SPORTS. Basketbols ir foršs!06.11.2020

Intervija ar bijušo kandavnieci- sieviešu basketbola komandas kapteini Anniju Zvirgzdiņu, kuru daudzi atceras kā Anniju Videnieci, un kura izrādīja iniciatīvu sieviešu basketbola komandas veidošanā Kandavā.

 Kā sākās tavas basketbolistes gaitas?

Mana māsa trenējās basketbolā un, kad mācījos sagatavošanas grupiņā, bieži vien gāju viņai līdzi uz treniņiem pie trenera Laimoņa Ģiguļa. Un turpat zāles malā skatījos treniņus un arī darbojos ar bumbu – metu grozā, driblēju un šad tad mazliet piedalījos treniņos. Uzsākot mācības 1. klasē, nemaz nebija citu variantu kā iet uz basketbola treniņiem. Principā sāku ar to nodarboties, jo to darīja lielā māsa – tajā vecumā man vajadzēja darīt visu to pašu, ko darīja viņa.

 Kā izdomāji atsākt aktīvās sportistes gaitas?

Kopš vecākās meitas pieteikšanās, 2016. gada sākumā, basketbolā biju trenējusies periodiski un nenopietni. Četru gadu laikā biju aizvadījusi vien dažas spēles pie Rīgas komandām un mazliet patrenējusies pie Ventspils jaunatnes meitenēm. Tagad vairāk kā divus gadus īsti nebiju ne trenējusies, ne spēlējusi. Bet jutu, ka fiziski vēl varētu pavilkt arī ātras un agresīvas basketbola spēles un treniņus, ļoti gribējās vēl uzspēlēt un izjust gan „spēles garšu”, gan „komandas garu”. Šobrīd dzīvoju Ventspilī, uz Rīgu izbraukāt uzspēlēt basketbolu ir gandrīz neiespējami, tāpēc painteresējos, vai Kandavā nevarētu saorganizēt komandu, lai Kandavas jaunatnes meitenes arī varētu spēlēt, tad pieaicināt meitenes no citām pilsētām un uztaisīt foršu komandu. Tādā veidā arī popularizējot sieviešu basketbolu reģionos, jo mūsu komandā ir jaunatnes meitenes arī no Ventspils, Talsiem un Rojas.

Kā paiet tava ikdiena? (covid19+sports+ģimenes pienākumi)

Mana ikdiena pārsvarā paiet mājās, jo esmu bērna kopšanas atvaļinājumā. Šobrīd, kad ir papildus ierobežojumi Covid19 dēļ un basketbola treniņi nenotiek, cenšos doties garās pastaigās. Tagad papildus motivācija garajām pastaigām ir trenera Roberta Rozentāla izveidotais izaicinājums aplikācijā „endomondo”, kur mums jākrāj noietie un noskrietie kilometri – sacenšamies gan ar treneri, gan citām komandas meitenēm. Kad treniņi vēl notika, tad trešdienu vakaros no Ventspils braucu uz Kandavu uz treniņiem kopā ar jaunāko meitu, vedot vēl trīs jaunatnes meitenes no Ventspils.

Kā vērtē sezonas sagatavošanās posmu un sezonas sākumu?

Tā kā diezgan vēlu sapratām, ka komanda tiešām būs, tad arī trenēties sākām tikai augusta pēdējā nedēļā. Protams, būtu prasījies satikties ātrāk, lai meitenes jau ātrāk iepazītu viena otru un arī būtu vairāk treniņu pirms sezonas sākuma. Taču, manuprāt, mums ir izdevies izveidot ļoti draudzīgu un foršu komandu, kur meitenes diezgan ātri ir sadraudzējušās un iejutušās. Sezonas sākums mums ir izdevies negaidīti labs, lai gan esam aizvadījušas tikai divas oficiālās spēles. Kā arī pirms sezonas sākuma aizvadījām vienu pārbaudes spēli, lai saprastu, kas mūs vispār šajā līgā sagaida. Bēdīgi, ka šobrīd sezona ir iepauzēta, jo bijām diezgan labi ieskrējušās. Bet ceram, ka šī pauze mūsu sniegumu un spējas neietekmēs un, kad sezona un treniņi atsāksies, tad atsāksim spēlēt ar tādu pašu jaudu un spēku kā iesākām.

Kāds ir tavs mērķis šai sezonai?

Īpašus mērķus neesmu uzstādījusi – galvenais, lai mums ir superīga, draudzīga komanda, kurā ir labs mikroklimats, un pašām prieks un gandarījums par aizvadītajām spēlēm un treniņiem, neatkarīgi vai spēli esam uzvarējušas vai nē. Kā arī popularizēt sieviešu basketbolu reģionos, jo pēdējos gados tas paliek arvien neaktīvāks.

Kā jūties kā komandas kapteine? Tas uzliek papildus slogu vai spiedienu?

Biju mazliet pārsteigta, ka esmu kapteine, jo šāda atbildība man, šķiet, ir pirmo reizi. Neteiktu, ka tas ir slogs vai spiediens, es drīzāk teiktu, ka pagodinājums. Tas, protams, uzliek mazliet atbildību pārējo meiteņu priekšā, bet šobrīd jūtos labi ar to. Vēl mēģinu saprast, kas man kā kapteinei ir jādara, jāsaka vai kā jāuzvedas vai arī – kas nē.

Ko tu ieteiktu jaunajiem sportistiem, kuri tikai plāno vai ir tikko sākuši nodarboties ar basketbolu?

Ieteiktu nepadoties pie pirmajām grūtībām un audzināt raksturu, lai tiktu galā ar dažādām situācijām gan basketbolā, gan ārpus tā. Jo, manuprāt, basketbols ir viens no grūtākajiem un ātrākajiem sporta veidiem un ,kamēr apgūst visas nepieciešamās prasmes, paiet laiks un ir nepieciešama liela pacietība. Un saku to, ka basketbols ir foršs!