kandavas_tilts_migla.jpg
dzīvo ar garšu!
  • lat.jpg
  • eng.jpg

Kādam jābūt mūsdienu muzejam07.02.2020

Saruna ar Kandavas novada muzeja vadītāju Inesi Rozi.

Šodienas muzejs vairs nav tikai vieta, kur aiziet satikties ar vēsturi. Šodienas muzejs ir kaut kas daudz plašāks, dziļāks un aptverošāks. Kandavas muzejs, jau ienākot tajā, apņem ar siltu auru. Kā jums liekas, kādam būtu jābūt mūsdienu muzejam, lai tas spētu cilvēkus ieinteresēt?

Turpināšu jūsu iesākto domu par Kandavas muzeju. Jūs, kandavnieki, varat priecāties, ka jums ir tāds muzejs. Un paldies par to jāsaka tā iepriekšējai vadītājai Sarmai Anģēnai, Agrim Dzenim un pārējiem. Vislielākais paldies protams Sarmai, jo divpadsmit muzejā nostrādāti gadi, tas nav maz. Tas ir laiks, kurā var paspēt izpausties un daudz ko izdarīt. Manuprāt, mūsdienās muzejs jau ir arī tāda kultūrtelpa. Atceros, savulaik, draudzene man uzdāvināja magnētiņu ar uzrakstu - ”Ja nevēlies kļūt veca, ej strādāt uz muzeju!” Jo muzejā visas lietas būs vecākas par tevi. Jā, mēs varam teikt, ka izstādes rīko kultūras nami, izstāžu zāles, bibliotēkas, bet muzejs ir viens no tiem, kas saglabājot vēsturi, domā arī par nākotni un iet vismaz divus soļus tai pa priekšu.  Un to var izdarīt veidojot dažāda rakstura izstādes, tur varam ielikt gan inovācijas, gan nākotnes skatījumu, vīziju un redzējumu. Man pašai ir vairāki tādi muzeji, kas patīk un uzrunā. Viens no tiem ir arī Kandavas muzejs, esmu te bijusi daudzas reizes, pirms sāku šeit strādāt. Vēl visu cieņu Pāvilostas muzejam, Balvu novada muzejam, Tadenavai- Raiņa bērnības zemei. Īstenībā muzejs slēpj sevī lielas bagātības, kuras pirmajā momentā tajā ienākot, nemaz nevar aptvert. Ar katru reizi, atklājas kas jauns, pirms tam neievērots, jo katrā reizē tev ir citāds garastāvoklis, citi ceļabiedri un citi apstākļi, un katru reizi tevi uzrunā citas lietas.

Nevar izskriet muzejam tā vienkārši cauri vienā elpā un sacīt – es tur esmu bijis! Mūsu muzejā esmu bijusi neskaitāmas reizes un katru reizi atrodu kaut ko tādu, ko pirms tam neesmu pamanījusi.

Tā ar tiem muzejiem ir, tie slēpj sevī neskaitāmas bagātības.

Runājot par Kandavas muzeju, kādu Jūs redzat tā turpmāko virzību?

Kopā ar kolēģiem strādājam pie šīgada darba plāna un pie turpmākās piecgades plāna, jo muzejam tūlīt jāiziet akreditācija, kas, manuprāt, būs liels pārbaudījums man kā vadītājai. Tā ir liela dokumentu kaudze, plus fondu glabātājas darbs. Tā kā Ināra Znotiņa muzejā strādā gana ilgi, domāju,  tur viss būs kārtībā. Mums ir jāsaprot, kas Kandavas muzejā ir tāds, kā nav Tukuma, Talsu vai kādā citā muzejā, kas ir tas atšķirīgais, ko mēs varētu izcelt.

Šogad muzejam ir 25 gadu jubileja. Divdesmit piecos gados kopā ar muzeju ir izaugusi vesela paaudze un mums ir klusa vēlme uz šo jubileju, kas būs novembrī, izveidot izstādi “Ražots Kandavā 2020.gadā”. Līdz ar to paliks vēsturiskais materiāls tīri muzejam. Uzņēmējdarbība jau labi parāda, cik mums ir uzņēmēju, kas tiek ražots, taustāmās un gaisīgās lietas, bet ir svarīgi, lai kaut kas paliktu arī muzeja fondos.

Otra lieta, pie kā strādāsim, un tas noteikti nebūs viena gada darbs, gribam pārveidot vienu muzeja istabu, atspoguļojot tajā radio rūpnīcas vēsturi Kandavā. Jo radio un Kandava ir ļoti saistīti jēdzieni. Tā ir vesela ēra un to nedrīkst aizmirst, kamēr vēl mūsu vidū ir cilvēki, kas tur strādāja un savu darba mūžu tai atdevuši. Labprāt uzklausīsim bijušo rūpnīcas darbinieku atmiņu stāstījumus, tos pierakstot, tāpat mūs interesē visas taustāmās lietas, fotogrāfijas, apbalvojumi, viss, kas saistās ar radio rūpnīcu. Droši nāciet uz muzeju, vai sazinieties ar mums, dalieties savās atmiņās, lai tās nepazustu gadu ritumā, bet tiktu saglabātas vēsturei.

