2-attels.jpg
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
Lapas karte
AA+A++
A AAA
PASĀKUMU KALENDĀRS

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā atklāšana pēc rekonstrukcijas

11.11.2022 14:00

dsc0076.jpgPar Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienā, 11. novembrī  Kandavas stacijā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas atklāšana pēc rekonstrukcijas.

Klātesošos uzrunāja idejas autors Pēteris Briedis, Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja, režisore Dzintra Geka-Vaska, Tukuma priekšsēdētāja vietniece Inga Priede un dzejniece Maija Laukmane. Piemiņas plāksnes atklāja 1941. gadā represētā un 1942. gadā nogalinātā Heinriha un 20 gadus Sibīrijas trimdā pavadījušās Zelmas Briežu mazmazdēli Roberts un Bruno, kā arī 1949. gadā represēto un ceļā uz Sibīriju mirušo Katrīnas un Friča Āboltiņu mazdēls Laimonis un mazmazdēls Andis. Piemiņas plāksnes iesvētīja Nacionālo bruņoto spēku  kapelāns, kapteinis Uģis Brūklene.

Pēc Kandavas politiski represēto aktīvistu grupas iniciatīvas ir paveikts darbs to mūsu novadnieku piemiņas saglabāšanā, kuri pēc 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportācijām tika nošauti vai nobendēti Staļina kliķes ierīkotajās koncentrācijas nometnēs, bada un sala nomocīti gāja bojā trimdas vietās Sibīrijā. Viņu mirstīgās atliekas samestas masu kapos vai atstātas miršanas vietās zvēriem par barību.

Šo mūsu novadnieku vārdi tika iegravēti akmens plāksnēs, kas novietotas Kandavas stacijā līdzās piemiņas akmenim, veltītam 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportācijām.

Esam savākuši līdzekļus šī projekta realizācijai. Mūsu ideju atbalsta un finansiāli palīdz Latvijas Politiski represēto apvienība (Ivars Kaļķis) un fonds „Sibīrijas bērni” (Dzintra Geka). Atbalstu sniedza arī atsevišķi Kandavas uzņēmēji un Kandavas novada iespēju fonds (Ērodeja Kirillova).  Sevišķi liels paldies to politisko represēto cilvēku atsaucībai, kuri atbalstīja šo projektu un ziedoja daļu pensijas šī mērķa realizācijai. Paldies par veikto darbu projekta izstrādāšanā un realizēšanā Aināram, Justīnei un Marekam Vilkaušiem.

Mēs ceram un dziļi ticam, ka nepienāks laiks, kad 14.jūnija un 25.marta atceres pasākumus ļaudis viens otram vaicās: „Kādēļ atkal izkārti sēru karogi?”


TIE, KURI NEATGRIEZĀS

Neaizmirstiet!
Jūs varat vainīgajiem nepiedot un varat piedot,
bet neaizmirstiet! Jo aizmirsdami jūs noniecināt upuru piemiņu
un nākamajām paaudzēm no ceļa noņemat brīdinājuma zīmes. /Anda Līce/

 

11.novembris – Lāčplēša diena

1919.gada 11.novembrī, sagraujot un padzenot no Rīgas Bermonta – Avalova vadītos vācu baronu un krievu baltgvardu kara pūļus, Latvijas armija nākamajās trīs nedēļās atbrīvoja Zemgali un Kurzemi un vēl pēc dažiem mēnešiem padzina no Latgales komunistu armijas kaujiniekus.

Latvijas neatkarība bija nosargāta! Godinot atbrīvošanas cīņu varoņus, Saeima un valdība nodibināja valsts augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša kara ordeni (LKO). 1919.gada 11.novembris uzskatāms par tā dzimšanas dienu. LKO piešķirts 2146 Latvijas brīvības varonīgākajiem cīnītājiem, tostarp 322 ārzemniekiem.  Šo varoņu vārdi iemūžināti gan Brāļu kapos Rīgā, gan daudzās piemiņas vietās Latvijas novados. Arī Tukumā, Meža kapos stēlās ir iegravēti 50 LKO kavalieru, tostarp 6 ar Kandavu saistīto vārdi. Arī mēs 2014.gada 11.novembrī Kandavas novada muzejā atklājām Kuldīgas tehnoloģiju tehnikuma pedagoga Mārtiņa Mednieka darināto ozolkoka plāksni ar iegravētiem 8 kandavnieku - LKO kavalieru vārdiem.

Diemžēl, Latvijai kā brīvai un plaukstošai valstij bija lemts pastāvēt vēl tikai 22 gadus. Sekojošie notikumi vismelnākiem burtiem ierakstīti mūsu tautas vēsturē.

