Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā20.01.2021

Svarīgākais:

- Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 7.februārim; lēmums par konkrētiem ierobežojumiem tiks pieņemts ceturtdien, 21.janvārī;
- Līdz 7.februārim saglabāsies arī prasība iedzīvotājiem nedēļas nogalēs ievērot komandantstundu;
- Nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, taču vismaz līdz 7.februārim mācību process notiks attālināti;
- Skaistumkopšanas nozarei paplašina dīkstāves atbalsta iespējas; atbalsta apmērs paredzēts no 500 līdz 1000 eiro;
- Covid-19 negatīvās ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai valdība piešķir 7,11 miljonus eiro;
- EK atbalsta Latvijas priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā atcelto kultūras pasākumu rīkotājiem kompensēt 80% biļešu vērtības;
- Veselības ministrs saskata iespējas mazināt ierobežojumus, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos vairāk nekā trīs reizes.

Likumdošanas apskats:

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 7.februārim

Ar Covid-19 pandēmijas mazināšanu saistītie ierobežojumi valstī būs spēkā līdz 7.februārim, otrdien mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Par ierobežojumu turpināšanu otrdien konceptuāli vienojusies valdība un Krīzes vadības padome, tomēr gala lēmums par konkrētiem ierobežojumiem tiks pieņemts ceturtdien, 21.janvārī, gaidāmajā valdības sēdē.
Kariņš atzina, ka šonedēļ pirmo reizi vērojama Covid-19 izplatības stabilizēšanās, tomēr situācija slimnīcās saglabājas izteikti kritiska.
"Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums pagarināt esošos ierobežojumus līdz 7.februārim, savukārt mazajām klasēm no nākamās pirmdienas mācības notiks attālināti," sacīja Kariņš, piebilstot, ka ceturtdien tiks lemts par esošo ierobežojumu turpināšanu, nevis jaunu ieviešanu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka līdz 7.februārim saglabāsies arī prasība iedzīvotājiem nedēļas nogalēs ievērot komandantstundu.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
Tomēr vairāki no tiem ir spēkā līdz 25.janvārim, piemēram, pienākums iedzīvotājiem brīvdienās ievērot komandantstundu, kā arī noteikti ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu un tirdzniecības jomām, arī izglītību.
Līdz 25.janvārim ir aizliegti skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās un fotopakalpojumi klātienē, izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem, kā arī saimnieciskie pakalpojumi klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Tāpat aizliegtas dzinējmedības.

 

Arī sākumskolās mācības no pirmdienas notiks attālināti

Nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, taču vismaz līdz 7.februārim mācību process notiks attālināti, otrdien ierakstā "Twitter" paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Jau pašlaik attālināti mācās skolēni no 5.klases, profesionālo skolu audzēkņi un studenti augstskolās. Sākotnēji bija iecerēts, ka jaunāko klašu skolēni mācībās varētu atgriezties klātienē, tāpēc viņiem par trim nedēļām tika pagarināts ziemas brīvlaiks, tomēr pirms mācību atsākšanas lēmums ticis mainīts.
Šuplinska tagad skaidro, ka mācību process tomēr notiks attālināti, gaidot Covid-19 epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī.
No 4.janvāra attālināti mācīties atsāka 7.- 12.klašu skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, bet speciālo izglītības iestāžu skolēni mācības organizē klātienē.
Nodarbības profesionālajā un augstākajā izglītībā, interešu izglītība, visa veida kursi un profesionālā pilnveide, amatieru mēģinājumi jau notiek attālināti.
Klātienē līdz šim bija ļauts īstenot tikai klīnisko praksi rezidentūrā un praktiskās nodarbības sestā studiju gada medicīnas studentiem.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) preses konferencē pēc valdības sēdes, vaicāts, vai paredzētas izmaiņas attiecībā uz augstākminēto izņēmumu rezidentiem un praktiskajām nodarbībām sestā kursa medicīnas studentiem sacīja, ka "otrdien Ministru kabinets lēma nemainīt neko no iepriekš lemtā". Arī Izglītības un zinātnes ministrijā aģentūrai LETA apliecināja, ka izmaiņas šai normā nav pieņemtas.

