Latvijas laukiem ir nākotne07.03.2019
Par to pārliecināts Zemītes pagasta zemnieku saimniecības “Zīles” saimnieks Egils Babris.
Šajā lauku sētā viesojos ne pirmo reizi. Pirmā satikšanās ar Egilu Babri notika pirms sešiem gadiem, kad viņš atgriezies Latvijā no “laimes” meklējumiem ārzemēs, kur nespēja iedzīvoties, sāka saimniekot “Zīlēs”. Toreiz viņa mamma Iveta priecājās, ka vismaz viens no četriem bērniem vēlas saimniekot savās tēva mājās. Arī tagad tiekoties, Iveta apgalvoja, ka jau toreiz, kad bērni vēl mazi bijuši, sapratusi, kas būs nākamais zemnieku sētas saimnieks- tēva darba turpinātājs. Jau no mazām dienām Egils interesējies par lauku darbiem, vienmēr bijis līdzās tēvam traktorā, pats maziņš caurām naktīm uz lauka, kad zemi aruši. Par pērējiem bijis skaidrs, tie būs pilsētnieki.
Pa šiem gadiem Egila ganāmpulks pieaudzis vairākas reizes, toreiz bija 17 slaucamas govis un 11 teles, tagad ir ap četrdesmit slaucamas govis, pavisam nesen ganāmpulkam pievienojies vēl krietns bariņš, kopā ap astoņdesmit. “Uz paplašināšanās rēķina man atļāva iegādāties 21 gotiņu”. Egilam piederošā zemnieku saimniecība ir bioloģiskā saimniecība, līdz ar to uzraudzība no valsts puses pienācīga. Kandavas novadā bioloģisko piensaimnieku ir maz, labi ja četri būs.
Bioloģiskā saimniecība no parastas atšķiras ar to, ka nedrīkst lietot nekādu ķīmiju ne audzējot kultūras ne barojot lopus. Ja barība tiek iepirkta, tad tai nepieciešami attiecīgie sertifikāti. Egils barību pērkot no brāļiem lietuviešiem.
Interesējos, vai bioloģiskai saimniecībai ir vairāk labuma vai klapatu, un kā saimnieks tiek galā ar ikdienas darbiem. Egils smēja, ka esot visādi, no bioloģiskās saimniecības gan labums, gan problēmas, bet ar darbiem jātiek galā vairāk vai mazāk pašam. Vienīgais palīgs esot slaucēja, kas katru rītu brauc gotiņas izslaukt. Bet, protams, darbos palīdz arī ģimene, galvenokārt tēvs. Ar slaucēju esot ļoti paveicies, par to saimniekam liels prieks. Ar slaukšanu varot tikt galā aptuveni divās stundās, no rīta sešos sāk, pēc astoņiem darbs jau padarīts un visa diena brīva. Tik raiti slaukšana rit gan tikai pēdējos mēnešus, kopš ievilkuši piena vadu. Tas darīts par saviem līdzekļiem, pirkuši lietotu, bet tik un tā izmaksas mērojamas ap astoņiem tūkstošiem, tomēr kredītu nav ņēmuši, paši tikuši galā. Kopš saimniecībā ir slaucēja, Egilam sajūta, ka liels darbu kalns no pleciem novēlies!
Egils, izturot bioloģiskās saimniecības pārejas periodu, nodod pienu kā bioloģiskais zemnieks, un piena cena ir augstāka. Īpaši to izjutis krīzes laikā, kad cenu starpība bijusi pat līdz 10 centi par litru. Tagad gan vairs tik lielas starpības neesot. Pagājušā gadā tapusi arī kūts piebūve piena mājai (baseini, tualete, dušas, atpūtas telpa slaucējai), tur gan vēl darāmā daudz.
Pa šiem gadiem Egils nopircis pats savu māju ar 20 hektāriem zemes, kas jau labi iekopta, un tēva sētā vairs nedzīvo. Viņa ģimene papildinājusies, dzīves draudzene Kristīne un trīs bērni, meitiņai Elīzai piepulcējušies brālītis Emīls un māsiņa Līva. Dēlam pašlaik tikai trīsarpus gadi, bet pēc Egila vērojuma, viņš droši vien izaugdams būšot nākamais saimnieks un tēva darba turpinātājs.
Kā jaunais zemnieks, ar Eiropas Savienības atbalstu, iegādājies tehniku, jaunu pļaujmašīnu, frontālo presi, atbalsts esot bijis 60%, paša finansējums -40% , kam paņēmis aizņēmumu no bankas. Galvenais darbs, kas stāv priekšā, ir jaunas kūts būve. “Veco neatmaksājas pārbūvēt. Projekts jau ir tapis, padomāts, lai nav dubļi, būs bruģis, viss betonēts, tā lai ir forši. Slaukšana būs tāpat kā tagad, varbūt kaut ko uzlabosim, slaukšanas zāles princips, tikai tu nestāvi bedrē, gotiņas uz slaukšanu, tāpat kā tagad, dosies pa grupām. Šāds variants ir daudzreiz lētāks.” Visu pienu Egils nodod Tukuma Piena kombinātam, viņiem ir atsevišķa līnija, kas ražo eko produktus.
Egila darba diena sākas ar bērnu izvadāšanu uz skolu un bērnudārzu Zemītē, tad uz “Zīlēm”, kur rit parastie ikdienas darbi, barošana, tīrīšana, ganāmpulka izpēte, vai kāds nav slims, vai nemeklējas u.t.t. Darba diena beidzas, kā kuro reizi, nav īsti prognozējams.
Darba grūtums Egilu nebaida, viņš pie tā pieradis un atpakaļceļa nav. Sākums, jā, tas esot bijis grūts, nācies ņemt arī kredītus. Viņš, kā Jaunava pēc horoskopa, esot gana pedantisks un mīlot kārtību visās lietās. Tāpat viņam nepatīk, ja kāds komandē, tāpēc pats esot sev saimnieks. Saimniekot un attīstīties laukos ir iespējams, uzskata Egils. Viņš saimniecības attīstībā ieguldot daudz. “Varētu jau ieguldīt citur, piemēram, mājas remontam, vēl kaut kur, es ieguldu attīstībā. Jaunajiem zemniekiem, kas sāk no nulles, gribētu ieteikt nebaidīties. Vienkārši- jādara un jāgrib. Ar gariem zobiem, nekas nesanāks. Latvijā ir iespējams atrast savu nišu, kur strādāt, kur arī labi maksā. Es katrā ziņā esmu tas latvietis, kurš paliks pie zemes. Domāju, ka tādu būs pietiekoši daudz. Latvijas laukiem ir nākotne.”
Dagnija Gudriķe