ziemas-foto-majaslapai11.jpg
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
Lapas karte
AA+A++
A AAA

Covid-19 aktualitātes

Svētdiena 29.05.2022
Raivis, Raivo, Maksis

Kandavas novada vēstnesis

VĀRDS UZŅĒMĒJIEM. Kur darbs ir dzīvesveids08.06.2021

vards_uznemejiem_kopbilde.jpgPašā pavasara ziedonī devāmies apraudzīt kā ar darbiem sokas Kandavas  novadā lielākajai  augļu koku un ogulāju stādaudzētavai „Vīksnas -1”

Informācijai:

 Stādaudzētava „Vīksnas -1” darbību uzsākusi 1989.gadā un atrodas Kandavas novada Zantes pagastā.  Pamatnozare ir augļu koku un ogulāju pavairošana un realizācija, pavairojamais materiāls tiek izaudzēts saimniecībā. „Vīksnas – 1” ir ģimenes uzņēmums, kurā strādā vīrs un sieva, abi zināšanas ieguvuši absolvējot Bulduru Dārzkopības tehnikumu. Saimniecība no 2011.gada  ir Stādu audzētāju biedrības biedrs. Stādaudzētava no maija līdz septembrim uzņem ekskursantu grupas saimniecības apskatei.

Uzņēmumā  šobrīd tiek īstenoti četri projekti:

  •  Investīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. ‘’Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības’’. Par projekta līdzekļiem iegādāts traktors ar pacēlāju Douch fare Compakt.
  • Tehnikas iegāde saimniecības attīstībai. Par projekta līdzekļiem iegādāts refrižeratora konteiners ThermoKing Magnum 68 m3 augļu dzesēšanai un uzglabāšanai un hidrauliskais stāpelētājs SFH 1016.
  • Projekts: ‘’Latvijas apstākļiem piemērotu bumbieru, plūmju un/vai ķiršu šķirņu izdalīšana’’, sadarbībā ar Dobeles Dārzkopības Institūta zinātniekiem.
  • Projekts: ‘’Skolas auglis’’. Jau četrus gadus šī projekta ietvaros tiek apgādāta vietējā Zantes pamatskola ar āboliem visas ziemas garumā.

  Lai uzzinātu plašāk  par saimniecības darbu, uz sarunu aicinājām uzņēmuma vadītāju Kārli Ērgli ar sievu Ilvu Ērgli.

Kā nonācāt Zantē un kāpēc izlēmāt nodarboties ar stādaudzēšanu?

Kārlis:  Astoņdesmito gadu beigās radās ideja izveidot privātu stādaudzētavu, jo šajā jomā bija gan nepieciešamā izglītība, gan pieredze. Tajā laikā daudzi audzēja rozes vai tulpes, vairāki nodarbojās ar stādaudzēšanu,  Šādam biznesam nebija vajadzīgas lielas zemes platības. Zantē nokļuvu pavisam nejauši – draugu lokā Degolē svinējām Jāņus  un daži vietējie stāstīja, ka esot ieguvuši zemi mūža lietošanā. Tas mani ieinteresēja, tāpēc devos pie Degoles kolhoza priekšsēdētāja ar lūgumu piešķirt lietošanā lauksaimniecības zemi. Viņam īsti nebija, ko man ierādīt, tāpēc tiku sūtīts uz Zanti, kur zemes esot pietiekoši. Man paveicās, jo Zantes saimniecības galvenajai agronomei bija dārzkopja izglītība un viņa saprata, ko vēlos darīt, neuzskatīja mani par nenopietnu pilsētnieku.

Cik hektārus apsaimniekojat, kā izvēlaties audzējamās šķirnes?

Kārlis:  Apsaimniekojamā platība nav būtiski mainījusies, tie ir apmēram 10 ha, kurus izmantojam augļkopībai. Mēģinājām nodarboties arī ar labības audzēšanu, lai dažādotu ražošanu, bet no tā atteicāmies, atlikušo zemi tagad iznomājam graudu audzētājiem. Stādu audzēšanai nevajag lielas zemes platības – uz viena hektāra var izaudzēt 35000 stādu, bet tos diviem cilvēkiem nav iespējams ne pienācīgi apkopt, ne izaudzēt, ne realizēt.

