VĒSTURE. Par piemiņas ansambli Otrā pasaules karā kritušajiem sarkanarmiešiem Kandavā07.05.2021
Kandavā Dārza ielā 11, pie bijušās Izpildu komitejas ēkas, šobrīd visu aizmirsts un nesakopts, atrodas piemiņas ansamblis Otrā pasaules karā kritušajiem 26 sarkanarmiešiem, Kandavas puses iedzīvotājiem.
Sākšu ar vēsturisku atkāpi.
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē. Karš ilga no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim un prasīja ap 70 miljonu civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā.
Pārkāpjot starptautiskās vienošanās PSRS-Vācijas karā tika ierauti arī vairāk nekā 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji. Sarkanajā armijā Otrā pasaules kara laikā cīnījās 80 000-100 000 Latvijas iedzīvotāju, nacistiskās Vācijas pusē iesaistīto skaits sasniedza 110 000 latviešu. Gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā vīriem nācās tērpties okupētājvalstu militārajās formās un piedalīties karā. Kandavas pusē dzīvojošie nebija izņēmums. Tādēļ arī Kandavā un Kandavas novadā ir vairākas piemiņas vietas kara upuriem.
Kandavas luterāņu baznīcā atrodas divas plāksnes leģionā kritušo 41 karavīru piemiņai.
Plāksnes uzstādīja Latvijas Nacionālo Karavīru biedrības Kandavas nodaļas biedri, un tās tika iesvētītas 1992. gada 18. novembrī un 1994. gadā.
Savukārt, 1981. gadā Kandavā, Dārza ielā 11, tika izveidots piemiņas ansamblis Otrā pasaules karā kritušajiem 26 sarkanarmiešiem, Kandavas puses iedzīvotājiem. Kritušo saraksts tika izveidots aptaujājot piederīgos un bijušos cīnītājus. Cīnītāju vārdi un uzvārdi tika veidoti no metāla burtiem, kuri piestiprināti uz trijstūrveida betona pamatnēm. Izgatavošanas darbus veica Nifonts Kuzmins. Kritušo karavīru mirstīgās atliekas šeit neatrodas, jo lielākā daļa no sarakstā minētajiem atdusas plašajā Padomju Savienībā.
Piemiņas vietu svinīgi atklāja Kandavas pilsētas 750 gadu jubilejas pasākumu laikā.
1990. – tajos gados piemiņas vieta bieži tika bojāta, nopostot veidotos uzrakstus. 2000. – to gadu sākumā novada pašvaldība nolēma atlikušos burtus noņemt.
Šobrīd betona pamatnes ir bez uzrakstiem, apaugušas ar sūnām, un piemiņas ansamblis savu vēstījumu vairs nepilda.
Kandavas novada pašvaldība vēlas šo vietu sakārtot, mēs esam sazinājušies ar Nacionālo kultūras mantojumu pārvaldes darbiniekiem, kuri neiebilst betona pamatņu nojaukšanai.
Šajā laukumā plānots uzstādīt Miera zīmi, jo Otrais pasaules karš joprojām dzīvo mūsu atmiņā, un mēs karu nevēlamies vairs nekad piedzīvot. Šīs nežēlīgās atmiņas izraisa dziļu nepatiku pret jauniem konfliktiem, bet Miera zīme ir starptautiski izplatīts simbols, kas radies Japānā 1955. gadā. Tā uzstādīta vairāk kā 200 valstīs, un arī Kandavā apliecinās mūsu tiekšanos pēc miera, sadarbības un solidaritātes.
Inese Roze, Kandavas novada muzeja vadītāja
Foto: senās fotogrāfijas un šodienas