Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā16.07.2021

Svarīgākais:

    

- Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku; Gala lēmums par likuma izmaiņām būs jāpieņem Saeimai;

- Covid-19 sertifikāts būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem;

- Arī karavīriem un NBS darbiniekiem Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs obligāts no oktobra;

- Ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100, līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 120, iekštelpās drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 20 personas, bet ārā - ne vairāk kā 50 personas. Cilvēku ierobežojumu skaits ir attiecināms gan uz privātiem, gan publiskiem pasākumiem, piemēram, bērēm, kristībām, psiholoģiskās palīdzības grupām, gājieniem un piketiem, kā arī pie ģimenes vai dzimtas kapavietām;

- Covid-19 krīzē skarto atbalstam novirzīs papildu piecus miljonus eiro;

- Valsts kompensēs vakcinācijas pret Covid-19 rezultātā radīto kaitējumu veselībai;

- Šķērsojot ārējo sauszemes robežu "Grebņevas", "Terehovas", "Pāternieku" vai "Silenes" robežpunktos, personas, kuras nevar uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu un kurām Covid-19 testa rezultāts bijis pozitīvs vai kuras atteikušās veikt testu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādās tuvākajā izolācijas ievērošanas vietā;

- Līdz 31.decembrim pagarināts laiks, kurā pašvaldība piešķir un izmaksā pabalstu krīzes situācijā pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā;

- IZM par nepilniem četriem miljoniem eiro visām skolām iegādāsies CO2 gaisa kvalitātes mērītājus;

- Svaigā gaisā sporta sacensībās varēs piedalīties arī par septiņiem gadiem jaunāki bērni;

- Atcelts ierobežojums sporta sacensības ārā organizēt tikai Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām vai tās juridiskajiem biedriem;

- Samazina vienai personai nodrošināmo ūdens virsmas platību peldētapmācībām.

Likumdošanas apskats:
    
Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku

Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.
Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Vienlaikus likumprojektā ir ietverta prezumpcija, kas paredz, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai. Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē.
Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu "amatpersona" tiek saprasta jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā), tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un valsts drošības iestāžu amatpersonas.
Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu sertifikātu īpašnieki.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija ir noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu laiku to nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19 testu izmaksas.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka šajos grozījumos iekļauts punkts, ka personām pēc vakcinācijas nevēlamu seku gadījumā tiktu nodrošināta kompensācija.
Gala lēmums par likuma izmaiņām būs jāpieņem Saeimai.

 
Covid-19 sertifikāts būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem

Covid-19 sertifikāts būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem, paredz trešdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
No likumprojekta izriet, ka pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā būs jānodrošina epidemioloģiski droši pakalpojumi, tostarp izglītības programmas īstenošana, un epidemioloģiski droša darba un mācību vide. Izglītības jomā prasība par sadarbspējīgu sertifikātu būs attiecināma arī uz tām personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet līgumattiecību izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamajiem. Par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem būs uzskatāmi tādi, kurus sniedz personas ar Covid-19 sertifikātu.
Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas pienākums noteikts tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem darba pienākumos ir darbs situācijās, kurās tiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai, kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.
""Delta" vīrusa paveids ir saistīts ar smagāku slimības gaitu, kā rezultātā pieaug hospitalizēto cilvēku skaits, tai skaitā smaga slimības gaita tiek novērota arī vairāk jaunāka gadagājuma cilvēkiem un arī bērniem. Tā kā bērni pašreiz netiek vakcinēti, bet bērni pieder tai sabiedrības grupai, kur notiek plaša infekcijas izplatība, bērni kļūst par vērā ņemamu infekcijas pārneses faktoru un personu grupu, kurai netiek nodrošināta aizsardzība vakcinācijas veidā," atzinusi TM.
Savukārt ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās infekcijas izplatība var saistīties ar plašu saslimšanu un smagām sekām, līdz ar to arī šādu pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu.
Gala lēmumu par likuma izmaiņām pieņems Saeima.

