Kandava simts gados (1918 – 2018) Kandava – mazpilsēta Tukuma rajonā. 1960 – 1995 1985 - 198907.01.2020

1985. gada janvārī Kandavas radiorūpnīcas klubā notiek Darba veterānu vakars, kurā  apbalvo darbiniekus, kuri nostrādājuši 20, 25 un 30 gadus. Apbalvojumus pasniedz rūpnīcas direktors Jānis Jakobovics, arodbiedrības priekšsēdētājs Ivars Grasbergs un komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre Sandra Braņicka. Darbiniekus apbalvo ar Goda rakstiem, prēmijām, un arī ar krūšu nozīmi „Darba veterāns”. Apbalvoto pulkā ir štancētājs Andris Dambergs, galdnieks Dzintars Ervalds, galdnieku meistars Aivars Dzintars, montētāja Ruta Usele, remontatslēdznieks, Oktobra Revolūcijas ordeņa kavalieris Pēteris Gustiņš u.c.

1985. gada janvāra beigās Kandavas grāmatnīcā ar lasītājiem tiekas Talsu novada dzejnieks, grāmatas „Alūksnes grāmata” autors Aleksandrs Pelēcis (1920 – 1995). Tikšanos papildina Kandavas internātskolas audzēkņu sagatavotie lasījumi no jaunās grāmatas

1985. gada 10. martā pēc gadu ilgas valdīšanas mirst PSKP CK ģenerālsekretārs, PSRS Augstākās Padomes Politbiroja priekšsēdētājs Konstantīns Čerņenko (1911 – 1985)

1985. gada 11. martā Politbiroja sēdē par PSKP CK ģenerālsekretāru ievēl Mihailu Gorbačovu. Viņš uzsāk pārbūves (perestroikas) politiku, kurā viens no pamatelementiem ir atklātība (glasnostj). Valstī sākas pretalkohola kampaņa, kas izraisa neapmierinātību sabiedrībā un lielu triecienu valsts budžetam

1985. gada 1. maijā Kandava pošas svētku rotā. Pēc gājiena dalībnieki pulcējas 9. Maija laukumā. Svētku mītiņu atklāj Kandavas pilsētas TDP IK priekšsēdētājs Edvīns Čākurs. Svētkos visus sveic Tukuma rajona TDP IK priekšsēdētāja vietnieks Staņislavs Krasnoruckis. Mītiņā runā arī Kandavas sovhoztehnikuma arodbiedības priekšsēdētājs Ilgvars Dišlers, Kandavas slimnīcas galvenais ārsts Andris Aleksīns un Kandavas radiorūpnīcas arodkomitejas priekšsēdētājs I. Grasbergs

1985. gadā, sagaidot 40. gadadienu kopš uzvaras Lielajā Tēvijas karā, pie Kandavas sovhoztehnikuma atklāj piemiņas vietu ar Suvorova ordeni apbalvotajai 357. strēlnieku divīzijai. Tās autors Nifonts Kuzmins

 1985.gadā Pulvertornim uzliek dakstiņu jumtu

1985. gadā Kandavas Pulvertornī uzsāk restaurācijas darbus, kas drīzāk ir uzskatāmi par neatliekamiem glābšanas darbiem: tornim uzliek dakstiņu jumtu un novāc avārijas stāvoklī esošo starpstāvu segumu

1985. gada jūnijā Kandavā, 9. Maija laukumā Darba un dailes svētkos pulcējas pašdarbnieku kolektīvi. Svētkus atklāj partijas rajona komitejas sekretāre Ērika Priede. Šie svētki ir ieskaņas koncerts, gatavojoties Padomju Latvijas 45. gadadienai un republikas Dziesmu un deju svētkiem. Svētkos piedalās Kandavas radiorūpnīcas jauktais koris, vīru un sieviešu vokālie ansambļi, estrādes ansamblis „Imula”, bērnu pašdarbības kolektīvi no Kandavas. Bruņinieku pilskalnā visus aicina lietišķās mākslas un gleznu izstāde, kā arī pašdarbības kolektīvu koncerts.

1985. gadā no 15. līdz 21. jūlijam Rīgā notiek XIX Vispārējie latviešu dziesmu un IX deju svētki, kas veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadadienas kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. Svētkos piedalās 16850 kopkoru dziedātāji, 6400 dejotāji, 1650 pūtēju orķestru dalībnieki. Koncertos piedalās arī 15 apvienotie kokļu ansambļi, 12 etnogrāfiskie ansambļi un lauku kapelas

1985. gadā, beidzoties sezonai, Latvijas PSR autosporta federācijas kartinga komiteja izvērtē sportistu gada veikumu un nosaka labākos gokartistus katrā klasē. Rangu tabulā liels īpatsvars ir Kandavas sovhoztehnikuma sportistiem. Starptautiskajā (C – 2) klasē absolūtajā vērtējumā otro gadu pēc kārtas par laureātu kļūst starptautiskās klases sporta meistars Raimonds Gudriķis. Stabila 2. un 3. vieta šajā klasē ir Aināram Bērziņam un Normundam Grasbergam, bet Uldis Aukšmuksts ieņem 6. vietu

1985. gadā, Oktobra svētku priekšvakarā, sumina ilggadējos un čaklos darbiniekus. Goda grāmatā ieraksta M. Kazaku, O. Krauliņu un L. Gajevsku. Goda plāksnē izliek P. Jansones, G. Bērzkalnes, I. Strazdas, O. Šenberga, V. Garozas u.c. foto. Pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs E. Čākurs medaļas „Darba veterāns” pasniedz bērnu dārza darbiniecēm J. Magdeburgerei un M. Kunkulbergai, skolotājai Ā. Dravniecei u.c.

