Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā15.03.2021

Svarīgākais:
 
   - Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti. Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti; Darba devēja pienākums būs identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību; Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegus; Ja darbs būs klātienē, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, atvērtā tipa birojā vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības;

- No nākamās nedēļas formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās varēs īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem;

- Klātienes mācību atsākšanai jaunākajām klasēm pašvaldībās ar saslimstības slieksni līdz 250 ņems vērā papildu kritērijus;

- Bērnudārzus rekomendēs apmeklēt tikai tiem bērniem, kuru vecāki nevar strādāt attālināti;

- Ceļotājiem, atgriežoties no nebūtiska ceļojuma no trešajām valstīm, būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad persona dosies uz savu dzīvesvietu ievērot desmit dienu pašizolāciju. Ja Covid-19 tests būs pozitīvs vai persona testu neveiks, tad persona nekavējoties dosies obligātajā izolācijā uz tūristu mītni; Tūristu mītnei būs pienākums informēt Valsts policiju par personas nenakšņošanu vai ilgstošu neatrašanos tūristu mītnē izolācijas perioda laikā. Visus izdevumus par Covid-19 testa veikšanu un uzturēšanos viesnīcā segs no trešajām valstīm atgriezusies persona; Tūrisma pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt Valsts policiju par visām personām, kas ir iegādājušās tūrisma pakalpojumu uz trešajām valstīm;

- Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanas viesnīcās programmu pagarina līdz maija beigām;

- Policijai būs jānodrošina sabiedriskā transporta epidemioloģisko prasību izpildes kontrole;

- Pārvadātājiem tranzītā ceļojošie ārzemnieki jānogādā atpakaļ izceļošanas valstī, ja atteikta ieceļošana galamērķī.

Likumdošanas apskats:

Valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem būs jāstrādā attālināti

Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.
Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.
Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.
Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.
Izmaiņas paredz, ka situācijās, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA apliecināja, ka, lai arī attālinātā darba regulējums attiecas arī uz privāto sektoru, tomēr netiks paredzēta prasība, ka darba devējam būtu jāizdod izziņa, lai kādam darbiniekam atļautu strādāt klātienē. Pēc Citskovska teiktā, darba devējs pats noteiks, kādā veidā - elektroniski vai citā veidā - darbiniekiem tiek noteikts attālinātais darbs.
Kontroles pasākumu īstenošana būs darba devēju kompetencē.
Vienlaikus, ja darbinieks norādīs uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam būs jāizvērtē iespēja ļaut darbiniekam veikt darbu klātienē, nodrošinot atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus.
Grozījumi rīkojumā arī paredz papildu regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegus.
Tāpat valsts iestādes vadītājam būs jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.
Ja darbs būs valsts institūcijā uz vietas, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, atvērtā tipa birojā vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības. Tāpat valsts iestādēs būs jāizstrādā darba grafiks, piemēram, nosakot, kuri darbinieki nāk strādāt klātienē katru otro dienu. Ja valsts institūcijā nebūs iespējams nodrošināt atsevišķu kabinetu vai 15 kvadrātmetrus no atvērtā tipa biroja vienam darbiniekam.
Valsts kancelejā skaidroja, ka 15 kvadrātmetru nodrošināšana personai būs rekomendējoša, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem. Tāpat minētais regulējums netiks attiecināts uz pašnodarbinātām valsts amatpersonām un to pašpārvaldēm, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

 
Jaunnedēļ epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās izglītības procesu varēs organizēt svaigā gaisā