1939.gada 23.augusts

Molotova – Ribentropa pakts. Divu asinsuņu – komunistiskās PSRS diktatora Josifa Staļina un Vācijas patvaldnieka Ādolfa Hitlera prettiesiskais un ciniskais darījums, kas fiksēja Austrumeiropas valstu sadalīšanu vācu un krievu interešu sfērās. Latvija kopā ar Igauniju un Somiju, pēc papildu vienošanās arī ar Lietuvu nonāca PSRS pārvaldes sfērā.

1940.gada 16.jūnija

Staļina valdības ultimāts par Latvijas valdības atkāpšanos.

1940.gada 17.jūnijs

Latvijas okupācija. PSRS Sarkanās armijas iebrukums Latvijā.

1940.gada 21.ūlijs

„Tautas Saeimas vēlēšanas” – balsojot par vienīgo – komunistu un bezpartejisko bloka sarakstu.

1940.gada 5.augusts

Latvijas aneksijas „juridiska” noformēšana – Staļina valdošās kliķes deputātu lēmums par Latvijas iekļaušanu  PSRS sastāvā.

1941.gada 14.jūnijs – Baigā vasara

Šajā dienā Staļina vadītie PSRS komunistu okupanti apcietināja un izsūtīja uz kocentrācijas nometnēm un trimdā uz Sibīriju 15 425 Latvijas iedzīvotājus, pārsvarā latviešu inteliģenci, politisko eliti un armijas cilvēkus. Lielākai daļai izsūtīto vīriešu tika piepriests nāves sods, daudzus nomocīja spaidu darbos koncentrācijas nometnēs.

No Kandavas un apkārtējiem pagastiem šajā dienā represēja 104 cilvēkus. Latvijā neatgriezās 47, no kuriem 24 bija piespriests nāves sods.

1949.gada 25.marts

Šajā dienā komunistu okupanti sasēdināja lopu vagonos un aizdzina trimdā uz Sibīriju 42 178 mūsu valsts iedzīvotājus, galvenokārt labākos zemniekus, okupantu nodēvētos par „kulakiem” - tos, kuru rīcībā bija vairāk kā 30 ha zemes, kuriem piederēja dzirnavas, kuļmašīnas, traktori.

No Kandavas un apkārtējiem pagastiem šo ceļu bija spiests mērot 541 cilvēks. Bada, sala un necilvēcīgo dzīves apstākļu rezultātā gāja bojā un Latvijā neatgriezās 62 mūsu novadnieki.

 

Atgriezīsimies tagadnē. Krievijas – Ukrainas karš.

2022.gada 24.februāris

Krievijas iebrukums Ukrainā. Kremļa saimnieks Putins rīkojās it kā pēc Staļina dienasgrāmatas scenārija par Latvijas okupāciju.

2022.gada 23.-27.septembris

Pseidoreferendums zem automātu stobriem par tā saucamo Doņeckas un Luhanskas republiku un Hersonas un Zaporižjes apgabalu iedzīvotāju „vēlmi” tikt iekļautiem Krievijas sastāvā.

2022.gada 30.septembris

Putins un okupēto teritoriju pārstāvji paraksta līgumu par pievienošanos Krievijai. Dažu dienu laikā līgums tika „ juridiski” noformēts un

2022.gada 5.oktobrī Putins parakstīja likumu par šo četru Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Arī tālāko notikumu gaita norit pēc mūsu tautas Baigā gada scenārija. 1,6 miljoni Ukrainas iedzīvotāju – gan pieaugušie, gan bērni - caur filtrācijas nometņu pārbaudēm tika deportēti uz attāliem Krievijas apgabaliem. Par okupantu zvērībām liecina apzināti grautā Ukrainas infrastruktūra – siltuma, ūdens un elektrības apgāde, iznīcinātie kultūras pieminekļi un nomocītie, spīdzinātie un masu kapos Bučā, Izjumā un citās vietās samestie Ukrainas iedzīvotāju līķi.

Bet Ukraina nepadodas. Ar ES un NATO valstu palīdzību krievu okupanti no Ukrainas tiks padzīti. Un arī mūsu pienākums ir palīdzēt Ukrainai gan kara laikā, gan pēckara valsts atjaunošanā.

Okupantu pastrādātās zvērības nedrīkst aizmirst. Ir jāatceras Andas Līces teiktais par atmiņu saglabāšanas vēsturisko nozīmi.

 

Informāciju sagatavoja: Pēteris Briedis
1941.gada 14.jūnijā nepilnu četru gadu vecumā izsūtīts trimdā uz Sibīriju kā okupantu varai sociāli bīstams elements


back to top