Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā19.02.2021

Svarīgākais:

- Līdz marta beigām ģimenēm izmaksās 500 eiro vienreizēju pabalstu par katru bērnu, tam kopumā tērējot 182 miljonus eiro;

- No pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klasei atsāks skolas no 25 pašvaldībām ar zemāko saslimstības līmeni - Alsungas, Auces, Baltinavas, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrundas, Skrīveru, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku novada skolas; Pārskatot novadu sarakstu, saslimstības slieksnis 200 uz 100 000 iedzīvotāju nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut turpināties klātienes mācībām;

- No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, konceptuāli vienojās Ministru kabinets; Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien. Paredzēta virkne nosacījumu, tostarp pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība - 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs u.c. - Apgrozāmo līdzekļu granta programmā pieejamo summu palielina vairāk nekā četras reizes - līdz 310,8 miljoniem eiro; Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021.gada 31.maijam;

- Kalnu slēpošanas sporta bāzēm ārkārtējās situācijas laikā būs jāievēro vēl papildus nosacījumi, tostarp kalnu slēpošanas sporta bāzē un tās apsaimniekošanā esošajā teritorijā vienlaikus nedrīkst atrasties vairāk kā 300 personas ar noteikumu, ka katrai personai tiek nodrošināti vismaz 70 kvadrātmetru ārtelpas un visur ir iespējams ievērot divu metru distanci; Aizliegta tiek kameršļūkšana;

- Valdība piešķir 83 miljonus eiro Covid-19 testēšanas uzlabošanai;

- Piešķir 48 400 eiro ārstniecības personu apmācībai vakcinēt pret Covid-19;

- Skolotājiem individuālo konsultāciju apmaksai novirza 12,3 miljonus eiro;

- Valdība atbalsta arī šogad policistiem un robežsargiem par darbu Covid-19 laikā piešķirt piemaksas;

- IeM novirza 819 650 eiro tehnoloģiskajiem risinājumiem robežu pārvaldības stiprināšanai un epidemioloģisko risku mazināšanai;

- Valsts turpmāk finansēs līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā;

- Deputāti pārapstiprina nosacījumu, ka Latvija tranzītā jāšķērso 12 stundu laikā.

Likumdošanas apskats:
    

Līdz marta beigām ģimenēm izmaksās 500 eiro vienreizēju pabalstu par katru bērnu, tam kopumā tērējot 182 miljonus eiro

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ģimenēm par katru bērnu izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu.
Covid-19 krīzes atbalsts ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem un šim mērķim būs nepieciešami 182 miljoni eiro.
Aģentūrai LETA labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš pavēstīja, ka šo vienreizējo finansiālo atbalstu plānots segt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Uz otro lasījumu tika saņemti 12 priekšlikumi. Deputāts Gatis Eglītis (JKP) rosināja noteikt, ka līdz 2021.gada 6.aprīlim, līdzšinējā 1.marta vietā, kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Parlaments šo ieceri atbalstīja.
Tāpat Saeima atbalstīja Eglīša priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2021.gada 1.jūlijam, nevis 1.martam, parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas.
Vienlaikus deputāts Igors Pimenovs (S) rosināja minēto pabalstu noteikt par ikmēneša vienreizēja pabalsta vietā, līdz valdība atcels ierobežojumus sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatīšanās draudiem. Deputāti viņa priekšlikumu neatbalstīja.
Deputāte Jūlija Stepaņenko iesniedza priekšlikumu, ka par bērnu ar invaliditāti ģimenēm jāpiešķir vienreizēju pabalstu 1000 eiro apmērā, taču arī šo priekšlikumu deputāti norādīja.
Saeima šodien lēma, ka atbalsts nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai, kā arī pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, neņem vērā personai izmaksāto atbalstu.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis izteica priekšlikumu ēdienu piegādei sabiedriskajā ēdināšanā līdz ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām piemērot pievienotās vērtības nodokļa nulles procentu likmi. Tāpat viņš aicināja parlamentu lemt par pievienotās vērtības nodokļa nulles procentu likmes piemērošanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.
Parlamentāriete Evija Papule minēja, ka pedagogiem, piešķirot piemaksas par darbu Covid-19 laikā, no tām vēl tika "novilkti" nodokļi, realitātē dažam skolotājam saņemot 10 eiro. Viņa aicināja atbalstīt Dombrovska priekšlikumu, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos.
Vienlaikus Dombrovskis vēlāk debatēs "apelēja pie politiķu sirdsapziņas", uzsverot, ka deputātiem nav samazinājušies ienākumi un viņi aizvien izmanto transporta kompensācijas, kaut liela daļa strādā no mājām, kamēr sabiedrībai aizvien jāmaksā par visiem tēriņiem, rēķiniem, un daļai šis laiks ir izaicinošs. "Jūs tagad vēlaties pateikt ar savu "reironomiku", ka viņiem jābūt tādam pat nodokļu slogam? [..] Jums nebūs bail iet uz kafejnīcām un restorāniem, kad šis beigsies?" akcentēja Dombrovskis.
Savukārt Pimenovs minēja, ka šis ir racionāls priekšlikums, jo pērn ekonomisti brīdināja, ka restorāniem un viesnīcām ir sliktākais stāvoklis, jo viņiem pat "miera laikos" neveidojas lieli uzkrājumi, bet krīzē situācija esot pavisam bēdīga. "Jādara viss, lai paturētu nozares "virs ūdens", tāpēc uzskatu, ka šis priekšlikums ir vietā, lai pasniegtu roku un uzturētu viņu esamību Latvijas ekonomikā", teica deputāts.
Tomēr abus Dombrovska priekšlikumus parlaments noraidīja.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, šāds atbalsts pienāksies personai, kurai ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai sakarā ar bērna dzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu ārkārtējās situācijas laikā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par bērniem, kuriem piešķirts ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditātivai bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam, atbalstu izmaksās bez iesnieguma līdz 2021.gada 31.martam.
Tiem, kuriem no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām radīsies tiesības saņemt minēto atbalstu, VSAA izmaksās bez iesnieguma 30 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts.

