vejsparns.jpg
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
mobile_header.jpg
Lapas karte
AA+A++
A AAA

Covid-19 aktualitātes

Otrdiena 20.04.2021
Mirta, Ziedīte

Kandavas novada vēstnesis

VĒSTURE. Atceramies- pieminam. Novadnieki- aprīļa jubilāri07.04.2021

vesture_kaarlis_krustkalns.jpgAprīlī atceres jubilejas ievērojamiem mūsu novadniekiem Kārlim Krustkalnam- skolotājam, literātam, fotogrāfam; scenogrāfam-māksliniekam Leopoldam Dansonam, skolotājai Lidijai Doķei, skolotājam-uzņēmējam Jurim Birzniekam un ģenerālleitnantei Mildai Bullei.

5. aprīlī Cēres pagasta „Oškalnos” saimnieka ģimenē dzimis skolotājs, literāts, fotogrāfs Kārlis Krustkalns (1926 - 2011).

Mācījies Cēres pagasta skolā. 1942. gadā iestājies Tukuma komercskolā, kuru nepabeidzis, jo 1944. gada decembrī iesaukts leģionā. Aizsūtīts uz Vāciju, pēc kapitulācijas nonācis amerikāņu un angļu karagūstekņu nometnēs. Atgriezies padomju zonā, kur apcietināts un izsūtīts uz Tālajiem Austrumiem – Birobidžanas apkaimi. 1947. gadā atbrīvots no karagūstekņu nometnes un nonācis Igaunijā Silamejā pie atompilsētiņas būvniecības darbiem. Divus gadus mācījies vidusskolā. Pēc atbrīvošanas 1951. gadā apmeties pie brāļa, pirmā darba vieta bijusi Valmieras dārzkopības skola, kur strādājis par komandantu. Mācības turpinājis Valmierā un vēlāk Pļaviņu vidusskolā. Studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. 1955. gadā pārcelts uz Vecbebru lauksaimniecības tehnikumu. Strādājis par skolotāju, bijis Nīkrāces vidusskolas direktors. No 1956. līdz 1958. gadam strādājis Dzirciema septiņgadīgajā skolā, bet pēc tam bijis direktora vietnieks saimnieciskajā darbā Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā. Ilgus gadus strādājis Grenču astoņgadīgajā skolā.

Radošā darbība:

strādājot Nīkrāces pamatskolā, sācis aktīvi darboties novadpētniecībā, Snēpeles pamatskolā, iesaistījies foto kluba „Gamma” darbā un guvis ievērojamus panākumus.

Rakstīšanai pievērsies, mācoties Tukuma komercskolā. Publicējies žurnālā „Zīlīte”, laikrakstos „Skolotāju Avīze”, „Zeme”, „Jaunā Balss”, „Daugavas Vanagi” un citos.

Savus pārdzīvojumus un atmiņas publicējis grāmatās: „Saullēkta gaismā” (1998), „Mēs savu jaunību neizvēlējāmies” (2001), „Mana teiksmu sala: atmiņu stāsti par lauku zēna bērnību” (2003), „Likteņa nolemtie” (2007). 2010. gadā izdevis grāmatu „Mūža ritumā”.

Miris 2011. gada 28. aprīlī, apbedīts Jaunsātos Ķīšu kapos.

Gvido Drage. Laiks atmiņu griezumā//Tukuma Ziņas. 1999. gada 10. februāris

Fjodorova R. Veltījums dzimtajai pusei//Neatkarīgās Tukuma Ziņas. 2011. gada 9. aprīlis

Neatkarīgās Tukuma Ziņas. 2011. gada 30. aprīlis

 

8. aprīlī Tukuma apriņķa Vānes pagastā dzimis scenogrāfs, mākslinieks, politiski represētais Leopolds Dansons (1926 - 2010).