 

Skaistumkopšanas nozarei paplašina dīkstāves atbalsta iespējas

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu papildināt dīkstāves atbalsta regulējumu skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 drošības pasākumiem.
Atbalsta apmērs ir paredzēts no 500 līdz 1000 eiro.
Analizējot līdzšinējo situāciju ar pieteikšanos atbalstam, kā arī ņemot vērā samērā zemo aktivitāti tieši skaistumkopšanas nozarē, Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar nozares asociācijām sagatavoja grozījumus dīkstāves atbalsta regulējumā, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos.
Piedāvātais risinājums paredz atbalsta par dīkstāvi piešķiršanu no 2021.gada janvāra uz laiku, kamēr ir liegums darboties skaistumkopšanas nozarei, visiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, kas nozarē bija nodarbināti 2020.gada oktobrī vai novembrī, vai decembrī.
Savukārt patentmaksātājam, lai pretendētu uz atbalstu, bija jābūt spēkā patentam 2020.gada augustā vai septembrī, vai oktobrī, vai novembrī, vai decembrī.
Arī darbiniekam, pašnodarbinātai personai un patentmaksātājam, kurš saņem atbalstu par dīkstāvi, skaistumkopšanas nozarē tiek paredzēts piešķirt piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.
"Analizējot datus par pieteikšanos pieejamajam atbalstam un skaistumkopšanas nozares organizāciju sniegto informāciju, kopā nonācām pie secinājuma, ka skaistumkopšanas nozarei, kuras darbība ir tikusi apturēta pilnībā, ir nepieciešams tāds dīkstāves atbalsta regulējums, kas ļauj pieteikties atbalstam arī katram nodarbinātajam individuāli," atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Otrdien valdībā iesniegtie grozījumi dīkstāves atbalsta noteikumos, Reira vērtējumā, ir savstarpēju diskusiju rezultātā tapis risinājums. Vienlaikus ministrs ir aicinājis Valsts ieņēmumu dienestu uzlabot savu komunikāciju ar atbalsta saņēmējiem un jau tuvākajā laikā dienests organizēs seminārus nozarei gan par pieteikšanos atbalstam, gan par saimnieciskās darbības formas reģistrēšanu vai maiņu un citiem nozarei svarīgiem jautājumiem.
FM arī informēja, ka regulējums ļaus uz atbalstu pretendēt arī personām, kas ir mainījušas nodokļu maksāšanas režīmu ar 2021.gadu, jo ir atcelts patentmaksas maksāšanas režīms, kā arī būtiski mainīti kritēriji mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem.

 

Covid-19 negatīvās ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai valdība piešķir 7,11 miljonus eiro

Valdība otrdien lēma Veselības ministrijai (VM) piešķirt 7,11 miljonus eiro, lai šogad ieviestu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.
Kā skaidro VM, lai uzlabotu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, šogad nepieciešami 5 332 095 eiro. Lielākā daļa - 1 784 757 eiro - paredzēti, lai palielinātu speciālistu konsultāciju saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot, ka pacients var saņemt piecas līdz desmit psihologa vai psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Tikmēr 1 280 614 eiro nepieciešami, lai šogad saglabātu esošo ambulatoro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, bet vēl 323 985 eiro - lai saglabātu stacionāro pakalpojumu apjomu.
Vienlaikus 839 973 eiro tiks novirzīti, lai šogad palielinātu cilvēkresursus ambulatorajos centros, kas specializējas psihiskās veselības aprūpē. Tāpat 430 862 eiro nepieciešami, lai stiprinātu emocionālo, psiholoģisko, konsultatīvo atbalstu pa tālruni vai tiešsaistē, bet 671 904 eiro - lai uzlabotu bērnu un pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību reģionos.
Speciālistu savstarpējās sadarbības uzlabošanai psihiskās veselības nozarē, tostarp arī ģimenes ārstu prakšu motivēšanai iesaistīties savu pacientu psihiskās veselības novērtēšanā VM 2021.gadā nepieciešami 156 156 eiro.
Tikmēr, lai nodrošinātu esošā medicīniskā personāla resursa psihoemocionālo atbalstu un tā monitoringu 2021.gadā, VM nepieciešams finansējums kopumā 1 622 957 eiro apmērā.
No minētās summas 589 788 eiro tiks novirzīti, lai organizētu atbildīgos darbiniekus ārstniecības iestādē par ārstniecības personu psihiskās veselības stāvokļa monitorēšanu un procesa uzraudzību Covid-19 pandēmijas laikā. Savukārt 714 734 eiro tiks izmantoti, lai veicinātu psihoemocionālās komandas izveidi ārstniecības iestādēs. Savukārt 318 435 eiro tiks piešķirti, lai nodrošinātu līdzmaksājuma kompensēšanu no valsts budžeta līdzekļiem psihiatriem par pacientu attālinātu konsultāciju sniegšanu.
Kā aģentūrai LETA skaidroja VM, pasākumi paredz gan pakalpojumus iedzīvotājiem, gan kompleksas psihoemocionālā atbalsta iniciatīvas slimnīcu mediķiem un personālam, gan papildu motivāciju ģimenes ārstu un psihiatru savstarpējās sadarbības veicināšanai, kā arī regulāru sabiedrības psihoemocionālā stāvokļa monitoringu.

