rudens-foto12.webp
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
mobile_header2.jpg
Lapas karte
AA+A++
A AAA

CILVĒKI MUMS LĪDZĀS- Cieši ar kājām dzimtajā zemē, bet ar skatienu pasaulē08.06.2021

  juta_4.jpg Cilvēki mums līdzās … ikdienā, svētkos, vienmēr. Gadu no gada godprātīgi, apzinīgi, ar mīlestību veicot savu darbu. Esot laimīgi paši un darot laimīgus savus līdzcilvēkus.

5. jūnijā krāšņu dzīves jubileju atzīmēja cēreniece Juta Reinsone – pedagogs ar vairāk nekā četrdesmit gadu darba stāžu, sirsnīgs un labestīgs cilvēks.

   1956. gada 5. jūnijā Kandavā, Kārļa un Aijas Kauliņu ģimenē pasaulē ierodas pirmdzimtā meita Juta. Pirmie dzīves gadi tiek pavadīti Kandavā, Liepu ielā 2 (tagadējā katoļu baznīca). 1960. gada 20. aprīlī piedzimst māsa Anda, bet jau 1961. gadā ģimene pārceļas uz Cēri. Jutas tēvs, Kārlis Kauliņš, kļūst par kolhoza „Iļjičs” priekšsēdētāju, bet mamma Aija strādā par ekonomisti.

     1963. gadā Juta sāk mācīties Cēres 8.- gadīgajā skolā, kuru beidz 1971. gadā. No 1971. līdz 1974. gadam mācās Kandavas vidusskolā ( 25.izlaidums). Klases audzinātāja ir skolotāja Lilija Vilcāne, Juta ļoti augstu vērtē skolotājas dotās zināšanas, bet vēl augstāk viņas stingrību un tajā pašā laikā cieņpilnu izturēšanos pret skolēniem. Pēc vidusskolas Juta iestājas LU Bioloģijas fakultātē, kuru beidz 1979. gadā iegūstot tiesības strādāt par bioloģijas un ķīmijas pasniedzēju.

     1978. gada 25. novembrī apprecas ar savu skolas biedru Miķeli Reinsonu, Brīvības cīņu dalībnieka Jāņa Reinsona jaunāko dēlu. Pati smejas, ka uz randiņiem abi gājuši jau no sestās klases – staigājuši parkā un bumbu spēlējuši. Ģimenē dzimst četri dēli: Māris (1979.), Jānis (1980.), Toms (1984.) un Kārlis (1994.). Ģimene dzīvo vīra vecāku mājās – „Lāčplēšos”. Savulaik vīratēvs zemes reformas laikā izvēlējās šo zemes gabalu savai saimniecībai tīri praktisku apsvērumu dēļ - tāpēc, ka tuvu skolai un jau bijusi gatava saimniecības ēka.

   Pēc studijām Juta atgriežas savā pirmajā skolā – sāk strādāt par skolotāju Cēres 8.-gadīgajā skolā. Jubilāre smejas – nekad pēc amatiem nav tiekusies, bet tie paši viņu sameklējuši. Un tas sācies jau vidusskolas laikā –   mācoties Kandavas vidusskolā, kad Juta tiek ievēlēta par skolas komjaunatnes sekretāri. Studiju laikā „politiskā karjera” turpinās. Juta 2. kursā tiek ievēlēta Bioloģijas fakultātes komjaunatnes komitejā un arī Rīgas pilsētas komjaunatnes centrālkomitejas birojā. Šī iemesla dēļ, jau 19 gadu vecumā Jutai jāiestājas komunistiskajā partijā (tāds nosacījums). Un tas iezīmē nākošo sakritību viņas dzīvē – 1982. gadā Cēres skolas direktore Pārsla Rēdliha, kura bija vadījusi skolu astoņpadsmit gadus, vēlas aiziet izdienas pensijā. Tā nu iznāk, ka jaunā skolotāja Reinsone ir vienīgā no Cēres skolas skolotājiem, kura atbilst obligātajai padomju laika prasībai, lai kļūtu par skolas vadītāju – ir komunistiskās partijas biedre. Tā, 26 gadu vecumā, Juta kļūst par savas skolas direktori. Drošību deva tas, ka tēvs, Kauliņš Kārlis, esot kolhoza priekšsēdētājs, bija gatavs meitai palīdzēt risināt saimnieciskos jautājumus.

    Veicot direktores darbu, jaunā skolotāja iegūst apkārtējo ļaužu cieņu. Tieši tāpēc 1988. gadā Juta Reinsone tiek ievēlēta par Zentenes ciema Darbaļaužu deputātu padomes priekšsēdētāju, šos pienākumus pilda līdz 1990. gadam. Vēl šodien Juta priecājas, ka šajā laikā viņai izdevās „atjaunot” Cēres ciemu, t.i. atdalīt no Zentenes ciema, ar kuru kārtējā  nepārdomātā reformā Cēre bija mākslīgi apvienota. Paralēli ciema priekšnieces ( kā tajā laikā mēdza saukt) darbam, pirmdienās un sestdienās tiek vadītas mācību stundas Cēres pamatskolā.  Tolaik arī sestdienās skolēni mācījās.

