Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā19.05.2021
Svarīgākais:
- Darbavietā bez masku valkāšanas varēs tikties ne vairāk kā 20 vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši cilvēki; Šie grozījumi neattiecas uz lielākiem pasākumiem virs 20 cilvēku apmērā un grupām, kas nav pastāvīgas;
- Iespēja nenēsāt sejas un mutes aizsegus, kā arī neievērot savstarpēju divu metru distanci paredzēta arī amatiermākslas kolektīvu - koru, orķestru, tautas mūzikas ansambļu, deju kolektīvu un citu tautas mākslas kolektīvu - mēģinājumos grupās līdz 20 personām; Amatiermākslas kolektīvu pret Covid-19 vakcinēto un vīrusu izslimojušo dalībnieku mēģinājumi grupās līdz 20 personām turpmāk var notikt arī telpās;
- Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju;
- Turpmāk nodarbības, tostarp sporta nodarbības, svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā, līdzšinējo 10 personu vietā;
- Masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītāji un dalībnieki raidījuma laikā varēs nelietot mutes un degunu aizsegus; Raidījuma dalībnieki tos varēs nelietot, ja pēdējo 72 stundu laikā pirms raidījuma ir veikts Covid-19 tests vai Covid-19 antigēna noteikšanas tests un tas ir negatīvs. Covid-19 testu var neveikt personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka iepriekš pārslimojušas ar Covid-19 un vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem vai ir pilnībā vakcinējušās pret Covid-19 infekciju;
- Piešķir papildu 3,66 miljonus eiro mediķu virsstundu apmaksai; Lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu līdz šā gada beigām, valdība lēma par papildu finansējuma 7,08 miljonu eiro apmērā piešķiršanu medikamenta "Veclury" ar aktīvo vielu "remdesivīrs" iegādei;
- Par 7,2 miljoniem eiro skolās izveidos mehānisko ventilāciju;
- Valdība nelemj par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu;
- No jūnija vidus vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušiem varētu ļaut apmeklēt pasākumus un plašāk pulcēties.
Likumdošanas apskats:
Darbavietā bez masku valkāšanas varēs tikties ne vairāk kā 20 vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši cilvēki
Nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot distancēšanās prasības, darba vietā vai vienā telpā varēs tikties ne vairāk kā 20 cilvēki, kuri ir vakcinēti vai ir pārslimojuši Covid-19, paredz valdības pieņemtie noteikumu grozījumi.
Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušās personas varēs brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē, piemēram, darba kolektīvi darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīvi un sporta komandas.
Visas epidemioloģiskās prasības jāievēro, ja telpā ir kaut viena persona, kuras vakcinēšanās vai pārslimošanas statuss nav zināms. Prasības jāievēro arī ārpus noteiktās telpas jeb koplietošanas telpās.
Šie grozījumi neattiecas uz lielākiem pasākumiem virs 20 cilvēku apmērā un grupām, kas nav pastāvīgas.
Veselības ministrija norāda, ka pēc šī principa var atsākt strādāt amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīvi.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, Ministru kabinets apstiprināja arī KM rosinātu un VM virzītu priekšlikumu no otrdienas paredzēt iespēju nenēsāt sejas un mutes aizsegus, kā arī neievērot savstarpēju divu metru distanci amatiermākslas kolektīvu - koru, orķestru, tautas mūzikas ansambļu, deju kolektīvu un citu tautas mākslas kolektīvu - mēģinājumos grupās līdz 20 personām.
Amatiermākslas kolektīvu pret Covid-19 vakcinēto un vīrusu izslimojušo dalībnieku mēģinājumi grupās līdz 20 personām turpmāk var notikt arī telpās. Atvieglojumi drošības pasākumu ievērošanā piemērojami tad, ja telpā atrodas tikai pret Covid-19 vakcinētas vai vīrusu izslimojušas personas. Telpā ienākot personai, par kuras vakcinēšanās vai pārslimošanas faktu pārējiem klātesošajiem nav informācijas, piemēram, nevar uzrādīt vakcinācijas kartīti, e-veselības izdruku vai izziņu, vai arī, uzturoties koplietošanas telpās, mutes un deguna aizsegi tiek lietoti.