Mācījies Talsu ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies leģionā un bijis 15.divīzijā. 1945. gada pavasarī Dancigā kritis gūstā, ieslodzījumā pavadījis trīs gadus. 1950. gadā beidzis Talsu 1. vidusskolu. No 1950. līdz 1969. gadam strādājis Dailes teātrī. Bijis scenogrāfs, Ģ. Vilka un O. Muižnieka dekorāciju realizētājs. Veidojis scenogrāfijas izrādēm : E. De Filipo „Stiljano ģimene”, J. Lūša „Tā iesākās diena” (abas 1958. gadā), H. Vuolijoki „Justīne” (1959), R. Blaumaņa „Ugunī” (1963), H. Rodigasta „Noslēpumainais viesis” (1964). Bijis Rīgas kinostudijas mākslinieka inscenētāja H. Līkuma (1969 – 1975), Operas un baleta teātra mākslinieka B. Goģes asistents (1982 – 1986). No 1987. līdz 1997. gadam strādājis Mākslas darbinieku namā, darinājis dekorācijas un kostīmus Tautas teātru izrādēm Ventspilī, Talsos, Bauskā. Kopš 1990. gada bijis pedagogs Rīgas 31. vidusskolas Bērnu teātrī.

Kopš 1975. gada piedalījies izstādēs.

Miris 2010. gadā.

Teātris un kino. Bibliogrāfijas. 1. sējums. Rīga: Latvijas enciklopēdija. 1999, 233. lpp.

Puķīte A. Ar mieru un sapratni likteņa līkločos//Neatkarīgās Tukuma Ziņas.2008. gada 3. maijs

17. aprīlī Rīgā dzelzceļa rezerves dežuranta ģimenē dzimusi skolotāja Lidija Doķe (dz. Gorbunova, 1931 - 2001).

1938. gadā uzsākusi mācības Pumpuru, no 1939. gada – Majoru pamatskolā, kuru beigusi 1945. gadā. Mācījusies Madonas vidusskolā. 1947. gadā pārnākusi dzīvot uz Rīgu. No 1947. līdz 1950. gadam mācījusies Rīgas VĻKJS 30. gadadienas vidusskolā. No 1950. līdz 1951. gadam mācījusies Rīgas 3. vidusskolas pedagoģiskajā dziedāšanas klasē. No 1952. līdz 1955. gadam mācījusies Rīgas pedagoģiskajā institūtā neklātienē latviešu valodas un literatūras fakultātē, bet nebeigusi.  No 1950. gada dzīvojusi Matkulē un no 1951. līdz 1955. gadam strādājusi par skolotāju un vēlāk arī par vecāko pionieru vadītāju Matkules septiņgadīgajā skolā. No 1972. gada 1. Maija astoņgadīgās skolas (Matkules pamatskolas) direktora vietniece mācību darbā.

Mirusi 2001. gadā, apbedīta Svilumu kapos.

Tukuma rajona TIN atbrīvoto kadru lietas. TZVA, F – 128, A – 2, L – 2885, 49. lpp.

Tukuma rajona TIN personu kartītes. TZVA, F – 128, A – 2, L – 2724, 16. lpp.

Tukuma Ziņotājs. 2001. gada 3. marts, Nr. 26

 

25. aprīlī Zemītes pagasta “Ņoņās” saimnieka ģimenē dzimis skolotājs, uzņēmējs Juris Birznieks (1871 – 1950).

Piederējis grāmatu veikals un divgadīgā privātskola Kandavā (1908 – 1918). Bijis aktīvs Kandavas Sadraudzīgās biedrības dalībnieks, vecāko padomes loceklis, rakstveža biedrs. Viņa vadībā iestudētas un izrādītas 24 lugas. Ar viņa gādību iespiesta brāļa Kārļa luga “Māņi” un izdotas māsas Sofijas grāmatas: luga “Dzīvībai” un dzejoļu krājums “Saule un sirds”. Kādu laiku strādājis arī par skolotāju Kandavas apvienotajā sešklasīgajā pamatskolā.

Miris 1950. gada 21. jūlijā Zemītē, apbedīts Zemītes pagasta Pavārkalna kapos.

