Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā03.05.2021
Svarīgākais:
- Saeima no 7.maija atļauj ēdināšanu ārtelpās atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām; atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu;
- Valdība atbalsta aizdevumu piešķiršanu 51 pašvaldību projektam;
- Valsts pārbaudījumi vidējās izglītības pakāpes iegūšanai norisināsies klātienē;
- Epidemioloģiski drošajos novados ar saslimstības slieksni līdz 200 klātienē varēs rīkot individuālas nodarbības profesionālās ievirzes izglītībā;
- Ministru kabinets sašaurina uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem; maijs būs pēdējais mēnesis, kad atbalstam varēs pieteikties 54 nozaru uzņēmumi;
- Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai novirzīs astoņus miljonus eiro;
- Paplašina personu loku, kuras drīkst veikt vakcināciju pret Covid–19; Vakcinēt pret Covid–19 drīkstēs arī praktizēttiesīgas ārstniecības personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, ārstniecības personas, kurām ir beidzies reģistrācijas termiņš ne ilgāk kā piecus gadus, kā arī medicīnas asistenti;
- Deputāti atceļ daļu no valdības noteiktajiem ierobežojumiem braukšanas mācībām ar mopēdu vai motociklu;
- Cietumos profesionālās izglītības teoriju apgūs attālināti, praktisko daļu - klātienē grupā līdz 10 cilvēkiem;
- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Kultūras koledžā dejas nozares praktiskās nodarbības varēs notikt klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības;
- Latvijas Nacionālais arhīvs varēs individuāli apkalpot augstskolu studentus;
- Teātra izrāžu un koncertu ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē varēs apmeklēt profesionāli kritiķi;
- Pilnībā pret Covid-19 vakcinētām ārstniecības personām un izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī citām profesijām turpmāk tiek atļauts neveikt rutīnas skrīninga testus darba pienākumu veikšanai Valdībai būs jānosaka Covid-19 intensīvās terapijas izmantošanas principi ārkārtas medicīniskās situācijas laikā; vēl lems Saeima.
Likumdošanas apskats:
Ignorējot valdības pozīciju, Saeima no 7.maija atļauj ēdināšanu ārtelpās atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauj ēdināt ārtelpās atbilstoši valdības noteiktām epidemioloģiskās drošības prasībām.
Saeima šādu lēmumu pieņēma, neņemot vērā iepriekš valdībā panākto vienošanos - nepārskatīt ierobežojumus līdz 11.maijam. Bažas par Saeimas lēmumu ceturtdien pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kura ieskatā Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem "dzīvo savu dzīvi, savā informatīvajā telpā". "Es to vēroju nedaudz nobažījies, jo ar dažādu rīcību varam izraisīt negaidītas sekas," piebilda Kariņš.
No Saeimas lēmuma izriet, ka no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem būs atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās. Taču atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Iespējams, valdībai vēl būs jālemj par to, kādas būs šīs epidemioloģiskās drošības prasības. Iepriekš šādas prasības paredzēja ierobežotu cilvēku skaitu pie viena galdiņa, atstarpes starp galdiņiem un ierobežotu darba laiku.
Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādātais regulējums paredz, ka, atļaujot organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu ārā, pie viena galdiņa varētu apkalpot līdz četrām personām, vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.
Valdība atbalsta aizdevumu piešķiršanu 51 pašvaldību projektam
Valdība ceturtdien atbalstīja aizdevumu piešķiršanu 51 pašvaldību investīciju projektam Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.
Kopējais aizdevumu apmērs paredzēts 14 miljoni eiro. Savukārt kopējais projektu īstenošanai paredzētais finansējums ir nepilni 17 miljoni eiro.
Starp lielākajiem projektiem ir Strenču novada pašvaldības ieplānotā satiksmes drošības uzlabošana Pulkveža Zemitāna ielā Strenčos. Šī projekta kopējās izmaksas paredzētas 1,4 miljoni eiro, bet aizdevums paredzēts apmēram viena miljona eiro apmērā.
Par aptuveni 1,3 miljoniem eiro Ilūkstes novada pašvaldība pārbūvēs administratīvo ēku ar piebrauktuvēm un stāvlaukumu. Arī šī projekta īstenošanai paredzēts aizdevums miljona eiro apmērā.
Stopiņu novada pašvaldība par 1,1 miljonu eiro pārbūvēs pašvaldības administrācijas ēku, bet Talsu novada pašvaldība par šādu summu Sabilē, Ventspils ielā 14 pārbūvēs pašvaldības ēku kultūras pakalpojuma nodrošināšanai.
LETA jau ziņoja, ka pašvaldību projektiem kopumā aizdevumu programmā šogad būs pieejami 150 miljoni eiro.
Valsts pārbaudījumi vidējās izglītības pakāpes iegūšanai norisināsies klātienē
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājuma ceturtdien Ministru kabinets lēma atļaut klātienē rīkot valsts pārbaudījumus vidējās izglītības pakāpes iegūšanai.
Vienlaikus noslēgumu darbu laikā netiek paredzēti kvantitatīvi kritēriji attiecībā uz izglītojamo skaitu eksāmenu kārtotāju grupās.
Kā skaidroja IZM, minētais nosacījums ir saistīts gan ar centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu, gan norises nosacījumiem kā tiem faktoriem, kas eksāmenu norisi kvantitatīvi ierobežotu grupām padara apgrūtinošu.
Savukārt Valsts izglītības satura centrs (VISC) aģentūrai LETA norādīja, ka vienā eksāmena telpā drīkstēs atrasties ne vairāk kā 25 izglītojamie, bet atbilstoša izmēra skolas zālē pieļaujama līdz 40 izglītojamo klātbūtne. Tāpat, lai vispārizglītojošo priekšmetu eksāmenu norise būtu droša, izglītojamajiem un pieaugušajiem, kuri iesaistīti obligāto pārbaudījumu norisē, jāievēro galvenie drošības pamatprincipi. IZM uzsvēra, ka eksāmena norise ir atsevišķs pasākums, kas neparedz ilgstošu, pastāvīgu personu pulcēšanos izglītības iestādē, kā tas ir gadījumos, kad klātienē tiek nodrošināts izglītības process. Turklāt paredzēts, ka tiks nodrošināta izglītojamo un eksāmenu norises procesā iesaistīto personu testēšana.
Ministrijā apkopotie dati liecina, ka uz 23.aprīli centralizētajam eksāmenam matemātikā pieteikti 16 934 skolēnu no 12.klasēm, latviešu valodas eksāmenam - 16 560, angļu valodas eksāmenam - 14 724 skolēni, krievu valodas eksāmenam - 2320, bet 1526 skolēni ir pieteikti kārtot Latvijas un pasaules vēstures centralizēto eksāmenu.
Savukārt bioloģijā centralizēto eksāmenu apņēmušies kārot 1431 skolēns, fizikā - 951 skolēns, ķīmijā - 717 skolēni, vācu valodā - 119 skolēni, bet franču valodā - 25 skolēni.
Arī profesionālās kvalifikācijas eksāmens varēs norisināties klātienē grupā ne vairāk kā desmit izglītojamiem, kā arī klātienē valsts pārbaudījumu un gala pārbaudījumu norise augstskolā un koledžā studējošajiem būs pieļaujama tajās studiju programmās, kur valsts pārbaudījums vai studiju gala pārbaudījums ietver praktisko daļu.
Klātiene būs pieļaujama arī starptautiskās izglītības programmas obligāto pārbaudījumu norisē Britu vidusskolā Latvijā, Žila Verna Rīgas Franču skolā, Rīgas Starptautiskajā skolā, Latvijas Starptautiskajā skolā, Rīgas Vācu skolā un Starptautiskajā vidusskolā "Ekziperī".
Ministru kabineta noteikumi par valsts pārbaudes darbiem 2020./2021.mācību gadā nosaka, ka angļu valodas rakstiskā daļa norisināsies 11.maijā, bet mutvārdu daļa - 11., 12. un 13. maijā. Vācu valodas eksāmena rakstiskā un mutvārdu daļa notiks 12.maijā, bet krievu valodas rakstu daļa plānota 13.maijā un rakstu daļa - 13. un 14.maijā. Franču valodas eksāmens norisināsies 14.maijā.
Savukārt latviešu valodas eksāmens vidējās izglītības iegūšanai notiks 18.maijā, bet matemātikas eksāmens - 21.maijā.
No izvēles priekšmetiem, 24.maijā plānots Latvijas un pasaules vēstures centralizētais eksāmens, 26.maijā - ķīmijas eksāmens, 28.maijā - fizikas, bet 1.jūnijā rīkos bioloģijas eksāmenu.
Epidemioloģiski drošajos novados ar saslimstības slieksni līdz 200 klātienē varēs rīkot individuālas nodarbības profesionālās ievirzes izglītībā
Epidemioloģiski drošajos novados, kuru 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs slieksni 200, varēs klātienē īstenot arī individuālas nodarbības profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamiem.
Valdība atbalstīja papildināt klātienes mācību procesu, atļaujot, ka varēs īstenot arī individuālas nodarbības profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamiem epidemioloģiski drošajos novados, kuru 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz slieksni 200.
Ministru kabinets atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājumu, ka mācību gada beigās 1.-8.klases izglītojamo nepārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja pēc noteiktajām papildu mācībām snieguma uzlabošanai izglītojamā vērtējums vienā vai vairākos mācību priekšmetos neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm, vai gada vērtējums nav saņemts.
Papildu mācību ilgums nepārsniedz divas nedēļas un turpināsies ne ilgāk kā līdz nākamā mācību gada sākumam. Papildu mācību noslēgumā, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mācību gada sākumam, apgūto mācību saturu nostiprina ar pārbaudes darbu, kura termiņus ar rīkojumu nosaka direktors.
Kā norādīja IZM, esošais regulējums papildu mācību pasākumus 10.-11.klasei neparedz, līdz ar to 10. un 11.klases skolēnus pārceļ nākamajā klasē, ja iegūtie vērtējumi visos attiecīgajā izglītības programma paredzētajos mācību priekšmetos nav zemāki par četrām ballēm.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto attālināto mācību negatīvo ietekmi uz kvalitatīvu mācību satura apguvi daļai skolēnu, kā arī sociāla rakstura un nevienlīdzības problēmas starp izglītojamiem, IZM uzstāja, ka būtu nepieciešama papildu atbalsta sniegšana attālināto mācību negatīvās ietekmes pārvarēšanai, lai novērstu iespējamos priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas riskus un mazinātu 1.-8.klases skolēnu palikšanu uz otru gadu tajā pašā klasē.
Ministrijas ieskatā, būtu lietderīgi pēc mācību gada beigām pagarināt papildu mācību pasākumu un tiem sekojošo pēcpārbaudījumu norisi, kā ar noteikt, ka papildu mācību pasākumus apmeklē un pēcpārbaudījumus kārto arī 10. un 11.klašu skolēni. Ministrijas ieskatā tā tiks nodrošināta iespēja pilnvērtīgāk apgūt mācības gada laikā pietiekami neapgūto mācību saturu.
Ceturtdien valdībā arī nolēma, ka mutes un deguna aizsegus var nelietot pirmsskolas izglītības programmas izglītojamie. Kā skaidroja IZM, pirmsskolas izglītības programmas apguves mācību procesa laikā un ārpus tā izglītības iestādē nodarbinātie lieto mutes un deguna aizsegus. Esošais regulējums paredz lietot sejas maskas arī audzēkņiem no septiņu gadu vecuma.
Tomēr, ņemot vērā pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamo atšķirīgo vecumu vienā grupā, ir pieļaujams izņēmums uz masku nelietošanu pirmsskolas izglītības iestādēs arī bērniem, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu un ir jau sasnieguši jau septiņu gadu vecumu.
Sašaurinās valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem
Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu sašaurināt uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem.
EM bija iesniegusi izskatīšanai valdībā grozījumus noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Ministrijā norādīja, ka kopš šā gada 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var saimniecisko darbību nodrošināt.
Ņemot to vērā, EM aicināja valdību lemt par atbalsta pārskatīšanu 54 nozarēm. Pēc EM skaidrotā, minētie uzņēmumi vēl līdz jūnija vidum varēs pieteikt iesniegumus par atbalstu šā gada maijā.
No valdībā lemtā izriet, ka maijs būs pēdējais mēnesis, kad uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pretendēt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi, elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaminiecību, atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.
Valsts atbalsta kritērijiem turpmāk neatbildīs uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, dzelzceļu un metro būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu, būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.
Atbalstu vairs nesaņems uzņēmumi, kas nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem, bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos, kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.
Atbalstam nevarēs kvalificēties arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību, nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.
Valsts atbalstam nevarēs kvalificēties arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.
Tāpat valdība atbalstīja palielināt atbalsta programmas finansējumu līdz 483,8 miljoniem eiro līdzšinējo 310,8 miljonu eiro vietā.
Tāpat no šā gada maija piešķiramā granta apmērs tiks noteikts ne lielāks kā apgrozījuma kritums 2021.gada maijā, salīdzinot ar apgrozījumu 2019.gada vai 2020.gada attiecīgo mēnesi 30% apmērā jaunajiem uzņēmumiem; vai salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī kopā 20% apmērā.
Vienlaikus noteikumos precizēti gadījumi, kad uzņēmums nekvalificējas atbalstam, proti, ja uzņēmums ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un tas nav atjaunots pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība.
Tāpat precizētas normas attiecībā uz VID aprēķināto 200 eiro nodokļa aprēķinu.
Noteikumos arī precizētas normas par iepriekš esoša soda identificēšanu, nosakot, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums un gada laikā naudas sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.
Tāpat noteikumos precizēts, ka atbalsts komersantam jāizlieto līdz 2021.gada 31.jūlijam, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz šā gada 30.novembrim.
LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosināja domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts aģentūrai LETA atzina, ka patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.
Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai novirzīs astoņus miljonus eiro
Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu sporta centru fiksēto izdevumu segšanai novirzīt astoņus miljonus eiro.
Atbalstu varēs saņemt sporta telpas - fitnesa centri, sporta klubi, baseini, iekštelpu halles (volejbols, teniss), ledus halles, olimpiskie centri ar kopējo iekštelpu platību virs 500 kvadrātmetriem.
Atbalsts būs vienreizējs fiksēts maksājums, par sporta iekštelpas kopējo platību kompensējot 25 eiro par kvadrātmetru. Atbalsta saņēmējs varēs pretendēt uz vienreizēju fiksētu maksājumu, kas nepārsniegs 1,8 miljonus eiro.
Atbalstu varēs saņemt, ja sporta centra kopējais apgrozījuma kritums Covid-19 krīzes ietekmē 2020.gada decembrī un no šā gada janvāra līdz martam, salīdzinot ar 2019.gadu vai 2020.gada attiecīgajiem mēnešiem, ir vismaz 60%.
Atbalstam varēs pieteikties līdz šā gada 30.maijam.
Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri ir slēgti vairākkārt kopš pandēmijas sākuma, tostarp arī patlaban.
Viņš klāstīja, ka līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sporta nozari sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa. "Sporta klubos darbinieku skaits ir mazs, savukārt telpu platības ir lielas. Tāpēc esam izstrādājuši atbalsta programmu Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumu ietekmētajai sporta nozarei, kas nozarei kompensēs radušos zaudējumus," norādīja Vitenbergs.
"Pēc ideālā scenārija, ko kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa, individuālās sporta nodarbības iekštelpās varēs atsākt ātrākais maijā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 250," prognozēja ekonomikas ministrs.
Paplašina profesiju loku, kam ļauts veikt vakcināciju pret Covid-19
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumus, paplašinot profesiju loku, kurām ļauts veikt vakcināciju pret Covid-19.
Kā liecina Veselības ministrijas izstrādāto grozījumu anotācija, saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu vakcināciju drīkst veikt tikai sertificēta ārstniecības persona. Taču, lai nodrošinātu gatavību masveida vakcinācijai situācijā, kad tiek veidoti papildu vakcinācijas punkti, vakcinācijas iestādēm būs nepieciešams tos nodrošināt ar papildu personālu, kas veiks vakcināciju.
Līdz ar to ministrijas ieskatā nepieciešams paplašināt Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto, ka vakcinēt pret Covid-19 drīkst ne tikai sertificētas ārstniecības personas, bet arī medicīnas asistenti, praktizēttiesīgas ārstniecības personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kā arī ārstniecības personas, kurām ir beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā ne ilgāk kā piecus gadus.
Ārstniecības personas - ārsti, māsas, ārsta palīgi, vecmātes, zobārsti - kurām reģistrācijas termiņš reģistrā ir beidzies ne ilgāk kā piecus gadus arī var tikt iesaistīti vakcinācijā pret Covid-19, jo šajā piecu gadu periodā profesionālās zināšanas un prasmes saglabājas pietiekamā līmenī, lai iesaistītos vakcinācijā, uzskata ministrijā. Pie tam teorētiskās un praktiskās iemaņas tieši par vakcināciju pret Covid-19 ir iespējams pilnveidot Rīgas Stradiņa universitātes piedāvātajās astoņu stundu mācībās.
Tāpat ministrijā norāda, ka Vakcinācijas rokasgrāmatā, kas neaizstāj normatīvo aktu prasības, bet drīzāk papildina tās, ir noteikts, kurām personām un kuras vakcinācijas iestādes iesaistīs vakcinācijā. Šajā rokasgrāmatā ir noteiktas kategorijas, kurām rekomendēts, stigri rekomendēts vai obligātas ir valsts apmaksātās mācības par vakcināciju pret Covid-19. Vienlaikus apmācāmo personālu nosaka ārstniecības iestādes, kurās notiks vakcinēšana.
Medicīnas asistenti, saskaņā ar esošo kārtību, ir studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas un savu profesionālo darbību kā medicīnas asistents, veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi.
Tāpat ar šiem grozījumiem tiek noteikts, ka pret Covid-19 Latvijā vakcinēs arī ārvalstu vēstniecību darbiniekus
Grozījumu mērķis ir iekļaut ārvalstu vēstniecību darbiniekus un viņu ģimenes locekļus to personu lokā, kuras ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret Covid-19. Šāds pienākums izriet no 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām, kā arī atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra aicinājumu vakcināciju pēc iespējas nodrošināt uzņemošajās valstīs, lai samazinātu personu pārvietošanos.
Līdzīgā veidā vakcīnas pret Covid-19 tiek nodrošinātas arī ārvalstīs akreditētajiem un rezidējošajiem Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.
Jau ziņots, ka iepriekš tika rasta iespēja nodrošināt ārstniecības personām, kuras vēlas iesaistīties vakcinācijā pret Covid-19, mācības, pēc kuru izpildes šīs personas var iesaistīties vakcinācijā.
Deputāti atceļ daļu no valdības noteiktajiem ierobežojumiem braukšanas mācībām ar mopēdu vai motociklu
Saeima ceturtdien lēma atcelt daļu no Ministru kabineta (MK) noteiktajiem ierobežojumiem braukšanas mācībām ar mopēdu vai motociklu.
Attiecīgo priekšlikumu pēc būtības Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā virzīja Saeimas deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP).
MK ir noteicis vairākas prasības, kas ir jāievēro praktiskās braukšanas apmācībā autosatiksmes apakšnozarē, lai iegūtu AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesības, pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālā apguvē un noslēguma pārbaudījuma kārtošanā.
No attiecīgām prasībām Saeima ceturtdien nolēma atcelt noteikumus, ka mācības klātienē notiek tikai individuāli, braukšanas apmācību laikā attālinātai saziņai starp apmācāmo personu un apmācību veicēju izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Tāpat tiks izslēgts nosacījums, ka pēc katras individuālās apmācības tiek ievērots 15 minūšu pārtraukums, kā arī tiek veikta motocikla vadības sviru, slēdžu u. c. virsmu, kā arī elektronisko saziņas līdzekļu dezinfekcija.
Atcelta arī prasība, ka, ja individuālās apmācības notiek braukšanas mācību laukumā, ir pieļaujama ne vairāk kā divu individuālo apmācību norise vienlaikus, attiecīgi piedaloties apmācībās ne vairāk kā diviem apmācāmajiem un vienam vai diviem apmācību veicējiem, citu personu atrašanās braukšanas mācību laukumā nav pieļaujama.
Šie grozījumi likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Cietumos profesionālās izglītības teoriju apgūs attālināti, praktisko daļu - klātienē grupā līdz 10 cilvēkiem
Ieslodzījuma vietās profesionālās izglītības programmas teorētiskās daļas apguve turpmāk tiks nodrošināta attālināti, bet praktiskās daļas un neformālās izglītības apguvi varēs organizēt klātienē, ja grupā ir ne vairāk kā desmit izglītojamie, ceturtdien lēma Ministru kabinets.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka izglītības apguve ir viens no notiesāto resocializācijas līdzekļiem, un tam ir nopietna ietekme uz soda izpildes gaitu un notiesātā iespējām pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Taču Covid-19 dēļ ieslodzīto izglītības process ir bijis apturēts vai ierobežots jau ilgu laiku.