 
Arī karavīriem un NBS darbiniekiem Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs obligāts no oktobra

No 1.oktobra Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim būs tiesības prasīt, lai NBS karavīriem un civilajiem darbiniekiem būtu Covid-19 digitālais sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, paredz trešdien Ministru kabinetā atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Likumprojekts nosaka, ka, ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nav iesniegts sadarbspējīgs Covid-19 digitālais sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa saskaņā ar Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 4.punktu.
Šādā gadījumā karavīrs atlaišanas pabalstu nesaņems.
Kā ziņots, NBS dienošajiem, kuri līdz šim atteikušies vakcinēties pret Covid-19, ir uzdots līdz 1.augustam pieņemt lēmumu - tomēr potēties vai arī atstāt dienestu, iepriekš informēja NBS komandieris Leonīds Kalniņš, uzsverot, ka viņa pavēle attiecas tieši uz profesionālā dienesta karavīriem.
Patlaban profesionālajā dienestā ir vairāki desmiti karavīru no dažādām struktūrvienībām, kuri nevēlas vakcinēties. "Tas ir jaunatnes spītīgums vai kas tamlīdzīgs. Daži ir paļāvušies uz sociālajos tīklos ievietotajiem skaidrojumiem par vakcīnām. Daļa neuzticas vakcīnām un gaida rudenī kaut kādu jaunu informāciju par vakcīnu drošumu. Katram ir savs iemesls," iepriekš skaidroja Kalniņš.
NBS komandieris arī apliecināja, ka minēto karavīru vidū nav valsts aizstāvju ar kādiem medicīniskiem ierobežojumiem.
Ja karavīri izvēlēsies nevakcinēties un tiks lauzts dienesta līgums pirms termiņa, tad šiem karavīriem var nākties atmaksāt valstij viņu apmācībā ieguldīto naudu. "Šis nav izņēmums. Tā ir vispārīga prasība, jo nauda jāatmaksā arī tiem karavīriem, kuri, piemēram, izvēlējušies pirms termiņa beigām dienestu pamest un karjeru veidot privātajā sektorā," piebilda Kalniņš.
Kā ziņots, NBS līdz pagājušajai nedēļai pret Covid-19 vakcinēti aptuveni 95% personāla, no tiem 87% pilnībā pabeiguši vakcināciju, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.
Lai veicinātu pēc iespējas plašāku darbinieku skaita vakcināciju, aizsardzības sektorā organizē informatīvus pasākumus nevakcinētajiem darbiniekiem.

 
Iekštelpās drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 20 personas; ārā - līdz 50 personām

Gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100, līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 120, iekštelpās drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 20 personas, bet ārā - ne vairāk kā 50 personas, trešdien lēma Ministru kabinetā. Cilvēku ierobežojumu skaits ir attiecināms gan uz privātiem, gan publiskiem pasākumiem, piemēram, bērēm, kristībām, psiholoģiskās palīdzības grupām, gājieniem un piketiem, kā arī pie ģimenes vai dzimtas kapavietām.
Tāpat noteikumu projektā par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai Kultūras ministrija (KM) rosināja precizēt prasības, kas  jāievēro sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem, sniedzot pakalpojumus ārā. Ņemot vērā, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji mēdz arī organizēt publiskus pasākumus, KM papildināja rīkojuma projektu, nosakot, ka gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē publisku pasākumu, tā norises laikā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā jāievēro visas attiecināmās epidemioloģiskās drošības prasības.
Pasākumu var apmeklēt tikai tās personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts, proti, personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai izslimojušas to, vai arī personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts par negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
Regulējumā noteiktā prasība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam jāizpilda gadījumos, kad tas organizē iepriekš publiski izsludinātu mūzikas izpildījumu ("dzīvās" mūzikas priekšnesumu vai dīdžeja uzstāšanos), kas norisinās konkrētā laikā, piedāvājot apmeklētājiem uz to iegādāties biļetes vai rezervēt vietu. Taču minētā prasība nav attiecināma uz tā saucamo "fona" mūzikas atskaņošanu sabiedriskās ēdināšanas vietā, neatkarīgi no tā, vai tiek atskaņotas fonogrammas, vai "fona" mūziku atskaņo izpildītāji.
Ministru kabinets atbalstīja KM priekšlikumu, kurā rosināts, ka personas, kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts par pēdējo 48 stundu laikā veiktu Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktu SARS-CoV-2 antigēna testu ar negatīvu rezultātu, kā arī šīs personas pavadošie bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, var piedalīties publiskos pasākumos un saņemt pakalpojumus klātienē, kuru norise saskaņā ar regulējumu ir aizliegta, tai skaitā izklaides un kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskas un izglītojošas norises) pakalpojumus.
 
