kandavas_promenade_pavasari_d_gudrike.jpg
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
Lapas karte
AA+A++
A AAA

VĒSTURE. Publikācijai pa pēdām. Vēstuļu draugu likteņi( G.Hāns un E.Liepiņš)07.10.2020

vesture_divu_draugu_sarakste_1.jpgKandavā Jelgavas ielā 7 atrasto vēstuļu fragmentu publikācija, kas bija ievietota informatīvā izdevuma “Kandavas Novada Vēstnesis” 2020.gada jūnija numurā, lika atsaukties vairākiem lasītājiem. Īpaši pateicīga esmu Talsu novada vēstures pētniecei Dacei Alsbergai.

     Vispirms par kandavnieku – Edgaru Liepiņu.

Tā kā uz aploksnēm adresāts tika norādīts tikai „ E.Liepiņš”, bet visās vēstulēs uzrunāts „Egucītis”, kļūdaini domājām, ka zēna vārds ir Egīls. Tagad droši zinām, ka Kandavā dzīvoja  Edgars Liepiņš. Kādus likteņa līkločus puisis piedzīvoja kara laikā – nezinām. Tikai to, ka tas nepaņēma viņa dzīvību, jo 1945. gada 26. jūnijā Vācijā, „dīpīšu” nometnē viņš aizpilda anketu, sniedzot ziņas par sevi. Puisis dzimis 1924. gada 27. oktobrī, Ventspilī. Tātad 1940. gada vasarā Edgaram ir nepilni sešpadsmit gadi. Tēvs – Alfrēds Liepiņš, māte Aleksandra Liepiņa( dzim. Linde) Vairāk ziņu ir par mammas puses radiem, jo tieši viņi dzīvoja Kandavā.

   Māja  Jelgavas ielā 7 ir nopirkta 1925. gadā. Kā mājas īpašniece tiek norādīta Marta Linde (dzim. 21.07.1894.), skolotāja, kura gan reāli apmetas uz dzīvi Kandavā tikai 1941. gada 13. jūnijā. Edgara mamma varētu būt īpašnieces māsa. Toties jau no 1925. gada 3. augusta mājā dzīvo un pilda mājas pārvaldnieka pienākumus Kārlis Linde (dzim.12.04.1865.)- pensionēts skolotājs no Ventspils, kā arī Betija Linde (dzim.06.10.1860.), kura arī pārcēlusies no Ventspils un ir darba nespējīga. Kārlis un Betija Lindes varētu būt Edgara vecvecāki no mātes puses. 1931. gada 4. jūnijā mājā pierakstīti  Aleksandra ( 28.07.1898.dzim.Linde) un viņas dēls Edgars Liepiņi. Edgars no Rīgas, kur tika īrēts dzīvoklis Hospitāļu ielā 53 – 14, pārceļas uz Kandavu 1941.gada 5. jūnijā.  Māte apmetas Kandavā tikai 1941.gada 22.augustā. Iespējams - abi cerēja, ka mazpilsētā kara laiks būs mierīgāk pārdzīvojams.

  Ziņas  iegūtas pēc Talsu apriņķa, Kandavas pilsētas, Jelgavas ielas 7 iedzīvotāju saraksta. Papildinformāciju dod aile „Kad un no kurienes ieradies” ar prasību „Izpildāms par visiem, kas apmetas uz dzīvi pēc 1940.gada 16. jūnija”(1940. gada 17. jūnijā PSRS okupē Latviju)

   Anketā, kura izpildīta „dīpīšu” nometnē 1945. gada jūnijā vēl ir tikai divas ziņas: tas, ka pēc sazināšanās ar Latvijas Nacionālās valdības līdz 1940.g. pārstāvi Londonā, ir apstiprināts, ka Edgara profesija ir dārzkopis. Un otra – par pamatojumu vēlmei izceļot Edgars norāda kodu Nr.12 – politisku iemeslu dēļ nevēlas atgriezties Latvijā.

 

Visu atrasto vēstuļu autors Gunards Hāns.

   Arī Gunardu karš pasaudzēja, arī par viņu informācija iegūta no „dīpīšu” nometnē 1945. gada 26. oktobrī aizpildītās anketas.    

     Gunards dzimis 1925. gada 12. jūnijā. Tēvs – Žanis Hāns, māte Alma Ozoliņa ( mātes mātei meitas uzvārds Linde); varētu būt, ka Edgars un Gunards ir attāli radinieki. Ir neliela informācija par Gunarda darbošanos bēgļu nometnes laikā. Viņš mācījies Ausekļa ģimnāzijā Augsburgā (dibināta 1945. gada 4. augustā), sākotnēji tā darbojusies bēgļu nometnes 1. un 2.bloka bēniņtelpās. Aktīvi darbojies pašdarbībā – 1946. gada 22. martā ģimnāzisti iestudē R. Blaumaņa joku lugu „Trīnes grēki”, Gunards tēlo tēvu. Tā paša gada 9. maijā laikraksta „Latvju Domas: Nedēļas laikraksts kultūrai un izglītībai” Nr.19 publicēts Augsburgas latviešu ģimnāziju beigušo audzēkņu saraksts. Gatavības apliecību saņem arī Gunards(no Jelgavas skolotāju institūta).

  Pēdējās pašlaik pieejamās ziņas par Gunardu ir no anketas, kura izpildīta, lai izceļotu no Vācijas. Tajā viņš norāda savu tautību – LATVIS. 1950. gada 24. maijā ar ģimeni emigrē uz ASV. Iespējams, emigrācijā nav aktīvi darbojies latviešu diasporā, jo vairāk informācijas nav.

   Gunarda Hāna vecākais brālis ir Edgars Daugavietis(dzim. 1919. gada 9. februārī Rīgā), kurš paspēj izdarīt uzvārda maiņu. 1943. gada 30. novembrī pabeidz LU ar ārsta diplomu. Dzīvo Rīgā, Puškina ielā 14 – 4; adrese, kuru arī Gunards norāda kā savu atpakaļadresi. Edgars Daugavietis pēc Otrā pasaules kara vēlreiz kārto ārsta eksāmenus, tad strādā Tukumā. Miris 1987. gadā, apglabāts Rīgā.

     Vēl viens radinieks, iespējams – brālēns – Hugo Eižens Daugavietis( dzim. Hāns; 1921. gada 26. jūnijā Rīgā). Viņa mātes mātei meitas uzvārds ir Linde( Edgara Liepiņa mātes vecāki ir Lindes). Hugo Eižens miris 2004. gada 28. maijā Kanādā. Viņš minēts „Mirušo Latvijas un latviešu ārstu sarakstā /dspace.rsu.lv/

    Par abu vēstuļu draugu dzīvi Amerikā ziņu nav. Iespējams, ka viņi  aktīvi nedarbojās emigrācijas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

Aksilda Petrevica

Kandavas novada muzeja vēsturniece

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada ceļu karte.Rīgas plānošanas reģionsPiejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas ceļiKandavas komunalie pakalpojumiVeselību veiconošie pasākumi Kandavas novadā
back to top