Lai nodrošinātu pakāpenisku izglītības procesa atjaunošanu ieslodzījuma vietās, varēs atsākt organizēt klātienē īstenoto profesionālās izglītības programmu praktiskās nodarbības, kuras nav iespējams īstenot attālināti.
Turpmāk izglītības iestādes vadītājs varēs samazināt kvalifikācijas prakses apmēru profesionālās tālākizglītībās programmās, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās. IZM skaidro, ka, atšķirībā no citām tālākizglītības programmām, ieslodzījuma vietās kvalifikācijas prakse ir garāka. Sāktās tālākizglītības programmas jāpabeidz līdz 2021.gada augustam, kad jāsāk apmācības nākamajām grupām.
Ņemot vērā ieslodzījumu vietu specifiku, jaunas programmas nav iespējams sākt, kamēr nav pabeigtas iepriekšējās. IZM norāda, ka kvalifikācijas prakse samazināma, ja tā nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei līdz 2021.gada 31.augustam, to atbilstoši profesijas specifikai nav iespējams īstenot attālināti, kā arī to nav iespējams īstenot klātienē individuāli vai tās norises laikā nav iespējams ievērot divu metru distanci un novērst saskarsmi ar citiem izglītojamajiem.
Uz profesionālās tālākizglītības programmām, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās, netiek attiecināts nosacījums par neattiecināšanu uz modulārajām programmām, jo visas ieslodzījuma vietās īstenotās tālākizglītības programmas, uz kurām var tikt attiecināts kvalifikācijas prakses samazinājums, ir modulārās izglītības programmas.
Vienlaikus grozījumi paredz arī precizēt normu, kas paredz mācību procesu klātienē, lai sagatavotos centralizētajiem eksāmeniem pēc vidējās izglītības iegūšanas. Tiek konkretizēts, ka šī norma attiecas uz visiem izglītojamajiem, tajā skaitā arī uz profesionālās izglītības programmu grupu vai kursu izglītojamajiem, kuriem 2021.gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot centralizētos eksāmenus. Tāpat kā 12.klases skolēni, arī profesionālās izglītības iestādes audzēkņi pēc vispārējo priekšmetu apgūšanas kārto tādus pašus centralizētos eksāmenus vispārējās izglītības priekšmetos.
JVLMA, LKA un Latvijas Kultūras koledžā dejas nozares praktiskās nodarbības varēs notikt klātienē
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA), Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) un Latvijas Kultūras koledžā dejas nozares praktiskās nodarbības varēs notikt klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, ceturtdien lēma valdībā.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, nodarbības laiks nedrīkst pārsniegt 90 minūtes, vienai personai jānodrošina ne mazāk kā 35 kvadrātmetri norises telpas platības un nodarbības laikā pasniedzējs un izglītojamie vai studējošie lieto mutes un deguna aizsegu, kā arī ievēro divu metru distanci.
Šīm mācību iestādēm tiek piemērota tāda pati dejas nozares praktisko nodarbību apmeklējuma kārtība un epidemioloģiskās drošības prasības kā iepriekš Ministru kabineta apstiprinātajā lēmumā attiecībā uz PIKC "Nacionālās Mākslu vidusskolas" Rīgas Baleta skolu.
Līdz ar to klātienē varēs atsākt arī JVLMA horeogrāfijas profesionālās studiju programmas un deju pedagoģijas profesionālās studiju programmas praktiskās daļas apguvi, LKA dejas akadēmiskās studiju programmas praktiskās daļas apguvi un Kultūras koledžas dejas profesionālās studiju programmas praktiskās daļas apguvi.
Latvijas Nacionālais arhīvs varēs individuāli apkalpot augstskolu studentus
Lai nodrošinātu iespēju augstskolu absolvējošo kursu studentiem šogad studijas pabeigt un iegūt diplomdarbu un kursa darbu izstrādē nepieciešamo informāciju no arhīva materiāliem, valdība lēma noteikt, ka Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) savās lasītavās varēs individuāli apkalpot augstskolu studentus.
Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, bibliotēku lasītavas tāpat kā līdz šim paliks apmeklētājiem slēgtas, bet tās turpinās grāmatu izsniegšanu līdzņemšanai.
Pēc KM paustā, LNA jau 2020.gada pavasarī un rudenī izstrādāja un ieviesa Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamos epidemioloģiskās drošības pasākumus lasītāju apkalpošanai lasītavās, un ņemot vērā to, ka patlaban vispārēja apmeklētāju apkalpošana LNA vēl joprojām nav atļauta, ir izstrādājis papildus drošības nosacījumus.