Ilva: Mums pietiek ar 0,2 hektāriem, jo lai izaudzētu kvalitatīvus stādus, pie katra no tiem ir jāpieiet vairākus desmitus reižu, neskaitot ravēšanu. Tā ir iestādīšana, acošana, mežeņu laušana, stāda uzsiešana, pēc tam atsiešana un potcelma izgriešana. Visiem šiem procesiem ir jāievēro savs laiks un secība. Potcelms līdz realizējamam stādam izaug 1-2 gados. Stādiem ir jāaug mīkstā zemē, lai tos var pienācīgi rušināt.

Saimniecībā ir arī 2 ha dārzs ar 30 ābeļu šķirnēm, 2 ha kolekcijas dārzs ar vismaz 24 plūmju šķirnēm. Ir uzpotētas un šobrīd tiek novērotas Latvijā radītas aprikožu un persiku šķirnes, kā arī tiek audzēti un novēroti dažādi Latvijas Dzelteno Olu plūmju kloni.

   Mēs pamatā pavairojam labi pārbaudītas un ziemcietīgas šķirnes, kuras piemērotas audzēšanai visās Latvijas agro klimatiskajās zonās kā arī meklējam un izmēģinām  zinātnieku jaunradītās šķirnes. Mūsu šķirņu sortimentā ir arī daudz igauņu izcelsmes šķirnes.

Ko pircēji iecienījuši visvairāk, kādas augļu šķirnes izvēlas?

  Mēs ļoti sekojam līdzi pieprasījumam, visbiežāk pircēji prasa augļus, kuru garšu atceras no bērnības. Arī pērkot stādus, viņi izstāsta šo „bērnības garšu” un mums ir jāuzmin, kura šķirne tā varētu būt. Mūsu piedāvājumā ir vairākas iecienītas senās ābeļu šķirnes- Baltais Dzidrais, Trebu, Cukuriņš,  Antonovka. Tirgojam ne tikai ābeļu, bet arī bumbieru, plūmju, ķiršu, persiku, aprikožu, upeņu, ērkšķogu, jāņogu un aveņu stādus. Pēdējā laikā vispieprasītākie ir persiku un aprikožu stādi, tiem jāpiesakās laicīgi. Ir ziņas, ka no Latvijā audzēta persika ir iegūta pat 50 kg liela raža. No ābelēm daudzi izvēlas kolonābeles, jo, pateicoties kolonveidīgajam zaru vainagam, tās aizņem salīdzinoši maz vietas un ir piemērotas mazdārziņiem.

Pēdējā „modes lieta” ir tā saucamie ģimenes koki, kur uz viena celma ir uzpotētas četras dažādas augļu koku šķirnes. Tā var būt ģimenes ābele, ģimenes plūme, pie tam plūme var atrasties uz viena celma kopā ar aprikozi. Vairākām augļu koku šķirnēm nosaukums dots sieviešu īpašvārdos - Baiba, Zane, Ance, Lotte, Laine, Velta, Daiga, Maira, tāpēc pircēji labprāt izvēlas šos stādus kā dāvanu.

Kā realizējat un reklamējat savu produkciju?

    Kārlis: Ar sievu  Ilvu esam kopā piecus gadus, līdz ar viņas iesaistīšanos biznesā, esam uzsākuši daudzas jaunas lietas, pamainījuši saimniekošanas veidu, jo abi domājam vienā virzienā un šis darbs mums ir dzīvesveids. Turamies pie principa, ka naudai jāpaliek ģimenē, tāpēc stādu realizācijas laikā, kas ir samērā īss, esam izveidojuši  divas komandas: mēs paši un meita ar znotu. Lai gan viņiem ir savi darbi, nedēļas nogalēs jaunieši tiek iesaistīti stādu tirgošanā. Stādu noietu meklējam paši, braucam uz tirgiem pa visu Latviju – Jelgavu, Liepāju, Valku, Smilteni, Rūjienu, Latgales pusi. Novada un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji pie mums iepirkties brauc paši, jo uz vietas  stādi izmaksā lētāk. Rudens pusē augļus braucam tirgot uz Rīgu. No rīta tos lasām un vakarā tirgojam Centrāltirgus vakara tirgū. Lai varētu pārdot kvalitatīvus augļus, projekta ietvaros iegādājāmies refrižeratora konteineru ThermoKing Magnum 68 m3 augļu dzesēšanai un uzglabāšanai.  Tagad jūtamies kā klimata pavēlnieki, jo nav jābaidās par augļu, īpaši plūmju, kvalitāti karstajā laikā. Problēmas sagādā ceļu nekvalitatīvais grants segums no Zantes uz Saldu vai Tukumu, tas liek tirgum paredzēto preci iepakot triecienu mīkstinošos materiālos, lai saglabātu to tirgus kondīcijā.

