Plānu daudz, laiks rādīs, kas īstenosies!05.06.2019
SIA „Kandavas ceļi” ir privāts uzņēmums, kas tika nodibināts kā daudznozaru Tukuma rajona individuālais uzņēmums, bet 2004. gadā reģistrēts kā SIA, kura galvenais darbības veids ir ielu un autoceļu ikdienas uzturēšana un remonts.
Kopā ar uzņēmējdarbības konsultanti Ivetu Pāži, tikāmies ar uzņēmuma vadītāju Ivaru Marašinski, lai sarunā noskaidrotu uzņēmuma veidošanās vēsturi un šodienas situāciju.
Vispirms atgriezīsimies atpakaļ tajā laikā, kad tavs uzņēmums tikai sāka veidoties, kā tas pamazām izauga, domāju, daudzi novadnieki par to ir maz informēti?
Ideja par sava uzņēmuma veidošanu īstenībā radās 1997.gadā pirms Trīszvaigžņu spēlēm, kas notika Kandavā. Bija jāiztīra stadiona peldbaseins, tas bija pašvaldības pasūtījums, jo man kā privātai personai bija ekskavators un viena mašīna. Pēc darbu izpildes, bija grūtības saņemt naudu par padarīto darbu un tad arī pavīdēja ideja, dibināt savu uzņēmumu, gan sākumā tikai piepelnīties pēc pamatdarba.
Kur tu toreiz strādāji?
Strādāju par saimnieciskās daļas vadītāju Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā.
Kad tika dibināts tavs uzņēmums? Cik cilvēku tajā bija iesaistīti?
Nodibinājām uzņēmumu 1998.gada 16.decembrī, sākumā kā individuālais uzņēmums jeb IU “Kandavas ceļi”, vēlāk kļūstot par sabiedrību ar ierobežotu atbildību jeb SIA. Nosaukumu esam paturējuši no pirmsākumiem. Sākumā bijām pieci cilvēki, pieprasījums bija pietiekoši liels, vairāk strādājām uz privātiem pasūtījumiem, piemēram, meža ceļu būvdarbi un vēl citi darbi. Es jau, ja tā var sacīt, uz ceļa esmu izaudzis, jo ceļu būvē strādāja mans tēvs. Arī nosaukumu “Kandavas ceļi” izdomāja viņš. Paldies viņam par to!
Uzņēmums nodibināts, nosaukums veiksmīgi izdomāts, kā tālāk attīstījāties? Vai no tiem pieciem pirmajiem darbiniekiem, kāds strādā arī šobrīd?
Nē, no pirmajiem šobrīd neviens vairs nestrādā. Šobrīd uzņēmums ir krietni izaudzis, strādā vairāk kā sešdesmit darbinieku. Strādājam lielā mērā uz pašvaldības pasūtījumiem, tas sākās jau laikā, kad novadu vadīja Dainis Rozenfelds. Mēs piepalīdzējām ar transportu sniega izvešanā no pilsētas centra, atceros, pirmais līgums bija ar komunālo dienestu par ielu kaisīšanu. Toreiz kaisījām ar smilti un smilts/sāls maisījumu. Sākumā uzņēmums bāzējās Abavas ielā, uz Raudupes ielu pārcēlāmies 1999.gadā, viss, kas šeit uzbūvēts, tapis pašu rokām, pašu spēkiem. Darbu apjoms pamazām pieauga, sākās grants ceļu, caurteku, asfalta bedrīšu labošana, Latvijā pirmie iegādājāmies itāļu komunālās apsaimniekošanas traktortehniku Jolly SL30D, tad vedām sniegu ārā no pilsētas, pēc tam mums piedāvāja pārņemt sētnieku saimniecību un no 2001.gada 1.janvāra mums ir līgums par šo pakalpojumu sniegšanu. Sākumā sētnieku bija vairāk, tagad esam cilvēku darbu daļēji aizstājuši ar traktortehnikas darbu, īpaši ziemās, līdz ar to sētnieku ir skaitliski mazāk. Mūsu galvenais darbības veids ir ielu un autoceļu ikdienas uzturēšana un remonts. Papildus tam tiek veikti arī ceļu un ielu izbūves darbi- bruģēšana, remonta un celtniecības darbi, tiek sniegti transporta, apzaļumošanas un citi, ar teritorijas labiekārtošanu saistīti pakalpojumi. Pasūtītāju vidū ir gan pašvaldības un valsts iestādes, gan uzņēmumi, gan privātpersonas.
