Daudzveidība vai, tomēr, visur tikai zeltslotiņas zied?06.06.2022

Šķiet, ka nevienam pārsteigumu vairs nerada ceļmalās augoši latvāņi. Tādu ceļa, meža malu diemžēl netrūkst arī Tukuma novadā.

Bet retais aizdomājas, ka arī dzeltenie Kanādas zeltslotiņu jeb zeltgalvīšu lauki upmalās, pilsētu tuvumā, gar šosejām varētu būt kaut kas, par ko vajadzētu satraukties. Skaisti zied, bitēm patīk, nevienu neapdedzina, par ko gan kreņķēties!?  Paskatīsimies uz to no cita skatu punkta! Šopavasar, ieliekot Facebook portāla dabas lapā  fotogrāfiju ar ziedošu bezdelīgacitņu, mazu sīkaliņu no mitrām pļavām, purviņiem, divu dienu laikā 1,5 tūkstoši atzina to par labu esam. Vēl sekoja vairāki desmiti komentāru ar “reiz bija". Kāpēc tā? Vai tas attiecas tikai uz bezdelīgactiņām? Protams, ka nē.

Mazajam ir grūti pastāvēt iepretī lielajam, kas aizsedz Sauli, nodzer ūdeni.  Kad zeltsotiņas sāk savu uzvaras gājienu, tad parasti veido lielas, monodominantas audzes un savairojoties no augtenes strauji izspiež citas sugas.

Ko es, parastais cilvēks, varētu, ja gribētu, darīt lietas labā?

Šoreiz tikai par cīņu pret Kanādas zeltslotiņām. Tagad, jūnija sākumā, tās vēl nezied, bet braši audzē savu zaļo masu. Īpaši jau tie ceri, kas gadiem auguši.  Lūk, ieteikumi no Dabas aizsardzības pārvaldes dabas ekspertes Agneses Priedes: “Zeltslotiņas sāks ziedēt jūlija beigās, bet augusta otrā pusē un septembrī tās izplatās pa vējam ar smalkām lidpūkām, ātri iekarojot jaunas teritorijas. Šo invazīvo sugu ieteicams izraut, tiklīdz tā parādījusies. Kā arī atteikties no tās audzēšanas dārzos, kas tīši vai netīši veicina tās izplatīšanos dabā. Zeltslotiņas izplatās gan veģetatīvi ar dzinumiem, gan ar sēklām (augs tās ražo lielā skaitā).  Ja ieviesusies jau plašāk, šo invazīvo iebrucēju palīdz izskaust pļaušana vairākreiz gadā. Ļoti svarīgi nopļaut pirms lidpūku veidošanās – vēlākais ap augusta vidu.

Izrautās Kanādas zeltslotiņas var "noglabāt" kompostkaudzē zem nopļautas zāles ("izsautēt"). SAVĀ DĀRZĀ kompostkaudzē, vēlams, apklājot ar nopļautas zāles slāni vai citu biomasu, nevis mežmalā vai kur pagadās! Atbrīvošanās no nezālēm un nevēlamiem augiem nebeidzas ar to izgāšanu neapsaimniekotā kaimiņa īpašumā vai upmalā! Tieši šāda rīcība veicinājusi daudzu invazīvo augu apsēstu vietu rašanos, tai skaitā ieviešanos aizsargājamās dabas teritorijās, apdraudot vietējās sugas un to dzīvotnes." 

Informāciju sagatavoja: Līga Aukšmuksta, Abavas Ielejas Attīstības centra biedrība

Foto: Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes dabas eksperte