Covid-19 krīzē skarto atbalstam novirzīs papildu piecus miljonus eiro

Covid-19 krīzē skarto atbalstam novirzīs papildu piecus miljonus eiro, paredz trešdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem kopumā līdz šā gada 30.jūnijam saņemti 43 850 iesniegumi, kuros izmaksai pieprasītā summa ir 547 148 242 eiro.
Līdz šā gada 30.jūnijam VID ir izskatījis 37 390 iesniegumu, izmaksājot atbalstu 418 392 339 eiro apmērā un atsakot izmaksu 33 770 905 eiro apmēra. Šobrīd izskatīšanai VID procesā ir 6460 iesniegumu, kuros izmaksai pieprasīts atbalsts 94 984 999 eiro apmērā.
Prognozēts, ka no šā gada 1.jūlija līdz 15.jūlijam iesniegtajiem iesniegumiem finansējums nepietiks.
Tādējādi Ministru kabinets lēma papildināt atbalsta programmu ar papildu finansējumu piecu miljonu eiro apmērā, kas nepieciešams pieteikumiem par 2021.gadu visu iesniegumu apmaksai.

 
Valsts kompensēs vakcinācijas pret Covid-19 rezultātā radīto kaitējumu veselībai

Valsts kompensēs vakcinācijas pret Covid-19 rezultātā radīto kaitējumu veselībai, ja tāds tiktu nodarīts, paredz trešdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Iespējamo šādu gadījumu skaits nav nosakāms, bet statistiski iespējamība norāda, ka tie varētu būt ne vairāk kā daži atsevišķi gadījumi uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Valdība atbalstījusi grozījumus minētajā likumā, paredzot, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku.
Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju jeb blakņu rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai. Tomēr, uzliekot pienākumu vakcinēties pret Covid-19 savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai, teikts likumprojekta anotācijā.
Šādu situāciju iespējamība ir ļoti zema. "Tādēļ atsevišķa atlīdzības mehānisma izstrāde šādiem gadījumiem nav nepieciešama, bet būtu piemērojami principi un noteiktie atlīdzības apmēri, kas jau normatīvi ir noteikti, piemēram, Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principi un noteiktie atlīdzības apmēri," skaidrots anotācijā.
Ņemot vērā, ka vakcinācijas izraisīto komplikāciju izvērtēšana ietilpst Zāļu valsts aģentūras kompetencē, arī kompensācijas noteikšana būs piekritīgi šai institūcijai. Kompensāciju izmaksu apmēri nav prognozējami, līdz ar to kompensāciju izmaksa notiks no budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem".
Paredzams, ka kompensācija tiks izmaksāta visām personām, kurām vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiks nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai.
Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Saeima.

