Mākslinieces Indras Rūpnieces darbu izsrāde. Gleznas un portreti.

Esmu dzimusi 1952.gadā Zemītes ciemā. Mācījos Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Mākslas akadēmijā grafikas nodaļā.

                   Paredzu, ka manus darbus nesapratīs. Sākumā es pati ne visai apzinājos kāpēc man gribas uzkrāsot to vai citu gleznu. Tagad zinu, ka tās ir manas emocijas ko esmu ielikusi, domājot par to, kas notiek pasaulē.

                   Ārsts P.Kļaviņš ir teicis, ka mūsu civilizācija ir nulles civilizācija. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs karojam. Ir tādi ieroči ar ko var iznīcināt visu cilvēci. Par to rakstīja Z.Mauriņa savā grāmatā Par pasaules vienotību.

                   Citēju: „Kopš totāla iznīcība apdraud arī lielās tautas, ir skaidrs, ka patiesu mieru, t.i., cilvēka cienīgu dzīvi var dot tikai visu rasu un tautu, tik labi lielo, kā arī mazo, brīva politiska, saimnieciska un kultūras sadarbība. Ka imperiālisms ir lielisks, tam var ticēt tikai debīlie un garā vājie.”

                   Jāsaprot: „Vai nu mēs izglābsimies visi, vai arī visi kopā aiziesim bojā. Pasaules vēsture laiku pa laikam jāraksta no jauna; šodien akcents no slepkavniecisku darbu slavināšanas jāpārnes uz garīgās dzīves plauksmi.”

„Atziņas spēku var salīdzināt ar sauli, kas apgaismo pasauli, zemi un citas planētas.”

„Var labi zināt daudzas valodas, taču radošam darbam tikai tad būs rezultāti, ja tas dzimst valodā, kura apgūta kopš bērna kājas. No seniem laikiem iekarotāji likuši šķēršļus brīvai pakļaujamās tautas valodai, saprazdami, ka mātes valodas iznīcināšana nozīmē patstāvīgā indivīda uzveikšanu. Savu apvārsni mēs paplašinām, citos ieklausīdamies, nevis tos pakļaudami.”

                   „Tuvoties pasaules vienotībai palīdz katrs, ja viņš īsteno trīs lietas: dara garīgu sava paša dzīvi; cenšas iepazīt un uzklausīt citus; atrod sevī spēku atzīt arī svešādo.”

                   Tā rakstīja Z.Mauriņa 1963.gadā. Vai tā ir utopija? Bet kas notiek tagad? Nākotne ir miglā tīta.