Kā obligāti nosacījumi, kas ievērojami klātienes klientu apkalpošanā, LNA noteikta klientu individuāla apkalpošana vai vienas mājsaimniecības klientu apkalpošana, apmeklētāju vienvirziena plūsmas nodrošināšana, savstarpējas divu metru distances ievērošana, sejas un deguna aizsega lietošana, ne mazāk kā 25 kvadrātmetri lasītavas telpas nodrošināšana uz katru personu un LNA apmeklētāja uzturēšanās laiks lasītavā nedrīkst pārsniegt divas stundas.
Tāpat LNA ikdienas darbā nodrošinās roku dezinfekcijas līdzekļus, veiks regulāru virsmu dezinficēšanu un vēdinās lasītavas telpas pirms katra apmeklētāja. Paredzams, ka katra LNA struktūrvienība, kurā ir lasītava, dienā apkalpos ne vairāk kā četrus studentus, atkarībā no pieprasījuma un pieejamās lasītavu platības
LNA iespēju robežās digitalizē studentiem nepieciešamos dokumentus, taču arhīva digitalizācijas jauda ir ierobežota, līdz ar to pilnīgi visus studējošajiem nepieciešamos materiālus īsā laikā digitalizēt nav iespējams.
Teātra izrāžu un koncertu ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē varēs apmeklēt profesionāli kritiķi
Publikai slēgtu profesionālās skatuves mākslas iestudējumu - teātra izrāžu un koncertu - ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē varēs apmeklēt līdz desmit attiecīgās nozares kritiķi, ceturtdien lēma valdībā.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, obligāti nosacījumi, kuru ievērošana šādos gadījumos būs jānodrošina teātru un koncertorganizāciju vadībai, ir savstarpējas divu metru distances ievērošana un ne mazāk kā 25 kvadrātmetru telpu platības nodrošināšana vienam cilvēkam. Priekšlikumu KM virzīja apstiprināšanai valdībā pēc Latvijas Teātra darbinieku savienības iniciatīvas.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka kultūras pasākumu publiska norise kopš 2020.gada novembra nav iespējama, taču, lai neapstādinātu procesu un nepazaudētu iemaņas, visās profesionālās mākslas iestādēs ir noticis darbs pie jaunu uzvedumu sagatavošanas.
Pēc ministra paustā, šajā laikā sagatavotie iestudējumi piedzīvo iekšējās pirmizrādes, atsevišķos teātros tās bez skatītājiem tiek spēlētas katru mēnesi, lai nepazaudētu procesa sajūtu un profesionalitāti. Šajā laikā arī profesionāliem kritiķiem nav iespējas dokumentēt procesu, un teātriem vai koncertorganizācijām nav iespējas gūt atgriezenisko saiti, ko dod šī procesa izvērtēšana, kas notiek katru gadu, veicina konkurenci un norāda virzienu attīstībai.
"Arī šogad tiek plānota "Spēlmaņu nakts", nākamgad - "Lielā mūzikas balva", tāpēc ir būtiski, lai profesionālie vērtētāji, kamēr netiek atļauti publiskie pasākumi, varētu noskatīties šīs iekšējās izrādes un piedalīties to vērtēšanā. Tas ļautu parādīties recenzijām, izrāžu aprakstiem un gatavotu sabiedrību epidemiloģiski drošam kultūras klātbūtnes procesam," akcentēja Puntulis.
Vakcināciju pabeigušajiem ārstiem un citām profesijām vairs nebūs jāveic rutīnas skrīningi
Pilnībā pret Covid-19 vakcinētām ārstniecības personām un izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī citām profesijām turpmāk tiek atļauts neveikt rutīnas skrīninga testus darba pienākumu veikšanai, paredz valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, šāda atļauja tiek attiecināta tostarp uz ilgstošas sociālās aprūpes centriem.
Ņemot vērā, ka viegli saslimšanas gadījumi var būt arī pēc vakcinācijas un lai laikus atklātu bezsimtomu inficēšanās gadījumus, paredzēts, ka vakcinētai personai nedēļas laikā pēc kontakta ar inficētu personu būs jāveic Covid-19 tests.
