VĒSTURE. Atceramies un pieminam. Maija jubilāri10.05.2021

5. maijā 90 gadu jubileja Kandavas novada politiski represēto apvienības pirmajai vadītājai Inesei Krecerei (dz. Fišere,  1931 - 2002).

Inese Krecere dzimusi Kandavā kurpnieka ģimenē. Mācījusies Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolā. 1945. gadā beigusi Kandavas nepilno vidusskolu. 

1949. gada 25. martā izsūtīta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Smilškalniem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 27. septembrī. 1957. gadā atgriezusies un apmetusies savās dzimtajās mājās Kandavas pagasta „Smilškalnos”, kur bijusi brīva viena istaba un virtuve. 1957. gadā apprecējusies ar Elmāru Kreceri. 1957. gadā mājas atpirkusi no kolhoza. Vēlāk sākuši celt savu māju „Indrānus”. Neklātienē beigusi Republikānisko lauksaimniecības tehnikumu. 1980. gadā „Smilškalnos” sākusi saimniekot meita ar ģimeni. 1995. gadā mājas cietušas ugunsgrēkā. Pēc kolhozu likvidēšanas strādājusi pastā. 1994. gada 25. martā piedalījusies Kandavas politiski represēto kluba dibināšanā un kļuvusi par tā vadītāju.

Mirusi 2002. gada 1. februārī.

Vītols V. Īss stāsts par „Smilškalniem”//Kandavas Vēstis. 1996. gada 22. februāris,

Vītols V. Caur ciešanām uz zvaigznēm//Neatkarīgās Tukuma Ziņas. 2002. gada 23. marts

Aizvestie. 1949. gada 25. marts. Rīga: Latvijas Valsts arhīvs. 2007, 870 lpp. – 391. lpp

 

FOTO: Inese Krecere tālajā Šegarkā

26. maijā Kandavā mācītāja Hansa Fridriha Bernevica ģimenē dzimis mācītājs Aleksandrs Bernevics (Bernewitz, 1856 – 1919). 

Sākotnējo izglītību apguvis mājmācībā. No 1869. līdz 1874. gadam mācījies Jelgavas ģimnāzijā. No 1875. līdz 1881. gadam ar pārtraukumiem studējis teoloģiju Tērbatā. Konsistorijas eksāmenu nokārtojis Jelgavā.  No 1882. līdz 1889. gadam darbojies kā sava tēva, mācītāja, adjunkts. Kopš 1888. gada Kandavas diakonijas slimnīcas prezidents. No 1889. līdz 1919. gadam bijis mācītājs Kandavas un Pūres draudzēs. 1890. gada 29. augustā salaulājies ar Iecavas ārsta Aleksandra Krēgera meitu Emīliju Augusti. No 1909. līdz 1919. gadam bijis Kandavas iecirkņa prāvests. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā centies izlīdzināt radušos saspīlējumu starp vācu un latviešu draudzi. Pēdējos gados daudz slimojis, tādēļ draudzes gana pienākumus nācies pildīt ar adjunktu palīdzību. Kā Baltijas valsts padomes loceklis vācu okupācijas laikā iestājies par latviešu tautas tiesībām skolu jautājumā. Lielinieku laikā apcietināts un nošauts.

Miris 1919. gada 16. janvārī, apbedīts Kandavā, Baznīcas kapos.

Apbalvojumi:

1910. gadā apbalvots ar Zelta krūšu krustu.

Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirche und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 245

Dišlere I. Rūmenes muiža. Vēsture. 2. grāmata. Rīga: Zaigas Gailes birojs. 2009, 119 lpp. – 88. – 89. lpp.

FOTO: Aleksandrs Bernevics 

Sagatavoja Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa