Blakus Kalnmuižas centram uz Amulas upes atrodas Kalnmuižas ūdensdzirnavas. Līdz šim par Kalnmuižas ūdensdzirnavu būvēšanas laiku ticis uzskatīts 19. gs. sākums. Nepublicētie dokumenti sniedz iespēju šo laiku attiecināt uz krietni senāku periodu: 1744. - 1746. gadu, kas sniedz iespēju uzskatīt Kalnmuižas ūdensdzirnavas par vienām no senākajām dzirnavām Kurzemē. Dzirnavas un dzirnavnieka dzīvojamo namu no akmeņiem mūrējis mūrniekmeistars Brauns no Talsiem.

Pēc agrārās reformas dzirnavas nopirka meldermeistars Jānis Švanks, kurš 1926. gadā dzirnavas pārbūvēja, uzlabojot arī slūžas un noteces kanālu. Virsteces ūdensrata vietā iebūvēja divas turbīnas ar 36 zirgspēku jaudu. Tas ievērojami palielināja dzirnavu darba spējas. Apgaismošanai ierīkoja elektrības dinamomašīnu. Dzirnavas ražoja rupjos un bīdelētos miltus, grūbas un putraimus. 1940. gadā dzirnavas tika nacionalizētas.1939. gada vasarā Kalnmuižas apkārtnē uzņēma otro latviešu lielformāta mākslas filmu "Aizsprosts" (režisors Aleksandrs Rusteiķis). Filmas darbības centrā bija dzirnavnieka Saulnāra meitas Ieviņas un zemnieku puiša Andreja mīlestība. Režisors A.Rusteiķis no 43 dzirnavām izvēlējās Kalnmuižas ūdensdzirnavas.
Lejpus aizsprosta devona dolomīta un māla atsegums 25 m augstajā Amulas kreisajā krastā. Informāciju sagatavoja: Kandavas novada muzeja vēsturnieks Agris Dzenis.