Kandavas saktas21.01.2022
Gan arheoloģiskā, gan etnogrāfiskā latviešu tērpa viena no skaistākajām un daudzveidīgākajām rotām ir saktas. Jebkurš šo saktu atdarinājums (replika) izcili papildina arī mūsdienu tērpu padarot to īpašu.
Vēsturnieks un arheologs Jāni Apals (1930 – 2011) uzskatīja: “Katra senlieta apvieno divus aspektus – redzamo un neredzamo. Redzamā daļa ir funkcionālā nozīme un priekšmeta dekorējums, kamēr neredzamā aspekta nozīme guļ paslēpta formas un ornamenta jēgā, kuras saknes sniedzas mitoloģiskajos priekšstatos un maģijā.”
Drošvien daudzi novadnieki nezina, ka 2016. gada novembrī, būvējot gājēju celiņu Kandavā, Abavas ielā netālu no Bruņinieka pilskalna, tika atrasts pavisam neliels saktas fragments, kuras rotājums pārsteidza gan vēsturnieku un arheologu Andri Tomašūnu, kurš veica arheoloģisko uzraudzību, gan muzeja speciālistus. Pārsteigums slēpās saktas ornamentā, jo 16.-17.gs. saktu rotāja ozolzīles. Lūk, Kandavas sakta! Īpašais atradums kļuva par izstādes “Kandavas saktas” veidošanas sākumu.
Izstādes pamatā ir 9 saktas, kuras 20.gs. 50.gados atradis un saglabājis toreizējais Kandavas internātskolas vēstures skolotājs Viktors Vītols (1930 – 2003). 2020. gadā, sadarbojoties ar Lietuvas Mākslas muzeja P.Gudynas Restaurācijas centra Viļņā restauratori Sandru Garšvieni, šīs saktas un 2016. gadā atrastais saktas fragments ar ozolzīļu rotājumu tika restaurētas.
Tajā pašā laikā Kandavas apkārtnē atrastās saktas atrodas citu muzeju krājumos, piemēram, Talsu muzejā, jo savulaik bijām Talsu apriņķī. Vislielākā kolekcija ar atradumiem no Kandavas apkārtnes glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Tāpēc izstāde papildināta ar priekšmetiem no šiem krājumiem. Izstāde muzejā apskatāma līdz 10. aprīlim.
Informāciju sagatavoja: Aksilda Petrevica, Kandavas novadpētniecības muzeja vēsturniece