Veiriņa V. Birznieku Sofijas un Latiņas soļi literatūrā//Komunisma Rīts. 1976. gada 16. marts

Veiriņa V. Birznieku Sofijas un Latiņas soļi literatūrā//Komunisma Rīts. 1976. gada 18. marts Kandavas Sadraudzīgās biedrības protokolu grāmata. 1902 – 1906. LVVA, F-1806, A-1, L-84

 

29. (17) aprīlī Talsu apriņķa Cēres pagastā skolotāja Otto Grundmaņa ģimenē dzimusi Sarkanās armijas divīzijas komandiere, ģenerālleitnante Milda Bulle (dz. Grundmane, 1891 – 1938).

Mācījusies Cēres pagasta skolā trīs klases, apgūstot zināšanu pamatus tēva vadībā. 1907. gada 19. augustā iesvētīta Balgales ev. lut. baznīcā. 1911. gadā beigusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju, iegūstot tiesības mācīt vācu valodu. Strādājusi par skolotāju Jelgavā, Tukumā, Pēterburgā, Kislovodskā, kā arī Ukrainā - Ņemirovas pilsētas sieviešu ģimnāzijā - par vācu valodas skolotāju. 1913. gadā atgriezusies Latvijā un strādājusi Rīgā par tulkotāju no vācu un franču valodas, un vienlaicīgi mācījusies augstākajos sieviešu kursos. Pārvaldījusi vācu, franču, angļu un turku valodas. 1915. gadā pārcēlusies uz Petrogradu, bet 1916. gadā - uz Stavropoli. 1917. gadā pēc februāra revolūcijas kopā ar vīru pārcēlusies uz Kislovodsku. 1918. gadā savu dzīvi saistījusi ar boļševiku partiju, iecelta par Kislovodskas kaujinieku bataljona komisāru. 1919. gadā norīkota par pilnvaroto Kaukāza frontes vilcienu kustības, ievainoto evakuācijas jautājumos 11. armijas atkāpšanās ceļā uz Astrahaņu. Iecelta par 7. kavalērijas divīzijas politnodaļas priekšnieci un piedalījusies kaujās par Caricinu un Astrahaņu. Jaundibinātās padomju varas gados ieņēmusi daudzus augstus amatus. Studējusi M. Frunzes Kara akadēmijā Maskavā, pēc beigšanas (divīzijas komandiera dienesta pakāpē) strādājusi diplomātiskajā darbā. No 1929. līdz 1933. gadam veikusi atbildīgu darbu Kominternē (Komunistiskās Internacionāles izpildkomitejā). 1937. gadā nosūtīta uz Bašķīrijas APSR, kur strādājusi par Zemkopības tautas komisariāta politiskā darba sektora priekšnieka vietnieci, bet 1937. gadā iecelta par veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieci. 1937. gada 4. oktobrī arestēta kā tautas ienaidniece.

Apbalvojumi:

Sarkanā Karoga ordenis.

Mirusi 1938. gadā.

Vītols V. Komisāre//Komunisma Rīts. 1988. gada 10. marts, Nr. 30

Balgales ev. lut. iesvētīto reģistrs. LVVA, 235. F., 6. apr., 107. lieta, 30. lpp.

Sagatavoja Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

FOTO:

 Milda Bulle - 1.foto: Cēres pagasta skolas pārziņa Otto Grundmaņa ģimene, 1. no labās stāv Milda, ap 1900. - 1903. gadu, otrā ir grupas foto, Milda sēž 1. rindā 1. no labās, 1924. gads. Matkules pamatskolas skolotāja Lidija Doķe.

 Leopolds Dansons. 

 Grupas foto- Grenču pamatskolas izlaidums 1975./76. mācību gadā, 1. rindā vidū skolotājs Kārlis Krustkalns

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada ceļu karte.Rīgas plānošanas reģionsPiejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas ceļiKandavas komunalie pakalpojumiVeselību veiconošie pasākumi Kandavas novadāPumpurs
back to top