 
No pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klasei atsāks skolas no 25 pašvaldībām

No nākamās pirmdienas, 22.februāra, klātienes mācības 1.-4.klasei varēs atsākt skolas no 25 pašvaldībām, ceturtdien pēc valdības sēdes preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa norādīja, ka "drošās skolas" princips tiks startēts 25 pašvaldībās. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākajiem datiem klātienes mācības 1.-4.klasei nākamajā nedēļā varēs atsākt Alsungas, Auces, Baltinavas, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrundas, Skrīveru, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku novada skolas. Ministre norādīja, ka dažām pašvaldībām ir pieļauta saslimstības rādītāja nobīde, taču konkrētu pieļaujamo procentuālo nobīdi saslimstības rādītājam virs 200 pašvaldībām, SPKC noteiks nākamajā nedēļā.
"Epidemioloģiskā situācija mainās strauji, un izmaiņas pašvaldību skaitā ir notikušas divās dienās," sacīja ministre. Lai arī lemts, ka pedagogi, kuri ir riska grupās vecuma vai viņiem ir kādas hroniskas slimības, varēs turpināt attālinātās mācības līdz vakcinēšanās sākumam, ministrijā vēl nav apkopota informācija par to, cik daudz pedagogu varētu izmantot šādu iespēju un cik klašu rezultātā varētu mācības turpināt attālināti. "Pieļauju, ka šajās 25 pašvaldībās var būt šādi pedagogi. Konkrētu skaitu zināsim pirmdien," viņa sacīja.
Ceturtdien valdībā ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.
Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.
SPKC katru trešdienu nodrošinās publisku informāciju par saslimstības rādītājiem pašvaldībās, lai monitorētu saslimstības pieauguma tempus un to atbilstību "drošas skolas" principam. Savukārt ik pēc divām nedēļām tiks vērtēts kopumā, kuras pašvaldības drīkst turpināt klātienes mācības skolās. Konkrēts pašvaldību saraksts, kuru skolas drīkst atsākt klātienes mācības sākumskolām, tiks vēl precizēts.
Nākamās nedēļas otrdienā, 23.februārī, ministri vienosies par konkrētiem kritērijiem, lai SPKC varētu skaidri lemt par klātienes mācību atļaušanu gadījumos, kad pašvaldības saslimstības rādītājs būs nedaudz augstāks par 200, ņemot vērā arī pašvaldības apdzīvotību.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ceturtdien preses konferencē informēja, ka pašvaldību atbilstību "drošās skolas" prasībām valdība pārskatīs ik pēc divām nedēļām. Ja pašvaldībā šo divu nedēļu laikā novēros strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, kas pārsniegs 200 saslimušos 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju, tad pēc ""A, B, C" modeļa" tikšot vērtēts, kā saslimstība pašvaldībā ietekmē skolas klātienes mācības un vai saslimstība ir konstatēta pašā skolā. Atbilstoši izvērtējumam pašvaldība varēs lemt par skolas slēgšanu klātienes mācībām vai nē.
Izglītības iestādei būs jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības un jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto iknedēļas testēšana. Vērtējot, vai izglītības iestādē ir iespējams ievērot distancēšanās prasības, aprēķinam jāpieņem, ka vienam izglītojamam nepieciešams nodrošināt trīs kvadrātmetrus no mācību telpu platības.
Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.