 
Covid-19 pozitīvos robežšķērsotājus NMPD nogādās līdz izolācijas vietai

Šķērsojot ārējo sauszemes robežu "Grebņevas", "Terehovas", "Pāternieku" vai "Silenes" robežpunktos, personas, kuras nevar uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu un kurām Covid-19 testa rezultāts bijis pozitīvs vai kuras atteikušās veikt testu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) četru stundu laikā nogādās tuvākajā izolācijas ievērošanas vietā, trešdien lēma valdība.
Minētais attiecas gan uz gadījumiem, ja transportlīdzekli vada tā īpašnieks vai vadītājs, gan arī uz nomātu transportlīdzekli, turklāt šāda kārtība attieksies arī uz šo personu klātesošajiem ģimenes locekļiem un kontaktpersonām.
Personu šādā gadījumā varēs nogādāt uz dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu vai arī kādu no robežšķērsošanas vietai tuvākajām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajā tūristu mītņu sarakstā iekļautajām tūristu mītnēm.
Izņēmums tiek attiecināts uz bērniem, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu, Latvijā akreditētu ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecībām, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, personām, kuras ierodas Latvijā pēc Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta vai tā locekļa, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Valsts kontroles vai ministrijas ielūguma.
Tāpat izņēmums attiecināts uz Latvijas vai ārvalsts diplomātiskajiem kurjeriem vai "ad hoc" diplomātiskajiem kurjeriem, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņa statuss un diplomātiskā pasta paku skaits. Vienlaikus izņēmums ir Latvijas diplomātiskās pases turētāji, viņus pavadošais tehniskais personāls un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki, veicot oficiālās funkcijas.
Vienlaikus grozījumi paredz, ka minētās personas, kas Latvijā ierodas ar personisko transportu, pozitīva Covid-19 testa gadījumā vai atsakoties veikt minēto testu dodas uz dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu, vai savu mītnes zemi obligātās izolācijas ievērošanai, izmantojot medicīnisko sejas masku, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, neapmeklē sabiedriskas vietas, kur uzturas daudz cilvēku, tai skaitā neizmanto sabiedrisko transportu.
Kā skaidro Veselības ministrijā, ne mazāk būtiski infekcijas ierobežošanā ir tas, ka personas ievēro obligāto izolāciju un, ja tiek nogādātas kādā no tūristu mītnēm, tajā uzturas. Līdz ar to nepieciešams papildināt esošo tiesību normu, paredzot, ka tūristu mītnes informē gan Veselības inspekciju gan Valsts policiju par personas nenakšņošanu tūristu mītnē obligātās izolācijas laikā.
Pozitīvu antigēnu testu būs nepieciešams apstiprināt ar RNS testu, ko segs no valsts līdzekļiem, pretēji antigēnu testam, kas jāapmaksā attiecīgajai personai.
Vienlaikus valdība piešķīra 206 004 eiro Veselības ministrijai, lai NMPD nodrošinātu personu ar pozitīviem Covid-19 testiem nogādāšanu uz attiecīgo vietu.
Pašizolācija jāievēro 10 dienas. Pašizolācijas laiku var saīsināt, ja septītajā dienā veic atkārtotu testu un tas ir negatīvs.

 
Līdz gada beigām pagarināts pabalsta krīzes situācijā piešķiršanas laiks

Līdz 31.decembrim pagarināts laiks, kurā pašvaldība piešķir un izmaksā pabalstu krīzes situācijā pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā, trešdien lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā, pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 eiro mēnesī katram bērnam, ja mājsaimniecības, tai skaitā audžuģimenes un aizbildņa, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam.
Pabalstu krīzes situācijā pašvaldība nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai vai par atsevišķu personu mājsaimniecībā, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirts dīkstāves atbalsts. Pašvaldība nepalielina izmaksājamo pabalstu krīzes situācijā vai samazina to par attiecīgo daļu par laikposmu, kad personai, kura saņem dīkstāves atbalstu, atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirta piemaksa par apgādībā esošu bērnu.
Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par pabalstu krīzes situācijā nodrošināšanu, valsts nodrošina pašvaldībām mērķdotāciju izdevumu segšanai 50% apmērā no mājsaimniecībai izmaksātā pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā 75 eiro vienai personai mēnesī.
Lai kompensētu pašvaldībām izdevumus par izmaksājamo pabalstu apmēra palielināšanu par 50 eiro mēnesī par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam, valsts nodrošina pašvaldībām mērķdotāciju izdevumu segšanai 100% apmērā no mājsaimniecībai, tai skaitā audžuģimenei un aizbildnim, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, izmaksātā pabalsta palielinājuma.
Šī pabalsta darbības laika pagarināšanu paredz likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kas trešdien, 14.jūlijā pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jānobalso Saeimai.