Pastāsti lūdzu par lielākajiem projektiem, kādus esat īstenojuši uzņēmuma divdesmit pastāvēšanas gados. Droši vien to starpā ir tādi, par kuriem īpašs prieks!
Atzīšos, ka Kandavā neviens lielais objekts pēdējos piecpadsmit gados nav nodots bez mūsu uzņēmuma lielākas vai mazākas līdzdalības. Minēšu dažus no tiem, kā piemēram, Ķiršu ielas seguma izbūve, Kandavas peldbaseina rekonstrukcija, ietvju un laukumu izbūve brīvdabas estrādē “Ozolāji”, Abavas tilta seguma rekonstrukcija, rekonstrukcijas darbi Abavas un Jelgavas ielās Kandavā, notekūdeņu un attīrīšanas iekārtu remonts un renovācija Valteru ielā, represēto piemiņas vietas izbūve Kandavā, peldvietas un atpūtas zonas izveide pie Teteriņu ezera, vides mākslas objekta “Atvars” jeb zivs izveide pie Abavas tilta un vēl daudzi citi objekti. No pēdējiem paveiktajiem objektiem varu minēt segumu izveidi un citus darbus pie jaunās katlu mājas, Livonijas ordeņa pils maketa atjaunošanu skvērā pie Bruņinieku pilskalna, arī pats makets jau sākotnēji bija mūsu ideja, kas tika realizēta.
Cik plašs ir jūsu uzņēmuma darbības rādiuss? Ar kādām grūtībām saskaraties ikdienas darbā?
Ja kādreiz strādājām tikai Kandavā, tad tagad apkalpojam visu novadu, Sabiles pilsētu, Abavas pagastu, Stendi, Lībagu pagastu, šo to darām arī Pūres pagastā. Mūsu tālākais punkts bijis Valdemārpils, Ārlava, bet tas nav īpaši finansiāli izdevīgi, lieli attālumi. Runājot par grūtībām, tas ir darba roku trūkums, trūkst cilvēku resursu, droši vien ar šīm grūtībām saskaras visi uzņēmēji. Patreiz rit darbi pie Eiropas projekta- Rožu laukuma izveides Sabilē, tas ir apjomīgs objekts, domājam par dalību vēl pāris projektos, bet par tāliem plāniem labāk paklusēšu. Ir plānā vairāki objekti ar māksliniecisku piesitienu, līdzīgi kā Lieldienu zaķis, kas guva lielu atsaucību un ieguva galveno balvu konkursā. Bet labāk, lai laiks rāda, kas no tā visa iznāks.
Nu plinti krūmos mest taču vēl negatavojies, turpināsi strādāt un pilnveidoties?!
Plinti krūmos vēl nemetīšu, gribētu savam novadam un tā ļaudīm novēlēt dzīvot draudzīgi un pastāvēt arī turpmāk. Ja mēs bijām pirmais novads Latvijā, tad mums noteikti ir jāpaliek! Vai esam lielāks vai mazāks, tam nav būtiskas nozīmes, bet ļoti gribētos, lai tas tomēr pastāvētu! Pārzīmēt karti jau nav liela māksla, katra reorganizācija ir lielas finansiālas izmaksas, tikai jājautā, kā vārdā un kurš no tā būs ieguvējs!
Dagnija Gudriķe
