46 Latvijas pašvaldību vadītāji, to skaitā Kandavas novada, aicina apturēt reformu17.06.2020
Pie Valsts prezidenta Egila Levita ar kopīgu vēstuli vērsušies 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, to skaitā arī Kandavas novada priekšsēdētāja Inga Priede, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu. Kā informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve, pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot "nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu".
13.jūnijā ar atklātu vēstuli atsevišķi pie Valsts prezidenta vērsusies Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede. Publicējam vēstules tekstu.
Valsts prezidentam Egilam Levitam
ATKLĀTĀ VĒSTULE
Par likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”
neizsludināšanu
2020. gada 10. jūnijā Latvijas Republikas Saeimā (turpmāk- Saeima) tika pieņemts lēmums par Kandavas novada likvidēšanu un pievienošanu Tukuma novadam. Kandavas novada pašvaldība uzskata, ka šādam lēmumam nav racionāla, loģiska vai ekonomiska pamatojuma.
Jūsu 2020. gada 24. martā vēstulē Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) komisijai Jūs aicinājāt ATR komisiju rūpīgāk izvērtēt pieņemtos lēmumus un veikt nepieciešamās izmaiņas līdz likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā. Šajā vēstulē tiek uzsvērts, ka šī likumprojekta ietvaros lēmumiem jābūt racionāliem, loģiskiem un pamatotiem, reformai jābūt demokrātiskai, ir jāmeklē kompromisi, reformai jābūt vērstai gan uz pašvaldību darba efektivizēšanu un pakalpojumu pienācīgu nodrošināšanu, tā arī uz iedzīvotāju demokrātiskās piederības un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu.
Kandavas novada pašvaldība neuzskata, ka ATR komisija ir ņēmusi vērā Jūsu ieteikumus, pieņemot lēmumu par Kandavas novadu, jo:
● Pieņemtais lēmums nav racionāls un ekonomiski pamatots, jo veicot dažādu statistikas un finansiālo rādītāju analīzi, novērojams, ka liela daļa no tiem Kandavas novadam ir daudz pozitīvāki par Tukuma novadu. Arī izskatot jautājumu Saeimas sēdē, daudzi deputāti atzinīgi novērtēja Kandavas novada līdzšinējo ekonomisko izaugsmi, efektīvo pašvaldības pārvaldību un pozitīvos statistikas rādītājus, kuriem iespējams sagaidāms kritums pēc apvienošanas ar Tukuma novadu. Kandavas novada finansiālās neatkarības sagraušana, apvienojot novadus, nekādi neveicinās Kandavas novada patreizējās teritorijas ekonomisko izaugsmi. Arī deputātu balsojums, tātad vairākums bija 41 PAR Kandavas novada saglabāšanu, 38 PRET.
● Apvienojot novadus, iedzīvotājiem no tālākiem Kandavas novada pagastiem būs jāmēro ap 50 km, lai nokļūtu līdz novada administratīvajam centram, līdz ar to, iedzīvotājiem tiks apgrūtināta dažādu pamatpakalpojumu saņemšana. Rodas jautājums, kas segs neplānotos iedzīvotāju izdevumus sakarā ar adrešu maiņu dažādos dokumentos?! Vai iedzīvotājiem palielināsies labklājības līmenis?
● Tā kā Kandavas novada pašvaldības administratīvās izmaksa ir vienas no zemākajām visā valstī, nav saskatāms arī novada likvidēšanas ekonomiskais ieguvums. VARAM nav prezentējusi jaunu redzējumu, kas viestu pārliecību, ka apvienotie novadi spēs nodrošināt sistemātisku un līdzsvarotu līdzekļu pārdali. Reformas mērķiem attiecībā uz ES finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms reformas ieviešanas.
● Kultūrvēsturiski Kandava un tās novads ir vienmēr bijusi Kurzemes sastāvdaļa, bet, īstenojot ATR, Kandavas novads tiks iekļauts Zemgales teritorijā. Līdz ar ATR lēmumu Kandavas novadam tiks atņemta kultūrvēsturiskā piederība Kurzemei, daļa no Kandavas novada identitātes un “tautā” piešķirtais apzīmējums “Kandava – Kurzemes Šveice” turpmāk būs neloģisks.
● Pieņemtais lēmums nav arī demokrātisks, jo netika ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis, kas skaidri atspoguļojās vairākās veiktajās aptaujās. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijās (REC 2004) 12 dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem minēts, ka “priekšroka jādod reformai, kas pamatojas uz to, ka vietējās vai reģionālās pašvaldības to vēlas pašas nevis kā augstākstāvoša iestāde izmanto savas pilnvaras pret attiecīgo pašvaldību gribu”.
● Izvērtējot Saeimas veiktos balsojumus kopumā par visiem novadiem šīs reformas ietvaros, skaidri redzams, ka jautājumā par neatkarīga Kandavas novada atstāšanu tā esošajās robežās pat Saeimas pārstāvji nav vienoti savā lēmumā un pieņemtais lēmums neguva nepārprotamu pārliecību par lēmējvaras viedokli, kā tas bija novērojams citu novadu jautājumā. Ņemot vērā šo nenoteiktību, lēmums nav uzskatāms par racionālu un rūpīgi izsvērtu.
● ATR un novadu apvienošanas pamatā esot vienlīdzīgi kritēriji un vērtēšanas principi visiem novadiem, tad rodas jautājums vai, piemēram, Valkas, Līvānu un Saulkrastu novadiem, kuriem tika iespēja saglabāt savu teritoriju, arī tika piemēroti tie paši kritēriji, kuri ņemti vērā, nosakot Kandavas novada likteni?!
Iepriekš minētajā 2020. gada 24. marta vēstulē Jūs uzsverat, ka: "Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā tieši likumdevējam ir ļoti plaša novērtējuma un rīcības brīvība. Taču tas uzliek arī likumdevējam īpašu atbildību par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem". Ņemot vērā to, ka Jūs personīgi varat nepieļaut šī likuma apstiprināšu tādu kāds tas ir paredzēts šobrīd – līdz galam neizsvērts, nedemokrātisks un ar finansiāliem ieguvumiem nepamatots, vai Jūs, saskaņā ar iepriekš minēto citātu, esat gatavs arī uzņemties personīgu atbildību par Kandavas novada pārveidi par nenozīmīgu Tukuma novada nomali, vēsturiski Pirmā Latvijas novada likvidēšanu un neloģisko “Kurzemes Šveices” iekļaušanu Zemgalē?
Kandavas novada dome, lūdz personīgas tikšanās iespēju, lai pārrunātu pieņemtā lēmuma pamatotību, tā ietekmi uz Latvijas valsts iedzīvotājiem un nepārdomāta lēmuma ilgtermiņā radītās sekas.
Ar cieņu,
Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede
