Grenču muiža savulaik bijusi lielākais virskunga īpašums (domēne) Tukuma virspilskunga apgabalā Tukuma draudzē. 1693. gadā Grenču muižā atradās hercoga domēnes valde. Tai piederēja arī brīvzemnieki. 1711. gadā pēc Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma nāves muižu ieguva vēlākā Krievijas ķeizarienei Annai Joanovna. Galvenās saimniecības nozares muižā bija zemkopība un lopkopība, blakus nozare - zivkopība. Lai padarītu tīrumus auglīgākus, 18. gs. Grenčos un tās pusmuižas bija apmēram 20 uzpludināti tīrumu dīķi.

1802. gadā Krievijas cars Grenču muižu atdāvināja Kurzemes bruņniecībai.
Muižas pārvaldnieka māju 1870. gadā projektējis Kurzemes arhitekts T.Zeilers. Tā ir vienkārša vienstāva ēka, kuru atbilstoši laikmeta modes prasībām grezno gotiskas būvdetaļas. Ap 1877. gadu netālu no muižas centra uzceltas vējdzirnavas.
20. gs. sākumā muižai piederēja 2016 ha muižas zemes un 100 zemnieku mājas. Tās pārvaldījumā bija visi Kurzemes bruņniecībai piederošie meži - 5786 ha.
1905. gada decembrī zemnieku nemieri notika arī Grenču muižā.
1921. gadā agrārreformas rezultātā muiža sadalīta 71 jaunsaimniecībā. 1930. gadā Grenču muižas magazīnas ēkā ierīkots krejošanas punkts un sierotava, kungu mājā - tautas nams. Kopš 1948. gada tur atradās arī kolhoza kantoris un dzīvokļi.
Kolhozs "Zemīte" pārveidots par paju sabiedrību, kas pēc tam likvidēta.
Muižas kungu mājā atrodas tikai dzīvokļi.

Informācija: I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).

Svarīgi: Apskatāma no ārpuses.