Mēs gribam, lai muzejs ir dzīvs, lai mēs varam aicināt uz to dažādus cilvēkus, gan pēc vecuma grupām, gan pēc interesēm. Tāpēc esam izveidojuši četrus turpmākās muzeja virzības blokus.

Pirmais ir Mākslas galerija, kur būs skatāmas dažādas mākslas izstādes.

Otrais bloks- Mazā zāle jeb telpa ar lielo rakstāmgaldu, kur paralēli galerijai, arī būs skatāmas izstādes, bet pavisam citāda rakstura.

Trešais bloks būs tematiskās īsās izstādes. Tās šogad esam plānojuši četras- sākot ar pavasara ziediem un beidzot ar lielo ogu- ķirbi.

Ceturtais bloks būs, atgādināt cilvēkiem elementāras vēsturiskas lietas. Pieauguši cilvēki jau baidās atzīt, ka nezin it kā vispārzināmus vēstures faktus vai lietas. Tad nu šeit talkā nāks vēsturniece Aksilda Petrevica, ar kuras palīdzību organizēsim pārrunas par it kā zināmām lietām. Pirmā tikšanās būs jau 13.februārī par baroka laikmeta koka skulptūrām Kandavas evanģēliski luteriskajā baznīcā un to glābšanu. Nākošā saruna plānota aprīlī- par Satversmes sapulces simtgadi. Divas sarunas būs rudenī.

Esam domājuši arī par skolēniem. Būs divas izglītojošas izstādes- ceļojošā izstāde ”Zivis”, kas saistīta ar zivju dzīvi, ir mums gan Abava, gan kaislīgi makšķernieki, varētu iekļaut arī makšķernieku stāstus, vai ko citu. Sadarbībā ar Dabas muzeju organizēsim izstādi “Daba krāso”, saistībā ar dziju krāsošanu mājas apstākļos, kas notiks rudens pusē.

Varbūt esat domājuši, ka mazajā zālē varētu tikt rīkotas mūsu novadnieku hobiju izstādes?

Jā, pilnīgi noteikti tā varētu būt. Šeit mēs domājam piesaistīt ne tik pazīstamus un atzītus māksliniekus ar lielo burtu. Padomā mums ir jau vairāki, tostarp novadnieki.

Pavasaris nāk ar Muzeju nakti, šogad tai dots ļoti savdabīgs nosaukums “Divatrons”, vai varat atklāt, ko tas nozīmē?

Visu neatklāšu, saglabājot intrigu, tikai ieskicēšu. Esam nolēmuši muzeju nakti un novada svētku zinātnisko konferenci pavadīt teātra zīmē. Kino jau ir bijis, tāpēc nolēmām pacelt teātri. No Kandavas novada nāk vairāki spēcīgi vidējās paaudzes aktieri, skatuves mākslinieki, scenogrāfi. Brāļi Znotiņi, Andris Gross, Madara Botmane, Reinis Suhanovs, viņi visi ir jūsējie.

Kandavniekiem esat svešāka, varbūt nedaudz pastāstiet par sevi, savām dzimtas saknēm un dzīves gājumu, kas tagad atvedis uz Kandavu?

Es neesmu cilvēks, kas visu mūžu pavadījis vienā vietā. Ilgākais darba cēliens ir septiņpadsmit gadi, kas nostrādāti Talsu tūrisma informācijas centrā, tāpēc arī pazīstu daudzus Kandavas novada tūrisma uzņēmējus. Pēc izglītības esmu biologs, ķīmiķis, varētu mācīt skolā bioloģiju un ķīmiju. Skolā esmu nostrādājusi piecus gadus, Talsu 2.vidusskolā mācīju tūrismu un lietišķo etiķeti, tātad pavisam ko citu, nekā studēju.  Toreiz tūrisms nāca modē, zinu, ka daudzi mani audzēkņi strādā ārzemēs, un ir saistījuši savu dzīvi ar tūrismu. Pati nāku no Talsu puses, savas dzimtas saknes esmu pētījusi no mammas puses līdz ceturtajai paaudzei, zinu, kur ir viņu mūža mājas, no tēva puses ne tik tālu esmu tikusi, bet visi mani senči ap Talsu pusi ir grozījušies. Esam riktīgi kurzemnieki. Tāpēc arī viss mans mūžs bijis ar Talsiem saistīts. Pirms tūrisma informācijas centra, septiņus gadus strādāju Talsu muzejā. Dzīvē labprāt esmu ļāvusies izaicinājumiem, mainījusi nodarbošanos, paplašinājusi redzesloku. Un tagad atkal atgriezos muzejā, pateicoties Jūsu novada priekšsēdētājai Ingai Priedei ar kuru ilgus gadus kopā strādājām Talsu novadā, es- tūrisma informācijas centrā, viņa kā sabiedrisko attiecību speciāliste. Esam kopā ne vienu vien sāls pudu apēdušas, organizējot dažādus pasākumus. Man patīk jūsu pilsēta, esmu priecīga te strādāt, iepazīties ar Kandavu tā tuvāk un pamatīgāk. Nāciet uz muzeju, būsiet vienmēr gaidīti!

Dagnija Gudriķe

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada ceļu karte.Piejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas ceļiKandavas komunalie pakalpojumiVeselību veiconošie pasākumi Kandavas novadā
back to top