Atceramies un pieminam- 2021. gada februāris09.02.2021

Februārī dzimuši vairāki ievērojami mūsu novadnieki.

9. februārī Meirānos pusgraudnieka ģimenē dzimusi medmāsa Anna Jēgermane (dz. Saliņa, 1901 - 1985).

Beigusi Sarkanā Krusta medicīnas māsu skolu Rīgā. 1925. gadā sākusi strādāt Kandavas Sarkanā Krusta veselības kopšanas punktā. Paralēli tiešajam darbam veikusi arī nozīmīgu sabiedrisko darbu, vācot ziedojumus veselības punkta iekārtošanai. Par pašaizliedzīgo darbu saņēmusi daudzus apbalvojumus un pateicības. Vēlāk strādājusi Kandavas poliklīnikas bērnu konsultācijā. Medicīnai kalpojusi 52 gadus.

Mirusi 1985. gada 12. februārī Kandavā, apbedīta Jaunkandavas kapos.

13. februārī (pēc v.st.) Vānes muižas kalpu mājās „Lagzdiņās” gaitnieku ģimenē dzimis latviešu sarkanais strēlnieks Jānis Krišjānis (1886 - 1978).

Četrus gadus mācījies Vānes pagasta skolā. No 14 gadu vecuma sācis strādāt muižas dārzniecībā. 1908. gadā iesaukts cara armijā un nosūtīts uz ulānu pulku Pieurālos pie Kamas upes, Permas pilsētā. Vēlāk nosūtīts uz pulka skolu un ieguvis apakšvirsnieka (unteroficiera) pakāpi. Pēc dažiem gadiem pārvietots pie prūšu robežas, bijis vada komandieris. Pirmā pasaules kara laikā pārcelts uz 3. Kurzemes bataljonu. 1916. gadā piedalījies Nāves salas aizstāvībā. No 1918. gada Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīzijas jātnieku pulka komandieris, no 1920. gada jātnieku brigādes komandieris. Vēlāk atgriezies Latvijā, turējis savu veikaliņu Līgkrogā.

Apbalvojumi: divi Sv. Jura krusti, Sarkanā Karoga ordenis.

Miris 1978. gadā.


14. februārī Ogres apriņķa Ikšķilē dzimis  Kandavas lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikuma mehānikas pasniedzējs. Ēriks Villers (1941 – 1988).

Mācījies Elkšņu pamatskolā. 1960. gadā beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu automobiļu remonta un tehniskās apkopes specialitātē. Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē. Studiju laikā strādājis Vecplatones pamatskolā par matemātikas skolotāju. 1968. gadā beidzis studijas un iestājies darbā Kandavas sovhoztehnikumā. Bijis pasniedzējs, bet no 1970. gada – nodaļas vadītājs, no 1975. līdz 1988. gadam – direktora vietnieks mācību darbā. Lielu vērību pievērsis audzēkņu sekmju paaugstināšanai, ieviesis konsultāciju sistēmu un atestācijas, organizējis ārpusklases darbu. Nodibinājis pūtēju orķestri, kori, tautisko deju kopu, moderno deju kopu, dramatisko ansambli, estrādes orķestri.

Miris 1988. gada 7. jūlijā, apbedīts Jaunkandavas kapos.

24. februārī Zantes pagasta „Smilgājos” Krišus Saulīša un Sapas (dz. Ķezberes) ģimenē dzimis sabiedriskais darbinieks, politiski represētais Mārtiņš Saulītis (1901 - 1943).