  Augļu novākšanas laikā izmantojam sezonas strādniekus. Saimniecībai „Vīksnas-1” ir sava mājaslapa  https://www.viksnas.info/, kurā tiek ievietota aktuālākā informācija par stādu un augļu pieejamību, cenām, jaunumiem. Mājaslapa ir znota pārziņā, bet meita darbojas uzņēmuma FB lapā un komunicē ar klientiem. https://www.facebook.com/V%C4%ABksnas-632003027148235

Kā pavadāt brīvo laiku?

    Ilva: Brīvā laika mums tikpat kā nav, arī ziemā katru dienu strādājam – šķirojam un realizējam ābolus. Jau sesto gadu piedalāmies programmā „Skolas auglis”, piegādājam ābolus Zantes pamatskolai. Kamēr ziemā ir gaišs, ejam uz dārzu un veidojam augļu koku vainagus. Cenšamies savienot lietderīgo ar patīkamo un, braucot uz  tirgiem pa visu Latviju, iepazīstam skaistākās vietas. Kā pēdējo apskatījām Āraišu ezerpili. Piedalījāmies  arī akcijā „Apceļo Latvijas pilis un muižas”. Mums abiem ļoti patīk slēpot, iecienītākais kalns ir Riekstu kalns, bet šogad Covid 19 dēļ slēpošanas iespējas bija apgrūtinātas.

Kādi ir riski jūsu biznesā? Ko gribētu novēlēt iesācējiem šajā nozarē?

Ilva: Kā jau katrā biznesā, no riskiem nav pasargāts neviens, tā var būt salna, krusa, dažādas slimības, piemēram, bakteriālā iedega, tāda slimība kā Erwinia ( kuru pārnēsā bites un putni), jaunos stādus var iznīcināt meža dzīvnieki vai grauzēji. Lai legāli varētu tirgot stādus, mums ir jābūt stādu audzētāju reģistrā Augu aizsardzības dienestā, viņi veic visas nepieciešamās kontroles, lai nepieļautu slimību izplatību. Potzarus varam iegādāties tikai no sertificētām saimniecībām, kas arī tiek regulāri kontrolētas. Visbiežāk augļu koku slimības tiek ievestas no Lietuvas vai Polijas ar stādiem, bet līdz ar robežu daļēju slēgšanu, situācija ir uzlabojusies.

   Šajā ziemā vislielākās raizes sagādāja grauzēji – peles un strupastes,  kas apgrauza jau ražojošus kokus.

   Kārlis: Esmu secinājis, ka ir pareizi, ka visiem nav ļauts lietot pesticīdus, jāiziet speciāli kursi, jo esmu dzirdējis dažādus „brīnumus”. Cilvēkiem nav saprašana , kas ir pesticīds, kas ir fungicīds, insekticīds un herbicīds. Katrs no šiem līdzekļiem ir lietojams tikai noteiktā laikā, zināmā temperatūrā, noteiktā daudzumā, noteiktā auga attīstības fāzē, nevis pēc principa- es tur kaut ko nomigloju un nu būs labi.

  Iesācējiem varu pateikt, ka visa pamatā ir smags darbs, ir nepieciešamas zināšanas un neatlaidība.

Katru gadu augustā saimniecībā tiek rīkota Lauka diena, kur katrs interesents var atbraukt un apskatīt plūmju dārzu, nodegustēt apmēram 24 plūmju šķirnes, saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem par plūmju audzēšanu, šķirnēm, kaitēkļu apkarošanu. Lauka dienā piedalās arī Dobeles Dārzkopības institūta zinātnieki un cilvēki var novērtēt situāciju dabā – kā plūmes aug, cik liels darbs ir jāiegulda. Arī mēs paši braucam uz citām saimniecībām pieredzes apmaiņā

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada ceļu karte.Tukuma novada pašvaldībaAktuālās tirgus izpētesPiejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas komunalie pakalpojumiVeselību veiconošie pasākumi Kandavas un pagastu apvienības teritorijāPumpurs
back to top