No nākamās nedēļas formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās varēs īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.
Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.
Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.
IZM bija izstrādājusi trīs variantus par mācību organizēšanu svaigā gaisā. "A" variants paredzēja, kas mācību nodarbībā vienā grupā var piedalīties 20 izglītojamo. Taču Rīgā, Daugavpilī un novados, kuri robežojas ar Igauniju, lielās saslimstības dēļ mācības svaigā gaisā nerīkotu.
"B" variantā paredzētas mācības līdz 10 cilvēkiem grupā, savukārt "C" variantā - vienā mācību grupā var piedalīties 20 cilvēku, bet tikai epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, kuru divu nedēļu saslimstību slieksnis nepārsniedz 250. Pašvaldības vērtētu pēc papildu kritērijiem, lai pārliecinātos, ka pašvaldība atbilst "drošas skolas" principam.
Septiņi ministri atbalstīja IZM piedāvāto scenāriju "C", kā arī tikpat ministru pauda atbalstu scenārijam "B". Tādējādi izšķirošā balss bija premjerministram Krišjānim Kariņam (JV), kurš pauda atbalstu "C" scenārijam. Līdz ar to valdība izvēlējās scenāriju "C", vienlaikus pieņemot nosacījumu, ka ministri pēc divām nedēļām, 30.martā, varētu atgriezties pie šī jautājuma, lai, iespējams, lemtu par citu IZM piedāvāto scenāriju.
Lai izglītības process mācībām ārtelpās tiktu organizēts kontrolētā veidā, nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju un neveicinātu epidemioloģiskās drošības riska pieaugumu, rīkojumā noteikti ierobežojumi gan nodarbību maksimālam skaitam nedēļā, gan arī vienas nodarbības norises maksimālam ilgumam neformālajā izglītībā, kas ir analoģisks ar vienas mācību stundas un individuālas konsultācijas ilgumu - 40 minūtēm.
IZM ir izstrādātās drošības prasības izglītības procesam Covid-19 apstākļos ir papildinājusi ar vadlīnijām epidemioloģiski drošai klātienes mācību procesa ārtelpās norisei. Minētais dokuments tiks publicēts ministrijas tīmekļa vietnē "www.izm.gov.lv".
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) reizi nedēļā ceturtdienā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to pilsētu un novadu sarakstu, kuros atbilstoši SPKC tīmekļvietnē trešdienā publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs atbilst tādam līmenim, lai varētu tikt īstenotas klātienes nodarbības ārtelpās.
LETA jau ziņoja, ka formālās izglītības programmu ārtelpās varētu īstenot ne vairāk kā piecas nodarbības no attiecīgās nedēļas paredzēto nodarbību skaita. Savukārt neformālā izglītības programmā aicina īstenot ne vairāk kā divas nodarbības no attiecīgās nedēļas paredzēto nodarbību skaita, vienas nodarbības ilgumam nepārsniedzot 40 minūtes.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) valdībā ir paudusi - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.
Patlaban esošais regulējums paredz, ka sporta jomā amatieru sporta treniņi drīkst notikt tikai ārpus telpām - līdz desmit cilvēkiem un neizmantojot ģērbtuves. Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņem klientus iekštelpās - nestrādā trenažieru zāles un nevar doties uz klubu trenēties individuāli.

 
Klātienes mācību atsākšanai jaunākajām klasēm pašvaldībās ar saslimstības slieksni līdz 250 ņems vērā papildu kritērijus

Pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas klasēm, piektdien lēma Ministru kabinetā.
Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konsultācijām ar reģionālās ekonomiskās ģeogrāfijas ekspertiem kā papildu kritērijs noteikts incidences un prevalences rādītāji pa vecuma grupām administratīvā teritorijā, lai noteiktu infekcijas virzītājus. Ja saslimstību virza vecāka gada gājuma cilvēki, tad pamatots esot uzskats, ka tas nav saistīts ar izglītības procesu.
Iespēju vērtēs arī pēc tā, kādi transmisijas gadījumi ir identificējami mājsaimniecībās: no vecākiem uz bērniem, vai otrādi. Ja prevalē pirmais veids, tad skolas slēgšanai nebūs nekādas pozitīvas ietekmes uz šo transmisijas ceļu. Paredzēts analizēt saslimšanas diagnostiku pa vietām - vai tā ir dzīves, vai darba vieta -, kā arī tiks skaidrots atklāto gadījumu saistība ar institucionālās aprūpes iestādēm. Vērtēs arī uzliesmojumus ražotnēs, kā arī sekojošo karantīnas pasākumu efektivitāti un epidemioloģisko izsekojamību. Ja veikta aptverošā testēšana, tad to ietekme uz atbilstoši organizētu izglītības procesu ir maza, ja tiek nodalītas mājsaimniecības, kurās ir inficētās personas. Analizēs arī absolūto pozitīvo testa gadījumu skaitu un aktīvo slimības gadījumu skaitu. Ja tas ir mazs absolūtos skaitļos, risku iespējams efektīvi kontrolēt.
IZM noteikusi, ka turpmāk pašvaldību atbilstību "drošas skolas" principam vērtēs arī pēc veikto testu skaitu un pozitīvo testu īpatsvaru administratīvajās teritorijās, īpaši rutīnas testu skaits. Ja tas ir liels, tad epidemioloģiskā drošība paaugstinās, pat ja tiek atklāts vairāk pozitīvo testu gadījumu - tas samazina bīstamo asimptomātisko inficēto personu skaitu.
Tāpat tiks ņemts vērā novada ģeogrāfiskie faktori, izglītības iestāžu novietojums relatīvi pret atklāto gadījumu ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī atklātie gadījumi speciāla veida iestādēs un organizācijās, kuras nevar radīt tiešu saslimstības risku izglītības iestādēs.

