17 m augsto pilskalnu ietver Amulas upe un strauts, kas, pavasaros pārplūstot, padara pilskalnu nepieejamu. Pirmoreiz šo pilskalnu 1868. gadā aprakstījis A.Bīlenšteins, kas pat izgatavojis pilskalna māla modeli un novietojis to apskatei Kurzemes provinces muzejā Jelgavā. Savukārt E.Brastiņš, apsekojot pilskalnu 1922. gadā secinājis, ka tas ir tikai "pilene" jeb nocietinājuma vieta.

Pilskalna senais nosaukums nav zināms, mūsdienās tas tiek dēvēts pēc tuvējo māju nosaukuma. Kalnā nav konstatēts kultūrslānis, kas liecina, ka pilskalns, iespējams, apdzīvots īslaicīgi vai briesmu gadījumos. Arheoloģiski pilskalns nav pētīts, tādēļ versija par tā īslaicīgu izmantošanu vēl nav pierādīta.
Pēc ļaužu nostāstiem kalns agrāk esot bijis augstāks, bet pamazām tas iegrimstot purvā. Teikas vēsta, ka kalnā esot nogrimusi pils, un visi, kas kalnā rakuši, kļuvuši akli.

Tagad Venteru pilskalns ir kokiem apaudzis un ir grūti pieejams.