Parlamentārās demokrātijas laiks Kandavā (1921 – 1934) 1921.- 1925. gads skaitļos un faktos08.02.2018

Jau 1918. gadā, pasludinot Latvijas neatkarību,  Tautas padome definē valsts iekārtas pamatus, proti, tā būs demokrātiska parlamentāra republika. 1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņem likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām. Tajās var piedalīties abu dzimumu pilsoņi, kuri ir sasnieguši 21 gada vecumu. Parlamentāra demokrātija Latvijā sākas 1920. gada 1. maijā ar Satversmes sapulces ievēlēšanu un beidzas ar 4. Saeimas padzīšanu 1934. gada 15. maijā pēc K. Ulmaņa veiktā apvērsuma. Jau 1920. gada 16. septembrī oficiāli sākas agrārā reforma jeb zemes īpašumu sistēmas pārveidošana, nacionalizējot lielsaimniecības, muižu centrus un piešķirot zemi tiem, kuri to grib un var apstrādāt.

Par pirmo Valsts prezidentu ar 92 balsīm ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju Jāni Čaksti. 1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce savu uzdevumu pieņemt Latvijas valsts iekārtas pamatlikumu izpilda, un  1922. gada 7. un 8. oktobrī notiek 1. Saeimas vēlēšanas,. Deputātus ievēl uz trim gadiem. Nākošās, 2. Saeimas vēlēšanas, notiek 1925. gada 3. un 4. oktobrī.

Arī Kandavā šie ir intensīvi savas valsts veidošanas gadi. Rosīgi darbojas skolas, dažādas biedrības, sākas un turpinās uzņēmējdarbība, atveras jauni veikali. Pēc iepriekšējiem posta darbiem  notiek ēku atjaunošana, inventāra iegāde. Bet tas viss sagādā prieku, jo visiem ir ticība nākotnei.

1921. gada 7. janvārī atver vācu vecāku savienības pamatskolu. Par skolas pārzini  ievēl Augusti Hoheizeli, bet Benigna Šteins (1898 - ?) sāk strādāt par otro skolotāju. Tā kā skolai savu telpu nav, tad tā īrē trīs telpas vācu ev.- lut. draudzes namā Kandavā, Talsu ielā 11. Dibināšanas gadā skolu apmeklē 29 skolēni: 10 zēni un 19 meitenes. Skolai nav internāta, tāpēc skolēni dzīvo vai nu pilsētā, vai tuvākajā apkārtnē

1921. gada 20. martā par latviešu draudzes mācītāju ievēl  Kārli Vinteru (1891 - ?), bet par draudzes priekšnieku – V. Jakobsonu

1921. gadā balsina Kandavas luterāņu baznīcas iekšieni. Notiek arī baznīcas torņa remonts. Kandavas draudze ir tik nabadzīga, ka tai ir grūtības sameklēt līdzekļus, lai norēķinātos ar amatniekiem

1921. gadā E. Danenbergs sēravotu iestādi izrentē Latvijas Sarkanā Krusta Kandavas nodaļai

1922. gada 28. februārī, beidzoties Satversmes sapulces laikam,  arī Kandavā pārvēl domi. Mainās pašpārvaldes struktūra. Pilsētas domei ir priekšsēdētājs, kura uzdevums ir vadīt pilsētas domi kā lēmējvaru, kuru realizē domnieku vadītās komisijas. Savukārt pilsētas valdi vada pilsētas galva. Viņš ir izpildvara, kas realizē dzīvē pieņemtos lēmumus

1922. gada 10. jūlijā nodeg Kandavas sēravotu iestāde. Atjaunošanas darbos aktīvi iesaistās Sarkanā Krusta biedrības Kandavas nodaļa. Labdarības nolūkos vāc ziedojumus, rīko dažādus sarīkojumus un tirdziņus

1922. gada 3. augustā Latvijā stājas spēkā jauna un droša naudas vienība – Latvijas lats (viens lats=100 santīmi). Tā vērtību pielīdzina zelta frankam jeb 0.29 gramiem tīra zelta. Agrākos Latvijas rubļus apmaina pret latiem: 50 rubļi=1 lats. Līdz ar to valsts saimnieciskajā dzīvē iestājas kārtība un skaidrība. Dizaina izstrādē ievērojamu ieguldījumu dod arī grafiķis un Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieks Rihards Zariņš (1869 – 1939).

1922. gada 31. oktobrī Kandavas luterāņu latviešu draudzes mācītājs K. Vinters ievieš jaunu dziesmu grāmatu

1922. gadā Kandavas pamatskolas skolotājs, fotogrāfs  un publicists Kārlis Veinbergs (1881 – 1949) atver privāto bibliotēku. Īpašniekam atvēršanas brīdī ir ap 1000 grāmatu. Par lasīšanu viņš ņem 80 santīmus mēnesī vai 10 santīmus par vienu grāmatu. Par šo naudu K. Veinbergs labo saplēstās grāmatas, kā arī iegādājas jaunas

1922. gadā skolotājs un izdevējs Juris Birznieks (1871 – 1950) izdod māsas Birznieku Sofijas (1876 – 1956) sarakstīto lugu „Dzīvībai”

1923. gadā Kandavas latviešu luterāņu draudzes priekšnieka amatu pārņem Kārlis Bikše (1864 – 1938)

1923. gadā Kandavas Sadraudzīgā biedrība un Kandavas baznīcas draudze kopīgi iegādājas baznīcas zvanu

1923. gadā Kandavā nodibina metodistu draudzi

1923. gada 9. jūnijā  Kandavā viesojas Valsts prezidents Jānis Čakste (1895 – 1927). Viņu uzņem Kandavas pilsētas galva Osvalds Jēgermanis

