Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības dibina sadarbības kontaktus ar Igauņu partneriem12.10.2015

7. un 8.oktobrī Rīgā plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centrs organizēja divu dienu pieredzes apmaiņas un kontaktu dibināšanas braucienu uz Igauniju, kurā piedalīties bija aicināti Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību speciālisti, kas strādā uzņēmējdarbības atbalsta un veicināšanas jomā.

Brauciena mērķis bija apmainīties pieredzē ar Igaunija kolēģiem par uzņēmējdarbības atbalsta iespējām pašvaldībās, kā arī dibināt potenciālus projektu sadarbības kontaktus dalībai Igaunijas - Latvijas programmā. Braucienā piedalījās sešpadsmit Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pašvaldību pārstāvji, tai skaitā arī no Kandavas novada.

Pirmais brauciena pieturas punkts bija dalība Igaunijas Finanšu ministrijas, Valgas apriņķa pašvaldības un Valgas apriņķa attīstības aģentūras organizētājā seminārā Igaunijas uzņēmējiem, kam ir interese strādāt Latvijas tirgū un sadarboties ar latviešu uzņēmējiem. Semināra pirmajā daļā, ko atklāja Igaunijas vēstnieks Latvijā Tõnis Nirk, igauņu uzņēmēji diskutēja par sadarbību ar latviešu uzņēmējiem un Latvijā pieejamajiem uzņēmējdarbības atbalsta mehānismiem, kā arī uzzināja praktiskas pieredzes stāstu no igauņu uzņēmēja, kas jau strādā Latvijas tirgū. Semināra otro daļu atklāja RPR Telpiskās plānošanas nodaļas vadītāja Rūdolfa Cimdiņa prezentācija par reģiona ekonomisko profilu un specializācijas jomām. Ar savu pašvaldību uzņēmējdarbības vides raksturojumu un iespējamajiem sadarbības virzieniem igauņu auditoriju iepazīstināja četras RPR pašvaldības. Pēc semināra igauņu un latviešu uzņēmējdarbības speciālisti apmainījās gan ar kontaktiem, gan idejām turpmākai sadarbībai. Seminārs notika Igaunijas Biznesa nedēļas ietvaros, kas no 5.-9.oktobra norisinājās astoņās Igaunijas pilsētās, pulcējot dažāda veida pasākumos uzņēmējus, pašvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas.

Dienas turpinājumā Latvijas delegācija devās uz Tartu, kur Tartu Radošo Industriju centra valdes loceklis Reigo Kuivjõgi sniedza ieskatu centra izveides vēsturē, darbības principos un ieskicēja nākotnes attīstības ieceres. Tartu Radošo Industriju centrs tika izveidots 2009.gadā, pateicoties Tartu pilsētas domes iniciatīvai, ar mērķi atbalstīt jaunos uzņēmējus, kas iecerējuši darboties radošo industriju jomā. Tartu Radošo Industriju centrs pilda gan Dienvidigaunijas radošo industriju koordinatora lomu, gan sniedz biznesa inkubatora pakalpojumus, tai skaitā nodrošina atbalstu pirms un pēcinkubācijas posmā. Katru gadu inkubators uzņem 20 jaunus uzņēmumus, dodot iespēju divu gadu laikā iegūt nepieciešamo kompetenci, lai iekarotu ne tikai Igaunijas, bet arī ārvalstu tirgus.

Brauciena otrā diena iesākās Tartu Zinātnes centrā, kur latviešus laipni uzņēma tikšanās „namatēvs” – Tartu Zinātnes centra projektu vadītājs Vaido Mikheim. Interesentiem bija iespēja iepazīties un diskutēt ar trīs Tartu un tā reģionā strādājošām organizācijām. Pirmo prezentāciju sniedza Tartu Reģionālās Enerģētikas aģentūras valdes loceklis un enerģētikas eksperts Martin Kikas. Tartu Reģionālās Enerģētikas aģentūru 2009.gadā nodibināja Tartu pilsētas pašvaldība un Tartu Zinātnes centrs. Aģentūras galvenie uzdevums ir nodrošināt un uzturēt efektīvas, ilgtspējīgas un atjaunojamas enerģijas vadības sistēmu tās mērķteritorijā, kas iekļauj 6 apriņķus un 90 vietējās pašvaldības. Šo uzdevumu aģentūra īsteno, veicot regulāru ēku energoefektivitātes monotoringu, sniedzot konsultācijas un organizējot apmācības ēku apsaimniekotājiem, kā arī izstrādājot dažādus pētījumus enerģētikas jomā.

Ar stāstu par izaicinājumiem un iespējām apvienot lauku uzņēmējus un veicināt Dienvidigaunijas reģiona pievilcību gan vietējo, gan ārvalstu tūristu acīs iepazīstināja Tartu Lauku Attīstības asociācijas izpilddirektore Kristiina Timmo. Kā viens no unikāliem projektiem tika prezentēts „dzelteno rāmju” maršruts, kas izveidots sadarbībā ar žurnālu „National Geographic” un caurvij Dienvidigaunijas pašvaldības, iesaistot tajā vietējos uzņēmējus, amatniekus, lauksaimniekus un muzejus. Kā vēl viens ievērības cienīgs projekts minams zemnieku tirdziņš tirdzniecības centrā „Lõunakeskus”, kas tika radīts 2010.gadā, pateicoties 2007.-2013.gada lauku programmas LEADER atbalstam. Zemnieku tirdziņa izveides iniciators bija Tartu Lauku Attīstības asociācija, kas, sapulcējot Dienvidigaunijas vietējo rīcību grupu līderus pie viena saruna galda, vienojās par nevalstiskās organizācijas „Gardā Dienvidigaunija” izveidi, kuras galvenais mērķis ir popularizēt un pircējiem piedāvāt vietējo produkciju.

Prezentāciju ciklu noslēdza ieskats Tartu Zinātnes centra vēsturē un nākotnes vīzijā. Tartu Zinātnes centrs darbojas kopš 1992.gada un tas bija pirmais zinātnes parks Baltijā. Tartu Zinātnes parka misija ir sniegt pakalpojumus, kas veicinātu biznesa attīstību kā start-up, tā arī zinātnes un tehnoloģiju ietilpīgiem uzņēmumiem, tādā veidā kļūstot par galveno inovācijas sistēmas atbalsta punktu Tartu reģionā. Šobrīd parks apsaimnieko 9000m² lielu teritoriju, kurā darbojas aptuveni 100 kompānijas.

Pēc prezentācijām Latvijas delegācijas dalībniekiem bija iespēja apmeklēt zemnieku tirdziņu netālu esošajā tirdzniecības centrā „Lõunakeskus”, uzzināt vairāk par tā ikdienas darbības principiem un vietējo ražotāju iesaisti tā aktivitātēs. Kā turpinājums zemnieku tirdziņā iepazītās „igauņu garšas” izziņā bija piena lopkopības uzņēmuma „Andre Farm” apmeklējums Tartu apkārtnē. Šeit brauciena dalībniekus sagaidīja fermas un siernīcas saimnieki Erika Pääbus un Aivar Alviste, atklājot iedvesmojošu stāstu, kā no nelielas zemnieku saimniecības ar ambīcijām un drosmi iespējams pārtapt par modernu un konkurētspējīgu piena ražošanas un pārstrādes uzņēmumu.

Informāciju sagatavoja: Rīgas plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centrs