1986. gadā Kandavā sāk darboties deju kolektīvs, kuru vada Dace Upmane. Deju nodarbības notiek bijušās K. Mīlenbaha pamatskolas ēkas zālē

1986. gada 19. aprīlī Kandavas radiorūpnīcas dramatiskais kolektīvs iepriecina skatītājus ar R. Blaumaņa lugas „Indrāni” pirmizrādi. Iestudējuma režisors ir Kandavas kultūras nama direktors Juris Picka (1953 – 1989)

 Raimonda Paula mūzikas svētki Kandavā

1986. gada 14. jūnijā Kandavā notiek PSRS Tautas skatuves mākslinieka Raimonda Paula mūzikas svētki „Vanēnijas pavasaris-86”. Tie sākas ar koncertiem 9. Maija laukumā un Bruņinieku pilskalnā un beidzas Ozolājos. Pasākumā piedalās grupa „Credo”, LPSR Akadēmiskā Operas un baleta solists Ingus Pētersons, radio bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”, pūtēju orķestra „Rīga” solistu grupa, Tautas koris „Roja”, Ogres DIS jauktais koris, Tautas kolektīvs estrādes miniatūru deju ansamblis „Vecrīga”, kā arī Kandavas radiorūpnīcas jauktais koris diriģenta Arņa Paura vadībā, sieviešu vokālais ansamblis (vadītāja Ārija Ļipuncova) un  vīru vokālais ansamblis (vadītājs Pēteris Lācis, 1953 - 1996)

1986. gadā Kandavas sovhoztehnikums nodod ekspluatācijā trešo kopmītni

1986. gadā ēku Talsu ielā 10 nodod Talsu MRS bilancē ar nolūku celt dzīvokļus Kandavas MRS iecirknim

1986. gada 28. novembrī ar Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības Centrālās padomes Goda rakstu apbalvo ilggadējo vēstures skolotāju un Latvijas PSR kultūras ministrijas Tukuma rajona pilnvaroto pieminekļu aizsardzības inspektoru Viktoru Vītolu (1930 – 2003)

1987. gada 22. februārī oficiāli pie Tramvaju un trolejbusu pārvaldes (TTP) nodibina Vides Aizsardzības klubu

1987. gada aprīlī izdeg Čužu purva liegums vairāku hektāru platībā

1987. gadā Komjaunatnes un Talsu ielu krustojuma pirmo šķērsielu nosauc par Rožu ielu

1987. gadā par Kandavas pilsētas TDP IK priekšsēdētāju ievēl inženieri-hidrotehniķi, bijušo Kandavas sovhoztehnikuma pasniedzēju un Kandavas vidusskolas direktoru Ivaru Vēciņu

1987. gadā no 9. līdz 18. jūlijam Kandavas radiorūpnīcas koris kopā ar diriģentu Arni Pauru dodas uz Sibīriju: Omsku, Ulan-Udi (Burjatijas APSR galvaspilsētu), Baikālu, Irkutsku, Angarsku

1987. gadā par Kandavas vidusskolas direktoru sāk strādāt Arvīds Driķis

1988. gada 19. janvārī Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja telpās, Tukumā, Dārza ielā 11/13 notiek Latvijas Kultūras fonda Tukuma rajona aktīvistu grupas dibināšanas sapulce. Pasākumā piedalās 102 interesenti no visa Tukuma rajona. Sanāksmes noslēgumā ievēl aktīvistu grupu septiņu cilvēku sastāvā: Aldi Limanski, V. Vītolu, Arturu Vaidziņu (1923 – 2016), Oskaru Grīgu (1943 – 2017), Ligitu Balodi, Zigurdu Megni un Ernu Zubovu (1919 – 2000). Aktīva vadību uztic vēsturniekam, Tukuma rajona pieminekļu aizsardzības inspektoram V. Vītolam.

1988. gadā par Kandavas pilsētas TDP IK priekšsēdētāju ievēl Daini Rozenfeldu

1988. gadā ielu, kura savieno Sabiles un Lauku ielu, nosaukt par Ošu ielu

1988. gadā nojauc dzīvojamo un saimniecības ēku Talsu ielā 10. Savulaik ēka ir bijusi republikas nozīmes arhitektūras piemineklis

1988. gada 10. jūlijā Rīgā, Arkādijas parkā, organizējas Latvijas Nacionālās Neatkarības kustība (LNNK). Turp dodas arī kandavnieki: Benita Tauriņa, Silvija Ulmane, Imants Melbiksis (1926 – 2004) u.c.

1988. gada 26. augustā Kandavas radiorūpnīcas koris izbrauc uz Vidusāziju: Taškentu, Samarkandu, Buhāru

1988. gada 26. augustā Kandavas radiorūpnīcas klubā pulcējas pirmie 40 entuziasti un dibina Vides aizsardzības kluba (VAK) Kandavas nodaļu. Kandavnieki zem VAK karoga sāk cīņu par savas pilsētas un tās apkārtnes vides saglabāšanu un aizsargāšanu. Sanāksmē piedalās Tukuma rajona Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības pārstāvis Māris Baltakmens, Latvijas Kultūras fonda (LKF) Tukuma rajona kopas vadītājs V. Vītols u.c. Par iniciatīvas grupas vadītāju izvirza  Aivaru Piebalgu. Tajā aktīvi sāk darboties V. Upenieks, I. Melbiksis, Helga Hofmane (1927 – 2004), Toms Šlisers, S. Ulmane u.c.

Ināra Znotiņa, Kandavas novada muzeja krājumu glabātāja