Kandava - Kandavas rajona centrs. (1950 – 1959)07.03.2019

1950. gads

Ar 1950. gada 1. janvāri notiek kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā pirmo un pagaidām pēdējo reizi top atsevišķs Kandavas rajons. Tajā, protams, ir rajona un pilsētas izpildkomitejas, rajona un pilsētas partijas komitejas, rajona un pilsētas komjaunatnes komitejas. Kā katram sevi cienošam rajonam, ir sava banka, slimnīca, poliklīnika, laikraksts, Tautas izglītības nodaļa un kultūras nodaļa. Aktuāla ir uzņemšana kompartijas un komjaunatnes pirmorganizāciju biedru rindās. Par nepietiekamu biedru skaitu „galvas mazgā” izglītības iestāžu, uzņēmumu un lauksaimniecības arteļu vadītājiem .Svarīgākos amatus ieņem tie, kuriem ir kabatā partijas vai komjaunatnes biedra karte. Kandavas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes (DDP) darbs ir pakļauts rajona vajadzību apmierināšanai. Pie pilsētas atrodas arī lauku teritorija, jo tai cieši piekļaujas Aizdzires ciems ar Raiņa v. n. kolhozu un padomju saimniecību „Valdeķi”, Kandavas ar „Zelta vārpu” un „Lāčplēsi” un Līgas ar „Abavu” un Kandavas lauksamniecības tehnikuma zemēm. Šajā laikā vērojama iedzīvotāju aizplūšana no laukiem, meklējot vieglāku dzīvi un lielāku samaksu. Bet vieta tukša nepaliek. Strādnieki ir vajadzīgi, un aizplūdušo vietā nāk ļaudis no visas plašas Padomju Savienības.

1950. gada 1. janvārī Kandava kļūst par Kandavas rajona centru. Rajonā ietilpst Abavas, Aizdzires, Aizupes, Balgales, Cēres, Dzirciema, Jaunpagasta, Kandavas, Līgas, Matkules, Pūres, Strazdes, Vānes, Virbu, Zantes, Zemītes un Zentenes ciemi ar Kandavas un Sabiles pilsētām.

1950. gada 1. janvārī saskaņā ar jaunizveidoto Kandavas rajonu slimnīcu pārdēvē par „Kandavas apvienoto slimnīcu”. Tā tiek pakļauta Kandavas rajona veselības aizsardzības nodaļai

1950. gadā Kandavā notiek ielu pārdēvēšana. Tā Lielā iela ir Padomju iela, Šosejas iela – Abavas iela, Tirgus laukums – 9. Maija laukums, Saules iela – I. Sudmaļa iela, Laimas iela – Lāčplēša iela, Rūmenes iela – Komjaunatnes iela, Dimžu iela – Pionieru iela, Miera iela – L. Paegles iela, Zvaigžņu iela – Bērzu iela, Rāmavas iela – Raiņa iela, Baznīcas iela – 1905. gada iela, Daigones iela – 17. jūnija iela, Valtermuižas iela – Rūpniecības iela

1950. gada 1. martā laikrakstā „Sarkanā Kandava” par literāro līdzstrādnieku pieņem Gunāru Ievkalnu (1927 – 2010), no 11. decembra viņu apstiprina par atbildīgo sekretāru, bet 1955. gada 30. decembrī pārceļ par literāro līdzstrādnieku. Laikrakstā G. Ievkalns strādā līdz pat 1959. gada 25. novembrim, kad viņu atbrīvo no darba saistībā ar Latvijas PSR AP Prezidija dekrētu par Kandavas rajona likvidāciju

 1950. gada 3. martā  Kandavā sāk iznākt pašiem savs laikraksts „Sarkanā Kandava”.

Par tā galveno redaktoru sāk strādāt Jorens Raitums. Kandavā nav savas tipogrāfijas, tāpēc ik pārdienas avīzes materiālus ved uz Tukumu un iespiestos laikrakstus atpakaļ

1950. gada vasarā Rīgā notiek otrie Padomju Latvijas Dziesmu svētki

1950. gada oktobra sākumā Kandavā pienāk jaunā iespiedmašīna, tiek sagādāta poligrāfiskā bāze un nokomplektēti kvalificēti kadri. Darbu sāk jaunā tipogrāfija Kandavā

1950. gadā Kandavas vidusskolas telpās sāk darboties arī Kandavas strādnieku jaunatnes vakara skola. No 1954. līdz 1973. gadam to vada Sergejs Jakovļevs (1912 – 1998)

1950. gadā sāk darboties kinoteātris „Spartaks”, tas atrodas bijušās ebreju sinagogas telpās

1950. gadā Kandavas Vecā aptieka iegūst numuru 284, par tās vadītāju ieceļ farmācijas maģistri (mag.pharm.) Lizeti Bērziņu (1896 – 1986)

1950. gadā ēkā Sabiles ielā 2 sāk darboties sakaru nodaļa

1950. gadā Kandavas grāmatnīcas vadītāja ir Inta Skurbe (1922 – 1994), pārdevēja Laima Kreicberga, bet grāmatvede – Lilija Jurkevica

1950. gadā Lielajā ielā 14 (bij. Padomju ielā 14, tagad Lielā iela 24, bij. Trepju krogā) sāk darboties Kandavas izpildkomiteja

(turpinājums sekos)

Kandavas novada muzeja

krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

foto:

• Kinoteātris “Spartaks”
• Kandavas grāmatnīca