1924. gadā uzceļ jaunas sēravotu iestādes ēkas, iekārto divas nodaļas ar 16 vannām un atpūtas telpām. Iestādes īpašniece tagad ir Emīlija Danenberga. Kādus 200 metrus tālāk lejāk Abavas krastā ceļ jaunu un plašu sēravotu iestādi Kandavas sēravotu biedrība, kurai ir piešķirts gabals purva, ēkas gan vēl nav uzbūvētas

1924. gadā iznāk skolotāja un fotogrāfa K. Veinberga sastādītais „Vadonis pa Kurzemes Šveici”. Tajā ir 37 melnbaltas fotogrāfijas ar Kandavas un Sabiles apkārtnes skatiem; izdevumam ir 48 lpp., un to izdod Leta Rīgā

1924. gadā Kandavā dibina lopkopības pārraudzības biedrību. Tās priekšnieks ir vetārsts J. Bērtiņš. Biedrība darbojas Kandavā, Priežu ielā 6. Biedrībā piedalās 32 saimniecības ar 320 slaucamām govīm

1924. gadā L. Kristapsons dibina Kandavas tvaika pienotavu „Latvijas Šveice”. Piena pieņemšanas pusi rotā uzraksts: „Nododiet tīru, svaigu pienu AGRĀ RĪTĀ, tad pacelsiet Latvijas eksporta sviesta slavu! Par svaigu pienu –zelta lati, par netīru, glabātu pienu – vara santīmi”

1925. gada 24. aprīlī dibina Kandavas Lauksaimniecības biedrību. Tās dibinātāji ir: Jūlijs Bērziņš no Līgu dzirnavām, Augusts Bērziņš no „Zoķiem”, Oto Pluģis no „Počām”, Pēteris Mīteris no Jaunrūmenes, Bērtulis Eiermanis no „Brūveļiem”, Pēteris Laukmanis no Kandavas un Pēteris Brauveris no „Strautiem”. Biedrībai pieder savs apbūves gabals pie Kandavas stacijas. Sākumā biedru skaits ir 130

1925. gada 1. martā notiek Kandavas pilsētas domnieku vēlēšanas

1925. gada 7. jūnijā Kandavas ugunsdzēsēji svin Kandavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 55 gadu jubileju. Kandavas tirgus laukumā notiek spēka un veiklības demonstrējumi ar un bez šļūtenēm. Pēcpusdienā notiek jauna karoga iesvētīšana, ko veic Kandavas draudzes mācītājs A. Vinters. To pasniedz Tukuma un Sabiles ugunsdzēsēju biedrību priekšstāvji Kandavas BUB virsniekam Mamonovam.

1925. gada 5. augustā  Kandavas Sadraudzīgā biedrība uz Senču pilskalna rīko teātra izrādi brīvā dabā, uzvedot Ādolfa Alunāna (1848 – 1912) lugu „Mūsu senči” režisora un aktiera Kristapa Lindes (1881 – 1948) vadībā

1925. gada 15. decembrī Latvijas Sarkanā Krusta Kandavas nodaļa Lielā ielā 16 atver veselības kopšanas punktu. Tā vadītājs ir ārsts Vladimirs Stiprais, par žēlsirdīgo māsiņu sāk strādāt Anna Jēgermane (dz. Saliņa, 1901 - 1985).Tur var saņemt ne tikai medicīnisko palīdzību, bet arī saņemt informāciju par veselīgu un pareizu dzīvesveidu. Lai palīdzētu ar tuberkulozi saslimušajiem, rīko „Baltās puķes” dienas un vāc ziedojumus

1925. gadā veic Kandavas luterāņu baznīcas iekšējos remontdarbus

1925. gadā Kandavas vācu draudzē ir ap 1000 draudzes locekļu

1925. gadā Kandavā ierīko elektrisko spēkstaciju, kurā pilsētas pašvaldība iegulda Ls 42 455. Kā dzinējus izmanto divus naftas dīzeļmotorus, kas saražo 18 000 kw/h elektroenerģijas gadā. To pārdod par 60 santīmiem kw/h apgaismošanai un 40 santīmiem par kw/h rūpniecības uzņēmumiem

1925. gadā Kandavas pilsētas apvienotajā pamatskolā mācās 301 skolēns un strādā astoņi skolotāji

1925. gadā dibina Kandavas vācu krājaizdevu sabiedrību. Tai telpas atvēl advokāts Aleksandrs Veidners (1867 - ?) savā privātajā mājā Kalna ielā 2. Tā apkalpo Kandavas un tās apkārtnes vācu tautības klientus. Valdes priekšsēdētājs ir Fridrihs Jēgermanis (1884 – 1959)

1925. gadā pie aizsargu nodaļām dibinās arī aizsardžu pulciņi. Viens no pirmajiem aizsargu organizācijā un pirmais Talsu aizsargu pulkā nodibinās Kandavā. To sāk vadīt skolotāja E. Blāze.

1925. gadā Kandavā par ārsti sāk strādāt Maskavas Universitāti beigusī Elza Danenberga (Elsa Dannenberg, 1897 - ?). Kandava viņai ir pirmā darba vieta

Pirmie Neatkarīgās Latvijas gadi ir pagājuši. Tie ir bijuši pilni ar grūtībām, bet arī ar prieku, veiksmi un panākumiem.

Turpinājums sekos nākamajā izdevuma numurā.

Sagatavoja Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

Foto:

1. Kandavas sēravotu iestāde 1922.gads, pirms nodegšanas, K.Veinberga foto 2. Osvalds Jēgermanis un Jānis Čakste Kandavā1923.gada 9.jūnijā , K.Grīnberga foto