SPORTS. Atmiņas par kartinga sporta pirmsākumiem Kandavas lauksaimniecības tehnikumā04.12.2020

Iepazīstinām ar novadnieka Jāņa Emsiņa vēstuli, kurā viņš dalās atmiņās par pirmo gokartu jeb kartingu būvi Kandavas tehnikumā. 

“Lasot Kandavas tehnikuma absolventu biedrības “Senleja” 1997.gadā izdoto grāmatu “Kandavas Tehnikums” secināju, ka tajā par kartinga sporta veida sākumu tehnikumā ir pieļautas neprecizitātes.

Grāmatā teikts, ka pirmo gokartu( kartings ir sporta veids ar mikro automobiļiem- gokartiem) uzbūvējis skolotājs Laimonis Tropiņš. Tas nav pareizi. Arī es visu neatceros, bet dažas lietas varu precizēt. Pirmo gokartu uzbūvēja “ražotāju” virpotājs Jēkabs Krūmiņš. Mācību virpotava atradās turpat blakus- tajā par virpošanas skolotāju ( meistaru) strādāja Sergejs Semēvics. Otru gokartu uzbūvēja kalšanas skolotājs ( meistars) Ivars Grundmanis. Es gan nezinu, kāpēc viņš pats nebrauca sacensībās, bet ar viņa būvēto gokartu vēlāk sacensībās brauca palīgsaimniecības “Žagariņi” šoferis Fricis Lagzdiņš. Abi šie gokarti bija 175 kub/cm ( ielas motociklu “Kovrovec” standarta motori, kuri, protams, tika ievērojami uzlaboti).

Audzēkņu kartinga pulciņu nodibināja jau 1964.gadā un to vadīja Laimonis Tropiņš. Viņa vadībā tad arī uzbūvējām divus 125 kub/cm gokartus. Tos būvējām 1964./65. mācību gadā. Pulciņā darbojos es, šo rindu autors, Jānis Emsiņš, mani kursa biedri Andris Vējkājs un citi. Īsti neatceros visus uzvārdus, bet man liekas, ka tie bija Ludvigs Šankovs, Andris Bikse, Pēteris Slavinskis.

Motorus( ielas motociklu “Minsk”125kub/cm standarta motori) motorollera riteņus, ķēdes, zobratus mums deva DOSSSF( dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija armiji, aviaciji i flota -  brīvprātīga organizācija sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti ). Pārējo visu skolotāja L.Tropiņa vadībā gatavojām paši, tai skaitā gokarta rāmi, sēdekli, stūres mehānismu, asis, vārpstu u.c. Pārbūvējām arī motorus- izslīpējām lielākas ieplūdes un izplūdes lūkas, uzstādījām magneto aizdedzi, no veciem virzuļiem mācību smēdē atlējām sagataves un izvirpojām jaunas, lielākas motoru galvas, lai uzlabotu motoru dzesēšanu. Daudz palīdzēja virpotājs Krūmiņš, virpošanas skolotājs Semēvics, kalšanas skolotājs Grundmanis, metināšanas skolotājs Arsenijs Čabajs.

1965.gadā gokartus pabeidzām un sākām trenēties un braukt sacensībās.  Kartinga trases Kandavā vēl nebija. Trenējāmies uz Kandavas – Sabiles ceļa. Skolotājs Tropiņš brauca pa priekšu ar savu “Zaporožec” ar ieslēgtiem uguņiem. Uz sacensībām mūs veda palīgsaimniecības šoferis Fricis Lagzdiņš ar GAZ-51 kravas mašīnu. Viņš pats arī piedalījās sacensībās 175kub/cm klasē. Gokartus saslējām kravas kastes malās pie bortiem, paši sēdējām vidū uz dēļu soliem.

Sacensības notika Rīgā toreizējā Komjaunatnes krastmalā( tagad 11.novembra krastmala), arī Skultē, Smiltenē, Talsos u.c. vietās.

Mēs, diemžēl, nepārstāvējām Kandavas tehnikumu, bet Tukuma DOSAAF,  jo viņi bija mūsu tehniskie nodrošinātāji, kaut arī bijām Kandavas tehnikuma audzēkņi un darbinieki.

Tajā laikā kartingu sports bija ļoti labi attīstīts Rīgā un Smiltenē ( 8.CBR).

Jānis Emsinš.” 

P.S.

Pievienotajās fotogrāfijās pie paša būvētā gokarta ar Nr. 75, šī raksta autors Jānis Emsiņš. Otrajā fotogrāfijā -top gokarts.