Iespēja nelietot deguna un mutes aizsegus, kā arī neievērot savstarpēju divu metru distanci neattiecas uz lielākiem kolektīviem, kuru mēģinājumos iesaistītas vairāk nekā 20 personas un kolektīviem, kuru locekļi nav pastāvīgi un mainās. Tie amatiermākslas kolektīvi, kuru dalībnieki nav vakcinēti pret Covid-19 vai izslimojuši vīrusu, mēģinājumu procesu var organizēt kā līdz šim - ārtelpās grupās līdz desmit personām, skaidroja Kokale.
Līdz 1.jūnijam slēgtos un kontrolētos ne vairāk kā 20 cilvēku lielos kolektīvos apliecināt vakcinācijas un Covid-19 pārslimošanas faktu varēs, uzrādot vakcinācijas kartīti, e-veselības izdruku vai izziņu no ģimenes ārsta vai vakcinācijas iestādes.
Paralēli norit darbs pie iedzīvotājiem daudz ērtākiem gan nacionāliem, gan Eiropas līmeņa risinājumiem. No 1.jūnija apliecinājumu lietošanai Latvijā vakcinētie un Covid-19 pārslimojušie iedzīvotāji varēs iegūt tiešsaistē, bet no 15.jūnija šie apliecinājumi jau kļūs par daļu no Eiropas Savienības digitālā zaļā sertifikāta, atzīmē Veselības ministrijā.
Prasības lietot maskas, distancēties un ievērot citus epidemioloģiskās drošības pasākumus tikšot saglabātas vietās, kurās vienlaikus uzturas gan vakcinēti vai pārslimojuši, gan nevakcinēti cilvēki, kā arī vietās, kur nevar viegli pārliecināties par personas statusu, piemēram, veikalos, sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās.
Jau ziņots, ka līdz šim vakcinētajiem izņēmumi ieviesti attiecībā pret skrīninga testu veikšanu, mājas karantīnas ievērošanu, sociālās aprūpes centros un pašizolācijas ievērošanas gadījumos, iebraucot no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.
Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju
Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Patlaban spēkā esošais regulējums noteic, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.
Tomēr ar grozījumi noteikumos paredzēts, ka veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.
EM skaidroja, ka ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma. "Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.
Pēc ministrijas sniegtās informācijas, mazumtirdzniecībā kopumā ir izveidotas 21 413 tirdzniecības vietas ar 86 278 nodarbinātajiem, no tām kopš 2021.gada 7.aprīļa ir atvērtas un darbojas aptuveni 20 000 tirdzniecības vietu, savukārt aptuveni 1500 tirdzniecības vietu iepriekš minētajos tirdzniecības centros ir pakļautas darbības ierobežojumiem.
Nodarbības svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā
Turpmāk nodarbības, tostarp sporta nodarbības, svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā, līdzšinējo 10 personu vietā, otrdien lēma Ministru kabinets. Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ārā dabiski ir pietiekama gaisa cirkulācija, kā arī lielāka iespēja ieturēt distanci, tādējādi mācības un nodarbības arī lielākā nekā 10 cilvēku grupā nerada palielinātu risku saslimstībai. Tajā pat laikā, ņemot vērā vidējo izglītojamo skaitu klasē - 20 izglītojamie, izglītības jomā tiek nodrošināta iespēja īstenot izglītības programmas, nedalot klasi atsevišķās grupās.
Patlaban regulējums paredz, ka sporta treniņa norisei ārā vienā grupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas. Lai veicinātu bērnu un jauniešu iesaisti organizētās sporta aktivitātēs svaigā gaisā, kā arī, ņemot vērā faktu, ka vidējais mācību - treniņu grupas lielums sporta programmās (profesionālās ievirzes un interešu izglītības sportā programmās) ir 15 audzēkņi Ministru kabinets lēma, ka vienas treniņgrupas lielums ārā ir iespējams līdz 20 personām, pārējos nosacījumus par āra treniņu norisi saglabājot nemainīgus.
Masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītāji un dalībnieki raidījumos varēs nelietot mutes un degunu aizsegus
Masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītāji un dalībnieki raidījuma laikā varēs nelietot mutes un degunu aizsegus, otrdien lēma valdība.
Mutes un deguna aizsegus raidījuma dalībnieki varēs nelietot, ja raidījuma dalībniekiem pēdējo 72 stundu laikā pirms raidījuma ir veikts Covid-19 tests vai Covid-19 antigēna noteikšanas tests un tas ir negatīvs. Covid-19 testu var neveikt personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka iepriekš bijušas pārslimojušas ar Covid-19 un vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem, kā arī Covid-19 testu neveiks personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka ir pilnībā vakcinējušās pret Covid-19 infekciju.