 

EK atbalsta Latvijas priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā atcelto kultūras pasākumu rīkotājiem kompensēt 80% biļešu vērtības

Eiropas Komisija (EK) atbalstījusi Latvijas izstrādāto atbalsta pasākumu, kas paredz ārkārtējās situācijas laikā atcelto kultūras pasākumu rīkotājiem kompensēt 80% biļešu vērtības, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

EK ir apstiprinājusi piecu miljonu eiro vērto Latvijas programmu, kas atbalstīs kultūras pasākumu organizatorus, kuriem nācās atcelt izziņotus publiskus kultūras pasākumus valdības noteikto koronavīrusa ierobežojumu dēļ.

Latvijā atbalsta potenciālajiem saņēmējiem jāseko Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda sniegtajai informācijai.

Programma tika apstiprināta saskaņā ar pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem. Atbalsts tiks piešķirts tiešu dotāciju veidā. Saņēmējiem tiks izmaksāts līdz 80% no kopējās biļešu naudas summas, kura atlīdzināta skatītājiem, un biļešu atgriešanas izmaksām, piemēram, bankas vai biļešu pārdošanas tīkla komisijas maksām. Šīs programmas mērķis ir mazināt pēkšņo apgrozāmo līdzekļu trūkumu, ko skartie uzņēmumi izjūt koronavīrusa uzliesmojuma dēļ.

EK secināja, ka Latvijas programma atbilst Eiropas Savienības (ES) pagaidu regulējuma nosacījumiem. Konkrēti, pirmkārt, atbalsts vienam uzņēmumam nepārsniegs 800 000 eiro, otrkārt, atbalsts tiks piešķirts vēlākais līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Komisija secināja, ka pasākums ir vajadzīgs, piemērots un samērīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus Latvijas ekonomikā atbilstoši līgumam par ES darbību. Pamatojoties uz to, EK apstiprināja pasākuma atbilstību ES valsts atbalsta noteikumiem.

 

Ministrs saskata iespējas mazināt ierobežojumus, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos vairāk nekā trīs reizes

Iespēja lemt par pakāpenisku Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu mazināšanu Latvijā būtu, ja divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar vīrusu samazinātos no esošajiem 689 gadījumiem līdz aptuveni 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, šādu nostāju preses konferencē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
"Šobrīd atļauties mīkstināt drošības pasākumus un ierobežojumus mēs nedrīkstam, toties varam dot cilvēkiem skaidru signālu, pie kādiem rādītājiem viņu ikdiena kļūs līdzīgāka savulaik ierastajai," sacīja veselības ministrs.
Viņš paziņoja, ka līdzšinējā pieeja ierobežojumu pārskatīšanā tiks aizvietota ar "luksofora principu", proti, tiek noteiktas četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.
Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 689 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr vidēji Eiropā - 425.
Otrā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu sākt pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu. Trešā jeb dzeltenā kategorija nozīmētu, ka riska situācija tiek vērtēta kā vidēji augsta. Pēc Veselības ministrijā paustā, par konkrētiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, kas raksturotu šo kategoriju, eksperti vēl turpina diskusijas.
Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.
Vienlaikus VM neizslēdz, ka valdība varētu veikt atsevišķus, nelielus precizējumus šobrīd noteiktajos ierobežojumos, bet tikai ar nosacījumu, ka tie nepalielinās cilvēku pārvietošanos, kontaktēšanos un saslimstību.