem individuālajiem izpildītājiem tiek atzīti trīs grupas dalībnieki – soliste Dzintra Bernande, basģitārists Jānis Petkevičs un pianists Pēteris Lācis. Vēlāk tiek izveidots arī ansamblis „Ilūzija”, kas vairāk spēlē kāzās, jubilejās un ballēs.

   Pēteris Lācis ir koncertmeistars Kandavas radiorūpnīcas korim un vadītājs lieliskam vīru ansamblim. Laikrakstā „Komunisma Rīts” (09.02.1985.) publicēts L. Vilkas raksts „Puiši, puiši, kas tie puiši”, kas veltīts rūpnīcas vīru ansambļa 20 gadu jubilejai. “Ansamblim bijuši vairāki vadītāji, bet nu jau piekto sezonu 9 vīru ansambli vada Pēteris Lācis. „Ar kolektīvu strādā radoši, ansamblim veltītas paša kompozīcijas. 1983.gada republikas vokālo ansambļu skatē ir laureātu vidū.”

  Daudziem dziedošajiem pašdarbības kolektīviem Pēteris Lācis bijis koncertmeistars.  Repertuāra problēmas tika risinātas vienkārši –  dziesmas komponēja pats. 2021. gada sākumā atgādinājām melodiju Pētera Lāča veltījumam Kandavai 750 gadu jubilejā - „Dziesma Kandavai”( 1981.). Kornēlija Lāce ir uzticējusi Kandavas novada muzejam sešpadsmit Pētera Lāča sacerēto dziesmu oriģinālos pierakstus, kas tapuši laikā no 1981. gada līdz 1995. gadam: „Viens lācis vienā gaišā dienā”, „Veltījums gulbjiem”(ar Pētera mātes Ellas Lāces tekstu), „Vizbulīte”, „Skumjais komponists”, „Šūpuļdziesma”, „Ziemassvētku gaidās” un citas. Varbūt ir laiks tām atkal skanēt kādā īpašā autoram veltītā koncertā Kandavā?

  Viss Pētera apzinīgais mūžs nodzīvots Kandavā. Daudzu ģimeņu albumos ir arī Pētera Lāča uzņemtās fotogrāfijas, īpaši no bērnudārza  pasākumiem. Ja vajadzēja, viņš varēja tikt galā arī ar galdnieka instrumentiem.

    Kornēlijas un Pētera ģimenē uzauga divi dēli. Vecākais, Kārlis Lācis,  ir mūziķis,  komponists, kura radītās dziesmas un mūzikli labi pazīstami ne tikai Latvijas publikai. Jaunākais dēls Rūdolfs ir veiksmīgs uzņēmējs.

Viens Lācis ( Pēteris) vienā gaišā dienā par sevi atgādina jums, es te esmu dzīvojis! Ir vērts viņa dziesmu nošu pierakstus izņemt no plaukta, nopurināt putekļus un atkal dziedāt!

Aksilda Petrevica

Kandavas novada muzeja vēsturniece

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Latvija.lvKandavas novada ceļu karte.Tukuma novada pašvaldībaAktuālās tirgus izpētesPiejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas komunalie pakalpojumi
back to top