Vienlaikus joprojām tiek saglabāts nosacījums, ka persona, kas pārslimojusi Covid-19, var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts ar augstu Covid-19 izplatību.
Savukārt, attiecībā uz vakcinētām personām šāds izņēmums vēl netiek paredzēts līdz pietiekamas sabiedrības, īpaši riska grupu, vakcinācijas aptveres sasniegšanai. Tas saistīts ar to, ka joprojām tiek atklāti Covid-19 inficēšanās gadījumi arī pēc pabeigtas vakcinācijas, īpaši ar jaunajiem vīrusa celmiem, kas rada risku, ka vakcinētās personas valstī var ievest jaunos Covid-19 paveidus, radot augstu sabiedrības, īpaši riska grupu, apdraudējumu.
Tāpat šodien Tieslietu ministrija un Veselības ministrija kopīgā ziņojumā informēja valdību par sabiedrības ieguvumiem no vakcinācijas pret Covid-19 un iespējamajiem motivējošajiem pasākumiem, paredzot, ka atvieglojumu ieviešana pilnībā vakcinētajiem iedzīvotājiem plānota pakāpeniski un pa posmiem.
Kā skaidro Veselības ministrijā, pirmajā posmā uz atsevišķām pilnībā vakcinētām sabiedrības grupām pakāpeniski tiktu attiecināti mērķēti izņēmumi, piemēram, tostarp neveikt obligāto skrīningu darba vietā, neievērot mājas karantīnu un mazināt drošības pasākumus sociālos aprūpes centros.
Otrajā posmā, pēc Veselības ministrijas paustā, tiktu lemts par uz visu sabiedrību attiecinātiem izņēmumiem vakcinētām personām. Piemēram, plānots atļaut pulcēties sporta un kultūras pasākumos, iekštelpās apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, izmantot ēdināšanas, sporta klubu un izklaides pakalpojumus, noteiktās situācijās nelietot sejas masku un citus individuālos aizsardzības līdzekļus.
Veselības ministrija atgādina, ka papildu ieguvumus vakcinētajiem Latvijā varētu ieviest tad, kad vakcīnas būtu pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ja būtu vakcinējusies pietiekami liela sabiedrības daļa un jo īpaši riska grupas, valstī būtu droša epidemioloģiskā situācija un būtu nodrošināta efektīva vakcinācijas fakta pārbaudes iespēja.
Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Valdībai būs jānosaka Covid-19 intensīvās terapijas izmantošanas principi ārkārtas medicīniskās situācijas laikā
Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas deleģē valdību noteikt Covid-19 ārstēšanas un intensīvās terapijas izmantošanas principus ārkārtas medicīniskās situācijas laikā.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, likuma grozījumu projekts paredz, ka intensīvās terapijas ierobežoto resursu izmantošanai un pacientu prioritizācijai jānotiek atbilstoši medicīniskiem kritērijiem ārkārtas medicīniskās situācijas apstākļos, ievērojot pierādījumos balstītus medicīnas principus.
Paredzēts, ka Ministru kabinetam būs jānosaka galvenie principi un kritēriji intensīvās terapijas ierobežoto resursu izmantošanai un pacientu prioritizācijai.
Kritēriju noteikšanā jāņem vērā vairāki principi, tostarp palīdzības nodrošināšana iespējami plašākam pacientu lokam un visu pacientu izvērtēšanai jānotiek pēc vienotiem kritērijiem. Tāpat kritērijos cita starp ir ietverts diskriminācijas aizliegums, pacientu gribas ievērošana un pieņemtā lēmuma regulāra pārskatīšana.
Likumprojekts paredz arī deleģējumu veselības ministram apstiprināt ārstniecības personu profesionālo organizāciju vai veselības aprūpes konsultatīvo institūciju izstrādātās rekomendācijas Covid-19 infekcijas ārstniecības procesa nodrošināšanai.
Rekomendācijas tiktu apstiprinātas pēc atzinuma saņemšanas no veselības nozares kompetentās institūcijas un tiktu publicētas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, informējot ārstniecības iestādes, kas veic Covid-19 infekcijas ārstniecības procesa nodrošināšanu.
Likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Ārstu biedrības ierosinājuma, ņemot vērā Latvijas Republikas tiesībsarga norādes un piesaistot Latvijas vadošos ekspertus reanimācijā un anestezioloģijā, medicīnas ētikā un tiesībās.
Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimai.