 
IZM par nepilniem četriem miljoniem eiro visām skolām iegādāsies CO2 gaisa kvalitātes mērītājus

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri par 3,722 miljoniem eiro iegādāties pietiekami daudz CO2 gaisa kvalitātes mērītājus, lai visās vispārējās izglītības skolu klasēs nodrošinātu pa vienai mērierīcei drošai klātienes mācību rīkošanai 2021./2022.mācību gadā.
IZM jau iepriekšējā nedēļā, 6.jūlijā, ar informatīvo ziņojumu pieteica ieceri no novembra visās skolas klasēs nodrošināt CO2 gaisa kvalitātes mērītājus, taču, uzsverot nepieciešamību gatavoties drošas klātienes mācību rīkošanai rudenī savlaicīgāk, Ministru kabinets nolēma par nedēļu atlikt IZM ieceri.
Šonedēļ ministrija atkārtoti lūdza Ministru kabinetu piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai IZM varētu drīzumā rīkot centralizētu iepirkumu, paredzot, ka finansējums CO2 gaisa kvalitātes mērītāju iegādei būs nepieciešamo nevis 1,957 miljoni eiro, bet gan 3,722 miljonus eiro, lai CO2 gaisa kvalitātes mērītājus nodrošinātu arī profesionālās izglītības iestādēs.
Šogad projekts tiks finansēts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt, 2022.gadā nepieciešamais finansējums tiks iekļauts, gatavojot 2022.gada valsts budžeta projektu.
Nodrošinot vienu CO2 gaisa kvalitātes mērierīci uz klasi, izmaksas uz 1.-6.klašu grupu būs 1,508 miljoni eiro un 7.-12.klašu grupai - 1,09 miljoni eiro. Profesionālās izglītības iestādēs CO2 gaisa kvalitātes mērītāji izmaksās 495 360 eiro, bet 3% plānotā rezerve izmaksās 92 815 eiro.
Konkursu CO2 gaisa kvalitātes mērierīču iegādei plānots Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) sludināt 16.jūlijā un līgums par CO2 mērierīču piegādēm tiktu slēgts līdz 15.augustā. Sākotnēji mērierīces piegādās jaunākajām klasēm, savukārt līdz februārim - 7.-12.klašu grupām.
Ņemot vērā Latvijā pieredzēto situāciju, kas saistīta ar Covid-19 izplatību no rudens līdz pavasarim, izglītības process pamatā tika īstenots attālināti. Viens no iemesliem, kas kavēja izglītojamo iespējas atgriezties klātienes mācībās, bija nepietiekama gaisa kvalitāte, ventilēšanas un piespiedu gaisa apmaiņas sistēmu neesamība, jo, piemēram, 219 izglītības iestādēs darbojas tikai dabiskā vai pasīvā ventilācija.
Lai risinātu iepriekš minēto un mazinātu Covid-19 seku ietekmi uz izglītojamo iespējām iegūt izglītību un sekmētu izglītojamo atgriešanos klātienes mācību procesā, ir nepieciešams iegādāties CO2 gaisa kvalitātes mērītājus valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, kā arī pirmsskolas izglītības iestādēm.
Kā skaidroja IZM, vienkāršākais un ātrākais risinājums CO2 samazināšanai ir telpu vēdināšana, atverot logu. Nākamais - atbilstoša ventilācijas sistēma vai inovatīva ventilācijas sistēma ar CO2 sensoriem, kas "ziņo" sistēmai par nepieciešamību ieslēgt telpu ventilāciju brīdī, kad CO2 pārsniedz pieļaujamo līmeni.
LETA jau ziņoja, ka 16 pašvaldību 23 skolās par 5,3 miljoniem eiro tiks īstenoti ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizācijas projekti. Kopumā saņemti 16 pieteikumi no Rīgas, Ādažu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Skrundas, Auces, Valmieras, Kocēnu, Smiltenes, Cēsu, Raunas, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu un Rugāju pašvaldībām 23 skolu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizācijas projektiem.
Ņemot vērā, ka ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizācijas projekta kopējais finansējums bija 7,2 miljoni eiro, atlikušos 1,9 miljonus eiro plāno novirzīt gaisa kvalitātēs mērījumu iekārtu iegādei skolām no dažādiem reģioniem.
Kā skaidro ministrijā, kopējais finansējums paredzēts 5,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2 675 980 eiro tiks izlietoti šogad, bet vēl 2 658 005 eiro 2022.gadā.