Mācījies vietējā skolā. 1915. gadā devies bēgļu gaitās uz Vidzemi. Mācījies Priekuļu lauksaimniecības skolā. 1918. gadā atgriezies Zantē. Strādājis tēva saimniecībā. Dienējis Latvijas armijā. No 1921. līdz 1923. gadam Daugavgrīvas artilērijas vecākais rakstvedis. 1925. gadā apprecējies ar rakstnieka Mākoņa (Jēkaba Kalniņa, 1879 – 1918) meitu Annu, Zantes pamatskolas skolotāju. Pārcēlies uz dzīvi skolā. No 1925. līdz 1940. gadam bijis aizsargu organizācijā. No 1926. līdz 1940. gadam 11. Tukuma aizsargu pulka Zantes nodaļas priekšnieks. Zantes pagasta valdes un padomes loceklis. Zantes krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis. Zantes savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis. Zantes biškopības biedrības „Pumpurs” valdes loceklis. Zantes pareizu medību un šaušanas biedrības valdes loceklis. Zantes piensaimnieku sabiedrības grāmatvedis. Zantes pagasta „Mežmuižnieku” māju īpašnieks. 1941. gada 14. jūnijā arestēts Tukuma apriņķa Zantes pagasta „Mežmuižās” un izsūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu.

Apbalvojumi: 1930. gadā - Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiras Goda zīme, 1939. gadā - Aizsargu Nopelnu Krusts.

Miris 1943. gada 29. maijā Kirovas apgabala Vjatlagā.

25. februārī Kandavā Alfrēda un Virmas Jakobovicu ģimenē dzimis Kandavas radiorūpnīcas direktors, uzņēmējs, I/U „Kurzemes pārtika” direktors Jānis Jakobovics (1946 – 2016).

Mācījies Kandavas vidusskolā. Vēlāk elektriķa specialitāti ieguvis Kandavas lauksaimniecības tehnikumā.  Pēc dienesta Padomju armijā atgriezies Kandavā un strādājis Kandavas tūristu bāzē par instruktoru. 1970. gada sākumā sācis strādāt Kandavas radiorūpnīcā par tehnisko kontrolieri, vēlāk tehniskās kontroles meistaru. No 1975. līdz 1992. gadam bijis Kandavas radio rūpnīcas direktors. Viņa vadībā uzbūvēts dzīvojamais masīvs Ozolu un Zīļu ielas rajonā un kapitāli restaurēts un paplašināts Kandavas kultūras nams.

Apbalvojumi:

2000. gadā - I pakāpes Goda raksts, 2008. gadā - Kandavas novada domes Goda pilsoņa sudraba nozīmīte.

Miris 2016. gada 5. aprīlī.

29. februārī Zemītes pagasta „Ņoņās” saimnieka ģimenē dzimusi dzejniece, dramaturģe un sabiedriskā darbiniece Sofija Birzniece (Birznieku Sofija, 1876 – 1956).

Mācījusies Zemītes pagasta skolā un Kandavas meiteņu skolā. Ilgāku laiku dzīvojusi Kandavā un strādājusi brāļa Jura Birznieka grāmatu veikalā. Organizējusi teātra izrādes Kandavas Sadraudzīgajā biedrībā un pati spēlējusi galvenās sieviešu lomas. Mācījusi vācu valodu brāļa Jura nodibinātajā divgadīgajā privātskolā Kandavā.

Radošā darbība:

No 1900. gada viņas dzejoļi iespiesti periodiskajos izdevumos „Mājas Viesa Mēnešraksts”, „Austrums” „Latvija” un citos. Pirmais dzejolis „Sliede” publicēts laikraksta „Dienas Lapa” literārajā pielikumā 1900. gadā. 1903. gadā iznācis grāmatizdevēja Jāņa Ozola (1859 – 1906) Cēsīs izdotais dzejoļu krājums „Dzejas”. 1922. gadā brālis Juris laidis klajā lugu „Dzīvībai”, bet 1926. gadā - otro dzejoļu krājumu „Saule un sirds”. 1934. gada 8. jūlijā notikušajiem Kandavas novada I Dziesmu svētkiem komponists Jēkabs Graubiņš (1886 – 1961) sakomponējis dziesmu ar Sofijas Birznieces vārdiem „Ak, tu tavu lielu birzi”, kuru koris dziedājis svētku laikā.

Mirusi 1956. gada 16. jūlijā Zemītē, apbedīta Zemītes kapos.

Sagatavoja Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa