„Diženi Kandavas novadā” pagājušā gada uzvarētāji apmeklē Vidzemes skaistākās vietas29.07.2019
26.jūlijā ekskursijā uz Cēsīm un Pārgaujas novadu devās konkursa „Diženi Kandavas novadā” pagājušā gada uzvarētāji.
No rīta vēl klusi un atturīgi, vakarpusē jau sadraudzējušies un atvērti novada skaistāko sētu saimnieki un radošākie novadnieki, vispirms apskatīja Cēsu pili, izzinot tās slepenākos un interesantākos stāstus un teikas. Bija sajūsmā par gidu izjusto stāstījumu un jauno ” Multimediālo Cēsu pils stāstu” pils tornī, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus un sajūtot seno laiku atmosfēru. Cēsu pils komplekss ar savu vēsturiski romantisko vidi bija īpašs valdzinājums. Šeit sastopas vairāk kā desmit gadsimti Latvijas kultūrvēsturē, katrs ar savu laiku, vēsturisko auru un vēstījumu šodienai un nākotnei. Pēc divu stundu ekskursijas pa pils kompleksu, tālāk sekoja apskates brauciens ar vairākām pieturām pa pilsētas skaistākajām un ievērības cienīgākajām vietām, gides Ievas vadībā. Tika iepazīta vecpilsēta, uzkāpts mūzikas skolas septītajā stāvā, lai apskatītu pilsētas panorāmu, novērtēta jaunā koncertzāle un gleznainie pilsētas parki.
Tālāk ceļš veda uz kādu skaistu dārzu turpat Cēsu teritorijā, pie saimnieces Veronikas, kas pēc profesijas ir vecmāte un dārzu kopj kopā ar dzīvesbiedru, kas esot šī skaistuma īstenais saimnieks. Kā izteicās pati Veronika, Cēsīs esot daudz skaistu dārzu, viņas dārzs ieguvis nomināciju kā perfektākais. Un tas bija redzams, sajūta tāda, kā kad tikko viss nopļauts, izravēts, katrs stūrītis izgriezts, noslaucīts, izpulēts. Mīkstajā zālājā visiem gribējās novilkt apavus, ko daudzi arī darīja, un iebrist zālīte basām kājām.
Pēc Cēsīm ceļš veda uz Straupi, uz ‘Vējiņu” pazemes ezeriem, kas ir vienīgie zināmie pazemes ezeri ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. ”Salīdzinot ar visu, kas mums Latvijā ir virs zemes un zem zemes, tas daudziem ir pārsteigums,” pastāstīja pazemes ezeru saimniece Sanda Muižniece-Krujele. ”Vējiņu” alas ir veidojušās dabīgā ceļā un oficiāli atklātas tikai pirms 30 gadiem. Pašas „Vējiņu” mājas saimniece mantojusi no vecātēva un tās nākušas komplektā ar alām. Vectēvs stāstījis, ka viņi puikas gados tajās līduši iekšā. Vietējie alas zināja jau senāk, bet oficiāli tās tika atklātas 1986. gadā, kas dabas retumu pētnieks Guntis Eniņš ar savu kompāniju kā entuziasts līda iekšā pēc vietējo nostāstiem, un izpētīja tās. Alas esot tūristu iecienītas un tās ieraudzīt gribētāju netrūkst.
Dienas noslēgumā visi vēl apskatīja Lielstraupes pili, kurā tagad, kad te vairs neatrodas Straupes narkoloģiskā slimnīca, valda klusums un pamestība. Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām.Tā ir vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu. Tā kā vakara saule vēl silti lēja gaismu pār pili, visi nolēma šeit nofotografēties kopbildei, kas arī tika izdarīts.
Un „putniņš’’ izlidoja un dižāko Kandavas novada sētu saimnieki palika apstādinātā mirklī- fotokadrā piemiņai par šo skaisto piepildīto dienu.
Dagnija Gudriķe