 
Svaigā gaisā sporta sacensībās varēs piedalīties arī par septiņiem gadiem jaunāki bērni

Ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības noteikumus, svaigā gaisā sporta sacensībās varēs piedalīties arī bērni, kuri ir jaunāki par septiņiem gadiem, trešdien lēma valdība.
Minētās izmaiņas paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Vienlaikus tiek paplašināts sporta sacensību organizatoru loks, atceļot ierobežojumu sporta sacensības ārā organizēt tikai Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām vai tās juridiskajiem biedriem.
Jaunie grozījumi noteikumu projektā būs spēkā, kamēr valstī 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 120 slieksni.
Kā skaidroja IZM, esošais regulējums nosaka, ka sporta sacensības ārā drīkst rīkot tikai Sporta likumā atzīto sporta federācijas vai to juridiskie biedri. Patlaban minētais sporta sacensību organizatoru loks ir noteikts būtiski šaurāks, nekā to paredz Sporta likums.
Ņemot vērā, ka kopš minētā ierobežojuma noteikšanas ir pagājis viens mēnesis, kā arī, ņemot vērā faktu, ka epidemioloģiski drošu sporta sacensību organizēšana ir atkarīga no sporta sacensību organizatora spējas ievērot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, IZM rosina paplašināt āra sporta sacensību organizatoru loku, attiecīgi atceļot ierobežojumu āra sporta sacensības organizēt tikai Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām vai tās juridiskiem biedriem.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sporta sacensībās svaigā drīkst piedalīties arī bērni, kuri ir jaunāki par septiņiem gadiem. Gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniegs 120, tad attiecībā uz āra sporta sacensību organizatora juridisko statusu, sportistu vecumu, kā arī ūdens virsmas platības nodrošināšanu peldētapmācības programmās atkal būs piemērojams iepriekšējais regulējums.

 
Samazina vienai personai nodrošināmo ūdens virsmas platību peldētapmācībām

Lai veicinātu bērnu peldētapmācības programmu pieejamību, peldētapmācības peldbaseinos vienam audzēknim turpmāk būs jānodrošina ne mazāk kā seši kvadrātmetri no ūdens virsmas platības līdzšinējo 15 kvadrātmetru vietā, trešdien lēma valdība.
To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Savukārt publiskajos peldēšanas baseinos prasība par 15 kvadrātmetriem saglabājas nemainīga.
Jaunā prasība būs spēkā, kamēr valstī 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 120.
IZM skaidroja, ka esošais regulējums paredzēja, ka iekštelpu sporta treniņiem vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no kopējās pieejamās platības. Prasība tika attiecināta arī uz peldbaseiniem.
Izvērtējot minētās normas ieviešanas praksi, IZM konstatēja, ka bērnu peldētapmācības programmās minētā prasība būtiski apgrūtina šo programmu īstenošanu, jo bērnu peldētapmācības baseini ir būtiski mazāki par standarta publiskas lietošanas peldbaseinu (kas ir 25 vai 50 metru garumā ar četriem, sešiem vai astoņiem peldēšanas celiņiem).
IZM skaidroja, ka vidējā peldētapmācības peldbaseina ūdens virsmas platība ir 40 kvadrātmetri, kā rezultātā pie esošā regulējuma vienā nodarbībā var piedalīties līdz trīs audzēkņiem. Ministrijai konsultējoties ar Latvijas Peldēšanas federāciju un bērnu peldētapmācības programmu īstenotājiem, lai veicinātu bērnu peldētapmācības programmu pieejamību, turpmāk tiek noteikts, ka peldētapmācības peldbaseinos vienam peldētapmācības programmas audzēknim ir jānodrošina ne mazāk kā seši kvadrātmetri no ūdens virsmas platības.
Tādējādi vienā peldētapmācības nodarbībā 40 kvadrātmetru peldētapmācības peldbaseinā varēs piedalīties līdz septiņiem audzēkņiem. IZM atzīmēja, ka pārējos publiskas lietošanas peldbaseinos, kas nav peldētapmācības peldbaseini, tā skaitā 25 metru un 50 metru peldbaseinos, prasība par vienai personai nodrošināmo ūdens virsmas platību 15 kvadrātmetru platībā paliek nemainīga.
Gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniegs 120, tad attiecībā uz ūdens virsmas platības nodrošināšanu peldētapmācības programmās atkal būs piemērojams iepriekšējais regulējums.