Bruņinieku muiža. Aizdzire tāpat kā daudzas citas muižas ir pakāpeniski izaugusi no daudziem maziem lēņiem. 1397. gadā pēc Kursas lēņu tiesībām Villa Assensirn piešķirta Heinriham Mustem. Viņa vārdu nes arī viena no piecām Aizdzires pusmuižām - Mustene. Līdz 18. gs. vidum muižas saimnieki vairākkārt mainījušies, bet no 1714. gada, kad muižas mantiniece Agnesa Hilzena apprecējusies ar vēlāko Piltenes prezidentu Ernstu fon Koskulu, muiža līdz pat tās atsavināšanai piederēja Koskulu dzimtai.

Muižas kungu māja celta 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā.
20. gs. sākumā muižai bija 3906 ha muižas un 1167 ha pārdotas zemnieku zemes un pavisam 20 zemnieku sētas. 1912. gadā muižas īpašnieks bija apriņķa maršals Aleksandrs grāfs von Koskuls. Muižā darbojās vējdzirnavas, ķieģeļu ceplis, kaļķu dedzināmā krāsns, audzēja Ostfrīzu šķirnes liellopus.

Pēc agrārārās reformas 20. gados Aizdzires muižas centru rentējis kāds Bergmanis. Bijusī muiža bija iekārtota kā paraugsaimniecība. Vēlāk tā pārdota, bet 1930. gadā Kandavas pagasta valde bija iecerējusi centrā ierīkot lauksaimniecības skolu. Iecere nav realizēta.

Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Aizdzires muižā un apkārtnes mājās bija nometinājušas krievvalodīgos iedzīvotājus no Pleskavas un Novgorodas apgabaliem. Daudzi no tiem palika strādāt padomju saimniecībā "Valdeķi", ko 1945. gadā izveidoja Aizdzires muižas centrā. Muižas saimniecības ēkās tika ierīkotas fermas. 1969. gadā padomju saimniecība "Valdeķi" pievienota Kandavas sovhoztehnikumam.

Mūsdienās bijusī kungu māja ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Aizaudzis arī savulaik visai plašais ainavu parks.

Informācija: I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).

Svarīgi: Privātīpašums. Apskatāma no ārpuses.