 
Bērnudārzus rekomendēs apmeklēt tikai tiem bērniem, kuru vecāki nevar strādāt attālināti

No nākamās nedēļas uz bērnudārziem rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki nevar strādāt attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.
Līdztekus bērnudārzs būs pieejams vecākiem, kuri strādā attālināti, bet nevar apvienot bērna uzraudzību paralēli darba pienākumiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka bērnudārzi būs vaļā visiem vecākiem, taču rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki viņu uzraudzību nevar apvienot ar darbu. Proti, regulējums nav obligāts. Ministre atzina, ka ir saprotams, ka bērns ir vedams uz pirmsskolas izglītības iestādi, jo viņam ir nepieciešama nepārtraukta uzraudzība.
Regulējuma mērķis ir nodrošināt mazāku bērnu skaitu bērnudārzu grupiņās, lai nodrošinātu efektīvāku epidemioloģisko drošību Covid-19 pandēmijas laikā. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsvēra, ka šo nevajag jaukt ar bērnudārza dežūrgrupiņām, jo bērnudārzos dažāda vecuma bērnu grupiņas savstarpēji netiks jauktas kopā.

 
Atgriežoties no trešajām valstīm, ieceļotājiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā

Sākot no 17.marta, atgriežoties no ceļojuma trešajā valstī, personai par saviem līdzekļiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā, piektdien lēma Ministru kabinets.
Otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tāpēc piektdien valdība lēma par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.
Valdības lēmums paredz, ka personai atgriežoties no nebūtiska ceļojuma no trešajām valstīm būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad persona dosies uz savu dzīvesvietu ievērot desmit dienu pašizolāciju.
Ja Covid-19 tests būs pozitīvs vai persona testu neveiks, tad persona nekavējoties dosies obligātajā izolācijā uz tūristu mītni no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā tūristu mītņu saraksta.
Tāpat valdības lēmums paredz, ka tūristu mītnei būs pienākums informēt Valsts policiju par personas nenakšņošanu vai ilgstošu neatrašanos tūristu mītnē izolācijas perioda laikā.
Visus izdevumus par Covid-19 testa veikšanu un uzturēšanos viesnīcā segs no trešajām valstīm atgriezusies persona.
Valdība arī pieņēma lēmumu, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt Valsts policiju par visām personām, kas ir iegādājušās tūrisma pakalpojumu uz trešajām valstīm, neatkarīgi caur Rīgas vai citu valstu lidostām, un ievadīt visu ceļotāju datus informācijas sistēmā tīmekļvietnē "covidpass.lv".