Raidījuma vadītājs vai raidījuma dalībnieks labprātīgi varēs izvēlēties lietot mutes un deguna aizsegus, tāda iespēja netiek liegta.
Studijā, kurā notiek raidījuma filmēšana, nedrīkstēs atrasties vairāk par 20 personām, neskaitot tehniskos darbiniekus. Ja telpā var nodrošināt desmit kvadrātmetrus uz vienu cilvēku, tad var piedalīties arī vairāk raidījuma dalībnieku. Ja tas ir iespējams, starp raidījuma dalībniekiem jānodrošina divu metru fizisku distanci.
Ja raidījuma laikā netiek lietoti mutes un deguna aizsegi, raidījuma laikā skatītāji titros var tikt informēti, ka visi raidījuma dalībnieki ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs vai ir vakcinēti pret Covid-19.
Pirms un pēc raidījuma tā dalībniekiem vienalga būs jālieto mutes un deguna aizsegs.
Ja raidījumā intervija notiek mazāk par 15 minūtēm, tad ir piemērojams normatīvais regulējums kā līdz šim, ka raidījuma vadītājs un intervējamais var nelietot mutes un deguna aizsegus.
Papildus Tieslietu ministrija informē, ka norādāms, ka mutes un deguna aizsegus var nelietot gadījumos, kad tiek sagatavota vai notiek kultūras vai reliģiskas norises tiešraides translācija vai ieraksts, attālināta mācību procesa nodrošināšana vai audiovizuāla darba veidošana, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai un ir saņemta tiesiskā valdītāja atļauja.
Piešķir papildu 3,66 miljonus eiro mediķu virsstundu apmaksai
Lai apmaksātu mediķu un citu darbinieku virsstundu darbu, kas saistīti ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, Ministru kabinets otrdien no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķīra 3,66 miljonus eiro.
Savukārt, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu līdz šā gada beigām, valdība lēma par papildu finansējuma 7,08 miljonu eiro apmērā piešķiršanu medikamenta "Veclury" ar aktīvo vielu "remdesivīrs" iegādei.
No papildu piešķirtajiem 3,66 miljoniem eiro 2,98 miljoni eiro paredzēti ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu virsstundu apmaksu mediķiem un citiem darbiniekiem par laika posmu no 2020.gada 9.novembra līdz 2020.gada 31.decembrim.
Savukārt 68 246 eiro paredzēti Nacionālā veselības dienesta darbinieku virsstundu apmaksai par laika posmu no 2020.gada 1.decembra līdz 2021.gada 28.februārim. Tāpat 358 845 eiro plānoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam virsstundu apmaksai par laika posmu no 2020.gada 1.decembra līdz 2021.gada 28.februārim.
Vienlaikus 253 554 eiro paredzēti Slimību profilakses un kontroles centram virsstundu apmaksai par laika posmu no 2020.gada 1.decembra līdz 2021.gada 28.februārim.
Attiecībā uz medikamenta "Veclury" iegādi valdība jau iepriekš lēma piešķirt 2,43 miljonus eiro, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu līdz šā gada jūnija beigām. Ņemot vērā lielāku pacientu skaitu, nekā bija prognozēts, un nepieciešamību medikamentu nodrošināt līdz gada beigām, vajadzīgi vēl 4,65 miljoni eiro, kopumā šim mērķim tērējot 7,08 miljonus eiro.
IZM par 7,2 miljoniem eiro skolās izveidos mehānisko ventilāciju
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķīra finansējumu 7 291 160 eiro, lai divu gadu laikā pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs nodrošinātu centralizētas mehāniskās ventilācijas izveidei ēkas korpusā un decentralizēto ventilācijas sistēmu izveidei ēkas atsevišķās mācību telpās, otrdien lēma Ministru kabinetā. IZM atgādina, ka Ministru kabinets 18.marta sēdē ir atbalstījis Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu", kurā paredzētais valsts budžeta finansējums augstas gatavības izglītības nozares investīciju projektu atlasei ir 7 291 160 eiro, no tā 2021.gadā 2 916 464 eiro apmērā un 2022.gadā 4 374 696 eiro apmērā.
