Janvāra barikādēm -3009.02.2021
Šogad apritēja trīsdesmit gadi kopš vēsturiskajām 1991.gada janvāra barikādēm.
Par Barikāžu laiku mēs saucam laiku no 1991.gada 13. līdz 27.janvārim, kad Rīgā notika atjaunotās neatkarīgās Latvijas aizsardzības pasākumi.
Kāds bija Barikāžu laiks mūsu novadā? Cik aktīvi novadnieki iesaistījās valsts neatkarības nosargāšanā?
Saglabātie vēstures fakti liecina, ka 1991.gada 13.janvārī, kad Daugavmalā notika Latvijas Tautas frontes rīkotā Vislatvijas protesta manifestācija, tajā piedalījušies arī Kandavas novada iedzīvotāji. Tā, Matkules puses ļaudis, uzzinājuši par manifestācijām, devās uz Rīgu ar mikroautobusu, kuru vadīja Gints Birkenšteins. Akcijas organizatori bija Mārtiņš Užāns un Ainārs Oliņš. Vīri palika pa nakti un piedalījās barikāžu celtniecībā Vecrīgā. Šīs atmiņas izstāstījis Ainārs Oliņš 2013.gada 7. martā.
“Šajās janvāra dienās tieši Kandavas tautfrontieši Latvijas Tautas frontes domes uzdevumā, pilsētas apkārtnē slēpa Latvijas radio pārvietojamo autobusu- radiostaciju, kas bija gatava nepieciešamības gadījumā turpināt radiopārraides” - 1998.gada 23.oktobrī laikrakstā “Kandavas Vēstis” rakstījis tautfrontietis, kandavnieks Eduards Rassa.
No Cēres ciema barikāžu dienās piedalījās aptuveni 60 cilvēku, kurus pārvadāja divi autobusi. Cērenieki uz Rīgu aizveda arī sešus lieljaudas traktorus. Cērē dalībnieku kustību organizēja Heinrihs Besikirskis, Tamāra Smirnova, Haralds Grenevics, Mirdza Gūtšmite, bet pārtikas krājumus grupām veidoja Zenta Grenevica un Ilona Raginska ( I. Leitarta atmiņu pieraksts, 2012.gada 12.decembris).
Kandavā aktīvākie braucēji bija no radio rūpnīcas un Kandavas lauksaimniecības tehnikuma. Piedalījās arī izglītības iestāžu darbinieki, Kandavas 17.ceļu būves daļas darbinieki, ārsti un citi iedzīvotāji.
Kandavas radio rūpnīcas pirmā nakts brauciena organizatore bija Benita Tauriņa, kura uzņēmās atbildību arī par pārējiem braucieniem un bija lietas kursā par visu gan Kandavā, gan Rīgā ( G. Rozenštama atmiņu pieraksts 2013.gada 28.februārī), savukārt, Kandavas tehnikumā aktīvs tautfrontietis un barikāžu dienu organizators bija direktors Mamerts Vaivads un viņa atbalstītāji Eduards Rassa, Andrejs Dūdiņš, Valdis Miglinieks, Valdis Pīpiņš un daudzi citi.
Ļoti aktīvi valsts neatkarības sargi bijuši arī Zantes un Zemītes pagastos. Grenču ciemā jau no 2010. gada barikāžu dalībnieks Guntis Gulbis 20.janvārī kopā ar vīriem, kas toreiz bija uz barikādēm, iededzina atmiņu ugunskuru. Aktīvākie barikāžu aizstāvji no Zemītes pagasta: Andris Čupriks, Aivars Apse, Gaidis Ērlihs, Ģirts Špērs, Jānis Akermanis, Pēteris Užulis, Aivars Ratnieks, Raitis Priede, Juris Zunde, kā arī jau tai saulē esošie Juris Lūsis, Andris Akermanis, Artūrs Berklāvs, Andris Diduhs( šoferis) un vēl daudzi citi. Kopā ar Zemītes medniekiem brauca Māris Neicinieks no Zantes. Daudzi zemītnieki savās atmiņās piemin Viktoru Kvašinu, kurš tai laikā strādājis kolhozā “Nākotne”, viņa lielo traktoru sadedzināja uz Vecmīlgrāvja tilta. Zemītes bibliotēkā ir pieejams materiāls par pagasta iedzīvotāju ieguldījumu Latvijas neatkarības nosargāšanā, kurā apkopoti zemītnieku atmiņu stāsti un fotogrāfijas.
Arī šogad Grenču ciemā barikāžu ugunskurs dega, gan bez cilvēku pulcēšanās, pieminot skaudros janvāra notikumus pirms trīsdesmit gadiem.
Toreiz aizstāvēt Latvijas neatkarību cēlās visa valsts, tas bija nevardarbīgās pretošanās un tautas vienotības spilgtākais piemērs.
Vēsturiska atkāpe.
Pēc PSRS karaspēka uzbrukuma Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem 1991.gada janvārī, Rīgā, nozīmīgu ēku aizsardzībai tika organizēta smagsvara tehnika no lauku saimniecībām un mazpilsētām. Galvenie aizsargājamie objekti bija Radio nams Doma laukumā, LR Augstākās Padomes un LR Ministru padomes ēkas, Radio un televīzijas centrs Zaķu salā, Telefona un telegrāfa centrāle. Rīgas vecpilsētā būvēja aizsardzības sienas no betona bluķiem, baļķiem, cilvēki pulcējās PSRS iespējamajam uzbrukumam. Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās pievērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību notikumiem Baltijā.
