Ar Zantes pagasta apmeklējumu noslēgusies konkursa “Diženi Kandavas novadā” pretendentu vērtēšana 18.09.2020
Zantes pagasta “Liepās” saimnieko Zinta un Jānis Grošteini, kuru darba tikums un skaisti iekārtotā piemājas teritorija ir pamanīta un novērtēta jau agrāk. Par to liecina dārza lapenītē iekārtotā goda siena, kur redzami 2002., 2006., 2009. un 2014. gadā saņemtie apbalvojumi konkursā “Sakoptākā sēta Kandavas novadā”.
Zinta strādājusi Zantes pamatskolā par skolotāju un 2017.gadā godināta „Par mūža ieguldījumu izglītībā”, bet tagad, kā stāsta pati Zinta, ir pensionāre un trīs mazbērnu vecmāmiņa. Tomēr laiski baudīt pelnīto atpūtu kundze nemaz nevar, jo ikdienas mājas solis, puķu dārzs un siltumnīcā pašu audzētie labumi prasa gana daudz rūpju un uzmanības. Tā, piemēram, vīnogām kupli noaugusī lapene, kuras ēnā patverties no saules tveicīgās vasaras dienās, ir kopta un lolota vairāk kā 25 gadu garumā. Kā stāsta saimniece, katru gadu mājā vai dārzā tiek veikti kādi uzlabojumi. Pērn uzcēluši koka lapenīti ar kamīnu, šogad pie lapenes esošajā atpūtas zonā ieklāts bruģis un dārza celiņš no lielākiem un mazākiem akmeņiem. Arī skaistie metāla vārtiņi ir paša saimnieka Jāņa roku darbs.
Lauku sēta “Āres” ir nams ar senu vēsturi, turklāt saimnieks Vairis vēsturiskās liecības tur cieņā, tās saglabājot. Vairis nāk no sešu bērnu ģimenes, visi te dzimuši un auguši. Māja mantota no paaudzes paaudzē. Saimnieks zina stāstīt, ka mājai ir ap 150 gadu un Zantē šāda veida mājas ar kūtīm ir bijušas veselas divpadsmit. Viens no šo māju galvenajiem celtniekiem ir bijis viņa, saimnieka vārdiem sakot, “nezinu kuras pakāpes” vectēvs. Vairis stāsta: “Arhīvā Rīgā ieguvu izziņu, ka mana vectēva tēvs ir bijis kučieris baronam un ir dabūjis zemi, uz kuras tad tika celtas šīs mājas. Vēlāk barons ir atlaidis manam vectēvam bankas parādu un zeme palikusi vectēva īpašumā.” Kūts un pagrabs ir celts mana tēva saimniekošanas laikā, tas būtu ap 1937. gadu”. Mājā saglabājusies oriģinālā maizes krāsns un manteļskurstenis, kurā tika žāvēta gaļa un pašu gatavotas desas.
Šobrīd mājas saimnieks ar ģimeni dzīvo un strādā Saldū, bet lauku sētu brauc atpūsties un strādāt, jo šeit pašu vajadzībām tiek audzēti kartupeļi, ir ābeļdārzs, ķirši, ziedi, garšaugu dobe un mazdārziņš.
Noslēgumā Zantes pagasta pārvaldnieks Jānis Kālis žūrijas komisiju aicināja apskatīt vietu, kuru pat ne visi zantenieki protot atrast- “Āžmuguru”, kas pieteikta nominācijā “Vieta, kas jāredz”. “Āžmugura” ir stāva kore, augstu virs Amulas upes, starp divām sānu gravām. Iegarenais kalns atrodas pie Zantes, Remtes un Gaiķu pagastu robežas, meža dzīļu un kalnu strautu ievītos dziļumos. Uz āža mugurai līdzīgo pauguru ar stāvajām nogāzēm ved aptuveni 6 km gara taka (turp - atpakaļ).
Teika vēsta, ka pie “Āžmuguras” vakaros rādoties spoki- izlecot no gravas spoki, līdzīgi āžiem ar ragiem, divām kājām, lēkājot un dziedot: “Su-ka-tā, bu-ka-tā, Vilku spalva mugurā”.