Ņemot vērā Latvijā esošo situāciju, kas saistīta ar Covid-19 izplatību, izglītības process pamatā tiek īstenots attālināti. Viens no iemesliem, kas kavē izglītojamo iespējas atgriezties klātienes mācībās, ir nepietiekama gaisa kvalitāte, ventilēšanas un piespiedu gaisa apmaiņas sistēmu neesamība, jo, piemēram, 219 izglītības iestādēs darbojas tikai dabiskā vai pasīvā ventilācija. Lai risinātu iepriekš minēto un mazinātu Covid-19 seku ietekmi uz izglītojamo iespējām iegūt izglītību un sekmētu izglītojamo atgriešanos klātienes mācību procesā, IZM uzsver, ka ir nepieciešamas investīcijas izglītības iestāžu ventilācijas sistēmu uzlabošanā un ventilācijas ierīkošanā mācību telpās.
IZM skaidro, ka telpu vēdināšana ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, ar ko ierobežot koronavīrusa izplatību skolās, taču svaiga gaisa nodrošināšanas iespējas tajās lielākoties nav apmierinošas. Gaisa kvalitātes uzlabošana un higiēnas prasībām atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšana izglītības iestādēs ir aktuāls jautājums ne tikai pandēmijas laikā - kvalitatīvs gaiss nepieciešams arī mācību procesa vispārējai nodrošināšanai.
Lai izglītības iestādēs nodrošinātu kvalitatīvu un drošu mācību un darba vidi un preventīvi novērstu izglītojamo un darbinieku saslimšanu ar infekcijas slimībām, ministrijas ieskatā, pašvaldības var sniegt nozīmīgu ieguldījumu iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai pašvaldības izglītības iestādēs, vienlaikus mazinot Covid-19 inficēšanās risku, preventīvi novēršot izglītojamo un darbinieku saslimšanu ar infekcijas slimībām un tālāko ģimenes locekļu saslimšanu un darba nespēju.
Finansiālajam atbalstam pašvaldības varēs pieteikt ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu saistītus augstas gatavības projektus, kuru īstenošana tiek sākta 2021.gadā un tie ir pilnībā īstenojami līdz 2022.gada beigām, sasniedzot mērķi tie nerada vajadzību pēc papildu līdzekļiem turpmākajos gados.
IZM aprīlī ir apzinājusi pašvaldību ieceres vispārējās izglītības iestāžu ventilācijas augstas gatavības projektu īstenošanai. Atbilstoši pašvaldību aptaujas rezultātiem, kopumā šādas ieceres ir 28 pašvaldībām par 54 dažāda gatavības pakāpju ventilācijas investīciju projektiem.
LETA jau ziņoja, ka valdība marta vidū apstiprināja 219 miljonu eiro sadalījumu ministriju augstas gatavības projektiem.
Īstenojamie pasākumi 2021.gadā tiks finansēti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt 2022.gadā nepieciešamais finansējums tiks iekļauts, gatavojot 2022.gada valsts budžeta projektu.
Valdība nelemj par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu
Ministru kabinets otrdien nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt pasaules čempionātu hokejā vīriešiem.
Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tiks meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, kurš sāksies jau piektdien.
Otrdien Izglītības un zinātnes ministrija bija plānojusi iesniegt minēto priekšlikumu Ministru kabineta sēdē, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.
Premjers atteikumu valdībā skatīt minēto jautājumu pamatoja ar faktu, ka šis priekšlikums netika atbalstīts valsts pārvaldes un piesaistīto ekspertu Operatīvajā vadības grupā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) valdības sēdes laikā vēlējās zināt, vai tomēr nebūtu atļaujams skatītājiem klātienē apmeklēt hokeja čempionātu, piemēram, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ministrei norādīja uz riskiem, kas saistīti ar Covid-19 testiem, sevišķi atļaujot ar negatīviem testiem apmeklēt publiskus pasākumus slēgtā telpā.
Pavļuts atgādināja par gadījumu, kad Cēsu koncertzālē tika rīkots koncerts, kurā dalībnieki bija veikuši Covid-19 testus, tomēr vēlāk izrādījās, ka šī koncerta laikā infekcija plaši izplatījās. Tāpat veselības ministrs informēja, ka valstī nebūtu iespējams veikt tika plašu testēšanu.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis norādīja uz to, ka paiet zināms laiks kopš saslimšanas ar Covid-19 līdz šī slimība manifestējas cilvēkā.