 
Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanas viesnīcās programmu pagarina līdz maija beigām

Ministru kabinets piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu līdz 31.maijam pagarināt Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās.
Ja valdība nelemtu par programmas pagarināšanu, tā beigtos 31.martā.
EM informēja, ka, lai iespējami efektīvāk izmantotu esošās programmas nosacījumus, papildu paredzēts atbalsts ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 slimnieku kontaktpersonām, Covid-19 pacientiem ar viegliem slimības simptomiem un Covid-19 pacientiem pēc ārstēšanās stacionārā, kam vēl saglabājas simptomi, trīs reizes dienā 80% apmērā, bet ne vairāk kā desmit eiro par personu par diennakti.
Tāpat noteikts, ka gadījumos, ja augstāk minētās personas ir nepilngadīgas, atbalsts par izmitināšanas pakalpojumu - 80% apmērā no izmitināšanas izmaksām, bet ne vairāk kā 35 eiro diennaktī, persona veic līdzmaksājumu tūristu mītnei 20% apmērā - un ēdināšanas pakalpojumiem - 80% apmērā no ēdināšanas pakalpojumu izmaksām, bet ne vairāk kā 10 eiro diennaktī, persona veic līdzmaksājumu tūristu mītnei 20% apmērā - var tikt nodrošināts arī vienai pavadošajai pilngadīgajai personai.
Lai iespējami samazinātu inficēšanās risku mājsaimniecībās, personai, saņemot pozitīvu Covid-19 testu, ir tiesības uz pašizolācijas atbalstu tūristu mītnē nekavējoties, uzrādot pozitīva testa rezultātu. Ārsta izziņu varēs saņemt un iesniegt viesnīcai ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Ja ģimenes ārsts tomēr nesaskatīs pašizolācijas nepieciešamību, personai būs ne vēlāk kā pēc piecām naktīm jāatstāj tūristu mītne. Savukārt, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem šajā laikā tiek sniegts valsts atbalsts 80% apmērā no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu izmaksām, bet ne vairāk kā 35 eiro par izmitināšanu un ne vairāk kā desmit eiro par ēdināšanu diennaktī, kur persona veic līdzmaksājumu tūristu mītnei 20% apmērā.
Minētajā atbalsta programmā valsts novirzījusi 2 173 500 eiro apmērā.

 
Policijai būs jānodrošina sabiedriskā transporta epidemioloģisko prasību izpildes kontrole

Valsts policijai un pašvaldības policijai uzdots nodrošināt epidemioloģisko prasību izpildes kontroli sabiedriskajā transportā, piektdien lēmusi valdība.
Vienlaikus Ministru kabinetā (MK) netika lemts apstiprināt Operatīvās vadības grupas iepriekš virzīto priekšlikumu nodrošināt, ka pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 30% no tā ietilpības. Valdība šo jautājumu atstājusi katras pašvaldības ziņā, uzdodot nepieciešamības gadījumā reorganizēt reisus vai sabiedriskā transporta sastāvus.
Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz policistiem nodrošināt jau no pagājušā gada 7.decembra Latvijā ieviesto prasību kontroli, kas paredz uzmanīt, lai sabiedriskā transporta pārvadātāji organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības, kā arī, ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tajā tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu.
Pieņemtās izmaiņas pieprasa arī sabiedriskā transporta pārvadātājiem nozīmēt par epidemioloģiskās drošības protokolu izstrādi, saskaņošanu un izpildi atbildīgo personu.

 
Pārvadātājiem tranzītā ceļojošie ārzemnieki jānogādā atpakaļ izceļošanas valstī, ja atteikta ieceļošana galamērķī

Valdība piektdien nolēma, ka pārvadātājiem tranzītā ceļojošie ārzemnieki jānogādā atpakaļ izceļošanas valstī, ja viņiem atteikta ieceļošana galamērķī.
Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos paredz pārvadātājiem, kas ārzemnieku nogādā citā valstī tranzītā caur Latviju, bet kurai ir atteikta ieceļošana nākamajā ceļošanas tranzīta valstī vai galamērķa valstī, pienākumu nogādāt ārzemnieku uz valsti, no kuras viņš atvests, vai valstī, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkādā citā valstī, kurā personas ieceļošana ir garantēta.
Šāda prasība nodrošinās ceļotājiem garantiju, ka tās tiks nogādātas valstī, kur ir to dzīvesvieta, vai vismaz tiesības uzturēties ilgāku laiku.
Tādējādi mazinātos ceļotāju nenoteiktības situācijas, meklējot iespējas atgriezties savā uzturēšanās vietā.
Tāpat šādā veidā mazinātos iespēja, ka ārzemnieki ieceļojot Latvijā no citām valstīm, varētu iebraukt būdamas inficējušās ar Covid-19.