      1990. gadā Juta Reinsone pilnībā atgriežas skolā kā skolotāja. Un atkal liktenis piespēlē kādu izaicinājumu – Juta māca ne tikai bioloģiju, bet sāk mācīt arī vēsturi, skolotājai Laumai Gūtšmitei aizejot pensijā. Protams, ir kursi, krājas pieredze, ir nebeidzama interese par savas apkaimes vēstures notikumiem. 2016. gadā pabeidz Daugavpils Universitātes rīkotos kursus, saņemot sertifikātu par tiesībām mācīt vēsturi pamatskolas klasēm.

     1992. gadā skolas direktores amatu atstāj Silvija Brīgere un toreizējais Cēres pagasta priekšsēdētājs Hendriks Besikirskis pārliecina Jutu atkal kļūt par Cēres pamatskolas direktori. Šajā amatā Juta ir līdz 2019. gada augustam. Būdama skolas vadītāja viņa ir ieguvusi cieņu pārējo skolas direktoru starpā, gan kādreizējā Tukuma rajonā, gan Kandavas novadā. Juta saka: „Man laimējās ar kolēģiem. Vienmēr bija atbalsts no Tukuma rajona Izglītības pārvaldes vadītājas Veltas Lekses, vēlāk arī no Kandavas novada Izglītības pārvaldes vadītājas Silvijas Tiltiņas”.  Skaidrojums ir jubilāres dzīves pamatatziņā: „Visi man labi bija, ja es pati laba biju” . Viņas vadībā skola aktīvi iesaistās dažādos Eiropas projektos. Bet galvenais, prieks un gandarījums, ka bērniem tā ir iespēja redzēt un iepazīt Eiropas valstis - Bulgāriju, Rumāniju, Zviedriju, Poliju, Grieķiju, Portugāli, Itāliju, Īriju -apgūt jaunas prasmes un iegūt pārliecību par sevi.

    Kāds ir pats lielākais apbalvojums? „JŪS ESAT VISLABĀKĀ DIREKTORE!” Bērnu dziedāta dziesma spēj aizkustināt līdz asarām. Skolēnu mīlestība, gandarījums par saviem audzēkņiem. Direktore vienmēr piedalījusies gan nopietnos, gan jautros skolas pasākumos. Un ne jau kā vērtētāja, bet kā dalībniece – vienalga, vai tā ir “popiela” vai modes skate. Juta Reinsone lepojas ar saviem vienpadsmit audzēkņiem, kuri kļuvuši par pedagogiem- Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā,  Kandavas Reģionālajā vidusskolā,  Cēres pamatskolā. Un ne tikai šajās skolās strādā bijušie Cēres pamatskolas beidzēji.

  Par spīti aizņemtībai skolā, tāpat kā daudziem lauku pedagogiem, Juta visus darba gadus ir kopusi arī piemājas saimniecību, lopus. Jubilāre smej, ka tagad gan palikuši tikai suns un kaķis.

   Spēka pietiek arī pašdarbībai. Daudzus gadus Juta dzied Cēres sieviešu vokālajā ansamblī. Bet īpaša mīlestība ir teātris. Cēres amatierteātrī Juta ir darbojusies Intas Orstes, Valijas Skarneles un Inta Leitarta vadībā. Mīļākā loma – Anne Danskovītes lugā „Latgole.lv.” Šī izrāde spēlēta pat Latgales pusē. Tiesa, turienes ļaudis pārmetuši, kāpēc nerunā latgaliski. „Diez vai jūs saprastu, ja mēs mēģinātu runāt latgaliski,” smējušies Cēres aktieri. Īpašais tituls, kuru Juta Reinsone kopā ar labsirdīgu smaidu saņēmusi no toreizējās Kandavas internātvidusskolas direktores Aijas Blittes kundzes – „dzimtļaužu aktrise”- un viņa patiesi lepojas ar to.

     Ja kādam ciemiņam jāpastāsta par Cēres pagasta vēsturi, tad, protams, jāmeklē rokā Juta Reinsone. Arī pašai vienmēr paticis ceļot. Ir prieks par saviem četriem dēliem, četrām mazmeitām un vienu mazdēlu.

     Sveicot Jutu Reinsoni dzīves jubilejā, vēlam veselību, azartisku dzīvesprieku, laimi. Nozīme ir tikai tam, ko Tu visu mūžu ar mīlestību esi darījusi un dari.

Aksilda Petrevica, Kandavas novada muzeja vēsturniece

Foto Juta Reinsone

Fotogrāfijas no Jutas Reinsones personīgā arhīva 

 1. No kreisās Juta Kauliņa un raksta autore Aksilda Petrevica. 1958.gads. 

 2. Studiju gados praksē bija jāpiķē rododendri, varbūt šis ziedošais krūms ir viens no Jutas piķētajiem stādiem, 2016.gads.

3. Studiju laiks LU Bioloģijas fakultātē, 2.kursa prakse Ļaudonā. 

 4. Cēres amatierteātra uzvedumā Jāņos. Stāv no kreisās Juta Reinsone, Ints Leitarts, Solvita Zvirgzdiņa. 

facebokinstagramtwitteryoutube
PASĀKUMU KALENDĀRS

Latvija.lvKandavas novada ceļu karte.Tukuma novada pašvaldībaAktuālās tirgus izpētesPiejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas komunalie pakalpojumi
back to top