"Var būt situācijas, kad tiek veikts tests, tomēr paiet 2-3 stundas un slimība ir kļuvusi identificējama. Testi palīdz samazināt slimības izplatību, bet tā nav panaceja," uzsvēra Briģis.
Kariņš aicināja neturpināt minētās diskusijas, piebilstot, ka gadījumā, ja kāds no kolēģiem pusgada laikā nav sapratis infekcijas izplatības nianses, tad šī nebūs tā diena, kad atkal par to runāt.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, lai nodrošinātu drošu čempionāta spēļu vērošanu klātienē, bija iecerēts, ka skatītājs ne agrāk kā 48 stundas pirms spēles sākuma ir veicis polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) Covid-19 testu, un šī testa rezultāts ir negatīvs.
Covid-19 tests tiek veikts pēc personalizētās ieejas biļetes (kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds) iegādes un testa rezultātā tiek iekļauts attiecīgās biļetes numurs. Šis Covid-19 tests netiktu veikts par valsts budžeta līdzekļiem. Drošai pasākuma norisei IZM bija iecerējusi, ka čempionāta rīkotājs sadarbībā ar laboratorijām varētu nodrošināt iespēju pie spēļu arēnas ieejām tiešsaistē pārbaudīt testa rezultāta patiesumu un atbilstību attiecīgajai personai, kā arī veikt šo pārbaudi vienlaikus ar ieejas biļešu un drošības kontroli.
Testa rezultātu, kurā būtu norādīts arī spēles biļetes numurs, kopā ar personalizētu biļeti un derīgu personu apliecinošu dokumentu būtu nepieciešams uzrādīt biļešu kontrolierim. Personalizēta biļete būtu derīga tikai kopā ar negatīvu testa rezultātu un biļetes lietotāja derīgu personu apliecinošu dokumentu.
IZM bija rosinājusi, ka skatītāji visas spēles laikā (arī pārtraukumos) atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās un spēles laikā sēdvietu drīkst atstāt tikai tualetes apmeklējumam, kā arī drīkst piecelties. Čempionāta rīkotājs organizētu skatītāju plūsmu tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos, nodrošinātu divu metru distances ievērošanu ārpus sēdvietām un to, lai apmeklētāji, kuru sēdvietas atrodas dažādos sektoros, nesatiekas.
No jūnija vidus vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušiem varētu ļaut apmeklēt pasākumus un plašāk pulcēties
No jūnija vidus, kad būs ieviesti Eiropas Savienības "digitālie zaļie sertifikāti" vakcinēšanās fakta apliecināšanai, vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušajiem varētu ieviest atvieglojumus, tostarp ļaujot apmeklēt konkrētus pasākumus un pulcēties, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Saskaņā ar otrdienas Ministru kabineta sēdē veselības ministra sniegto informāciju, vakcinētajiem un pārslimojušajiem, vakcinācijas aptverei tuvojoties 50% un epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, no 15.jūnija varētu piešķirt iespējas apmeklēt kino, mūzikas, kultūras un sporta pasākumus. Tāpat tiktu atļautas klātienes konferences un mācības, kā arī būtu iespējas saņemt ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās. Reizē arī šiem cilvēkiem būtu pieejami visi skaistumkopšanas, fitnesa un labsajūtas pakalpojumi.
Atvieglojumi skartu arī sociālo aprūpes centru, ieslodzījuma vietu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanas iespējas.
Savukārt no 1.jūnija, kad varētu būt pieejams iekšzemes risinājums vakcinācijas fakta apliecināšanai, tiktu atļauta konkrētu pakalpojumu sniegšana. Tādējādi, pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, darbu varētu atsākt speciālisti, kuru darbība līdz šim bija epidemioloģiski nedroša, proti, kosmetologi, masieri un citi individuālo skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji.
Veselības ministrs vēlāk preses konferencē skaidroja, ka šādā gadījumā vakcinētam pret-Covid-19 noteikti būs jābūt pakalpojumu sniedzējam.
Jau ziņots, ka šodien valdība atbalstīja Veselības ministrijas rosinājumu, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot distancēšanās prasības, darba vietā vai vienā telpā atļaut tikties ne vairāk kā 20 cilvēki, kuri ir vakcinēti vai ir pārslimojuši Covid-19.
