Latvijas rokmūzikas aristokrāts- Vjačeslavs Mitrohins viesosies Kandavā08.10.2020

Par “Latvijas rokmūzikas aristokrātu” un vienlaicīgi arī par “roka huligānu” dēvētais ģitārists, komponists, aranžētājs un producents Vjačeslavs Mitrohins ar koncertprogrammu “Latviešu blūzi un ne tikai…” viesosies Kandavas kultūras namā jau 16.oktobrī.

Vjačeslavs Mitrohins dzimis Liepājā 1953.gada janvārī. Absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolas vijoles klasi, bet ģitāras spēli apguvis pašmācības ceļā.

Maniem vienaudžiem Vjačeslavs noteikti palicis atmiņā no  ansambļa “Modo” laikiem, kad daudzas meitenes, tajā skaitā arī es, sajūsminājās par viņa virtuozo ģitāras spēli un neatkarīgo rokmūziķa tēlu.

Ar populāro mūziķi tikos neklātienes sarunā, lai lasītājiem sniegtu nedaudz vairāk informācijas par Vjačeslavu pirms viņa koncerta Kandavā.

Jūs piederat manai paaudzei, un, tā kā laika ritums ir nesaudzīgs un cilvēku atmiņa samērā īsa, droši vien daudziem no jaunākās paaudzes Jūsu vārds ir svešāks. Pastāstiet lūdzu, kā iesākās Jūsu ceļš mūzikā?

Kad mācījos mūzikas skolā, tajos laikos radio sāka skanēt ansamblis THE BEATLES, kuri man iedvesmoja pat līdz šodienai. Redzot manu jūsmošanu par Bītliem, tēvs uzdāvināja man pirmo ģitāru. Tā kā es jau sešus gadus mācījos mūzikas skolā, man bija diezgan viegli apgūt arī ģitāras spēli. Ar saviem panākumiem ģitārspēlē, es iedvesmoju savus draugus un jau 1968. gadā nodibināju pirmo skolas grupu bez nosaukuma.

Septiņdesmitajos gados Jūs bijāt daudzu jauniešu elks, par Jums jūsmoja meitenes, kā tikāt galā ar šo uzmanību un slavas saldo garšu?

Vispār jaunībā viss kas gadās un gāja ļoti jautri. Bet es nebiju no tiem, kas metas no vienas puses uz otru un biju izvēlīgs. Problēmu risināju ļoti vienkārši, pirmo reizi apprecējos jau 19 gados. 

Pēc aiziešanas no “Modo”  darbojāties Latvijas Radio un TV vieglās un estrādes mūzikas orķestrī, uzplauka Jūsu komponista talants. Kuras no tolaik rakstītajām dziesmām skan vēl šodien, kā jūs tās vērtējat šodienas acīm?

“Vārdi, vārdi”, “Ceļamaize”, “Gājēju motīvs”, “Gājputni” un daži instrumentālie skaņdarbi. Pat šodien tie skan diezgan moderni. Arī jaunajā albuma ir ierakstītas šīs dziesmas mūsdienīgā aranžējumā. Programmā “Latviešu Blūzi un ne tikai…” arī skanēs daži no šiem skaņdarbiem.

1996.gadā izveidojāt savu ierakstu studiju MMBand Studio, kur darbojaties kā producents un aranžētājs. Neesat pametis novārtā arī kompozīciju. Cik un kādi jūsu albumi iznākuši šo gadu  laikā?

2019. gadā iznāca albums “Ceļš uz mājām”. Šogad vairāk uzmanības bija pie mēģinājumiem un sagatavošanās lielajai koncerttūrei. Sanāca tā, ka pavasara koncerti tika pārcelti uz rudeni (sakarā ar visiem zināmo situāciju), tātad tagad rudenī būs “lielais ķēriens” ar astoņiem koncertiem un vēl Ziemassvētku koncerttūre.

Kādi skaņdarbi ietverti jūsu jaunajā programmā “Latviešu blūzi un ne tikai…”

Kā pievērsāties blūzam, kāpēc tas jūs uzrunāja?

Tā kā pats esmu liepājnieks, programmā skanēs vairākums Liepājas komponistu dziesmas.  “Latviešu Blūzi” tās ir dziesmas, aranžētas blūza stilā, jo Latvijā blūza kā tāda nav, izņemot dažas dziesmas, kurus uzrakstījis Uldis Stabulnieks (Miglas Blūzs),  Aivars Hermanis (Komunālais Blūzs), mana dziesma (Ceļš uz mājām) un vēl dažas. Bet, pat ja visas šīs dziesmas savāktu kopā, albūmam nepietiks, tāpēc man radās ideja aranžēt dziesmas, kuras var stilizēt blūzā. Tādas, kā piemēram,  Imanta Kalniņa “Jautra dziesmiņa sev pašam”, Zigmāra Liepiņa “Ķiršu lietus” un Raimonda Paula “Varbūt”, “Ai, dundur...”, “Lapas dzeltenās”. Tā arī sanāca ļoti jauks albums un koncertprogramma. Ļoti iesaku atnākt visiem un paklausīties, kas mums sanācis.

Pēc jūsu producentes Annas sacītā, jūs aktīvi muzicējat, filmējaties video klipos, rakstāt mūziku, piedalieties festivālos un vedat aktīvu dzīves veidu. Pastāstiet nedaudz par to sīkāk?

Tā kā mana sieva ir jaunāka par mani  34 gadus un vēl man ir maza astoņgadīga princesīte, garlaikoties nav laika. Šogad jau uzfilmējām divus video klipus. “Pandemic” – instrumentālais skaņdarbs par esošu situāciju un latviešu tautas dziesmu “Upe nesa ozoliņu”, kuru izpildījām kopā ar meitu. Tā kā diezgan labi sanāca, nolēmām, ka nākošgad jau mēģināsim ierakstīt veselu albumu ar tautas dziesmām mūsdienīgā aranžējumā. Vasarā sanāca aizbraukt Lietuvā uz blūza festivālu.

Meitai uz astoto dzimšanas dienu uzdāvinājām kalnu divriteni, tāpēc tagad kopā ar viņu braucam uz visiem iespējamiem velomaratoniem dažādas Latvijas pilsētās.

Kur jūs ņemat iedvesmu tik aktīvam dzīvesveidam? Kas vēl aizpilda jūsu dzīvi, dod prieku un enerģiju?

Iedvesmojums, protams, nāk no bērniem. Viss jāparāda ar savu piemēru. Jo nevar likt bērnam nodarboties ar sportu vai muzicēt, bet pašam sēdēt dīvānā. Tāpēc arī pats vedu aktīvu dzīvesveidu.  Jo vairāk kusties, jo vairāk enerģijas.

Ko gribētu novēlēt mūsu laikraksta lasītājiem?

Protams, veselību un labu garastāvokli. Un gribu uzaicināt visus uz koncertu “Latviešu Blūzi un ne tikai...” 16.oktobrī Kandavas kultūras namā. Jums būs liels pārsteigums dzirdēt pazīstamas dziesmas jaunā skanējumā. Būšu priecīgs satikt jūs visus, jo tas ir tas, kāpēc mēs esam, lai dāvinātu viens otram emocijas!

Dagnija Gudriķe