Zelta spožums “Akācijās”05.06.2019

Pirms piecdesmit gadiem, 1969.gada 9.maijā Tukuma rajona Aizupes ciema izpildu komitejā “Jā” vārdu viens otram teica divi skaisti un satraukti jauni cilvēki- Rasma Lanka-Lange un Osvalds Finkenšteins, kļūstot par Finkenšteinu ģimeni.

2019. gada 9.maijā, viesojoties Vānes pagasta “Akācijās” pie Zelta kāzu gaviļniekiem, viņi atcerējās savu kāzu dienu kā dažādu notikumu pārpilnu. Iepriekšējā dienā bijis pamatīgs lietus un ceļš uz svinību vietu “Pupiķos” pāri laukam kļuvis par īstu dubļu jūru, Pūču ciemā pazudusi elektrība, daži no kāzu viesiem, čigānos ejot un vēloties līgavu nozagt, linu mārkā nejauši iebraukuši. Kāzas bijušas lustīgas, tā diena abiem labā atmiņā, uz pusdienlaiku noskaidrojies, saulīte uzspīdējusi, viss jau saplaucis, ziedējis.  Apprecējušies jau nopietnā vecumā, divdesmit sešos vai septiņos gados. Kāzās lūgto viesu bijis ap septiņdesmit, divas dienas svinējuši.

Osvalds nāk no Variebas puses, beidzis Variebas skolu, tad Zantes vidusskolu un sācis strādāt par šoferi. Rasma ir aizupniece. Satikušies Pūcēs, kad Osvalds pēc armijas atnācis uz kolhozu “Amula”, bet Rasma strādājusi ciema padomē. Osvalds dienējis tur, “kur latviešus tā labi tālu no dzimtenes izveda, Ķīnas robeža bija jāvaktē”. Viens otram acīs, kā saka, ātri iekrituši, pasākumos un ballītēs saskatījušies. Cerēšanās neesot pārāk ilga bijusi, diezgan ātri pieņemts lēmums, ka jārīko kāzas. Dzīves peripetijas Rasmu vedušas pa dažādiem darbiem un amatiem- strādājusi degvielas bāzē, noliktavā, putnu fermā, bērnudārzā, kur nostrādāts visvairāk gadu. Vīrs gan visu darba mūžu šoferis bijis. Dzīvesvietas arī gadu gaitā vairākkārt mainītas, arvien tuvāk Vānei, kur abiem tagad mājas ar skaistu nosaukumu “Akācijas”.

Jautāti par ilgās kopdzīves recepti, abi gaviļnieki kļuva domīgi, tā uzreiz nemaz pateikt nevarot. Kopumā pavadītie piecdesmit gadi bijuši saskanīgi. Kā jau visās ģimenēs, ne tikai gludi un saulaini ceļi vadīti. Kurš tad bez kašķa var dzīvi nodzīvot,  izrājušies un atkal mieru salīguši. Rasma esot tāda šerpāka raksturā, daudz nepiekāpjas, bet Osvalds nolaiž ausis un klausa sievu. Daudz strādāts, bijusi kopīga saimniecība, lopi, tagad tikai suns un kaķis. Tagad varot atpūsties, seriālus skatīties, grāmatas lasīt, vīrs par politiku interesējas, radio klausās, jo acu gaišums vairs ne tāds kā jaunībā. “Kad viņš par politiku sāk spriest, tad man jānolaiž ausis!”- labsirdīgi pasmējās Rasmas kundze.

Zelta kāzas ir liels lepnums un prieks visai dzimtai, jo tās svin tikai tie, kam zelta sirds, dvēsele un prāts. Mēs lepojamies, ka Kandavas novadā dzīvo šādas stipras un diženas ģimenes, kuras varam godāt un izcelt kā paraugu citiem!

Dagnija Gudriķe