 
No 1.marta klātienē plāno ļaut strādāt frizieriem, manikīriem un pedikīriem

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.
Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.
Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.
EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.
Priekšlikumu atļaut strādāt sertificētiem speciālistiem sēdes laikā ierosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV), tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja neveikt izmaiņas sākotnējā EM priekšlikumā un aicināja lemt tikai par tiem variantiem, kādus ministrija sākotnēji piedāvāja.
Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu, Ministru prezidents atzina, ka jautājums par skaistumkopšanas nozari ir emocionāls, tomēr tam ir jārod praktisks risinājums.
Savukārt Vitenbergs uzsvēra, ka EM nepiedāvā "vērt vaļā vai atvieglot" skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts legalizēt skaistumkopšanas nozares darbību. "Reti kurš ir tā noaudzis kā ekonomikas ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem virtuvēs un viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu," aicināja Vitenbergs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi vērtēja EM priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties, cilvēkiem ir pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai "viņi varētu ilglaicīgi funkcionēt".
Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā gana veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai klātienē.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare darbojas nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē jau no nākamās pirmdienas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja ministrus saprast, kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu cilvēka pamata vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka VM atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera, manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM ziņojumā ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt vēlāk.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi "ļoti labu dokumentu", vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums būs epidemioloģiski drošs. "Jāatceras, ka runa ir par gaisa pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu izvairīties no saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši kontaktējoties," skaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu sniedzējam ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat pasmejas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par iepriekš valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi - priekšlikumiem ir jābūt samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek pieņemti, sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM ar izstrādāto priekšlikumu ir "izdarījušas savu mājasdarbu", turklāt šo priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas nozarei sniegt pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.
Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents norādīja, ka tauta ir nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un attiecīgi lemt par VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties atsevišķiem skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.
"Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas nozari nedaudz lēnāk. Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem darbu varētu atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa," norādīja Kariņš.
Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai tas stātos spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība - 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.

 
Kariņš: Atbalsta palielināšana apgrozāmo līdzekļu granta programmā ļaus uzņēmumiem izvairīties no bankrota

Atbalsta palielināšana apgrozāmo līdzekļu granta programmā ļaus uzņēmumiem izvairīties no bankrota, ceturtdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu apgrozāmo līdzekļu granta programmā pieejamo summu palielināt vairāk nekā četras reizes - līdz 310,8 miljoniem eiro.
Kariņš norādīja, ka reizēm valdība tiek kritizēta par to, ka tā nesniedz atbalstu, tomēr šīs dienas lēmums apliecina pretējo. "Šis atbalsts palīdzēs nodrošināt, ka daudzi uzņēmumi nebankrotēs un, tiklīdz situācija atļaus, tie varēs atsākt darbību," uzsvēra premjers.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitnebregs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) informēja, ka vidējā summa, kas šīs atbalsta programmas ietvaros tiek izmaksāta vienam uzņēmuma, ir 12 000 eiro.
Vērtējot apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmas līdzšinējo darbību, EM secināja, ka iepriekš noteiktā prognoze, ka potenciālais atbalsts būs 60 miljoni eiro, ir maksimāli tuvs esošajai situācijai, tomēr vēl nav spēkā stājušies šā gada 28.janvāra un 4.februāri pieņemtie grozījumi atbalsta programmā, ar kuriem tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loku. Izmaiņas nav stājušās spēkā, jo tās vēl tiek saskaņotas ar Eiropas Komisiju.
"Patlaban ir skaidrs, ka atbalsta programmai noteiktais finansējums ir izsmelts, un tās darbības turpināšanai no 2021.gada februāra līdz maijam nepieciešami papildus vismaz 240 miljoni eiro. Vienlaikus, jāņem vērā, ka papildus nepieciešamais finansējums ir noteikts piesardzīgi, jo iespējams, ka būs nepieciešami valsts budžeta papildu līdzekļi, ja pieteikumu aktivitāte pieaugs atkarībā no mērķa grupas intereses un ārkārtas situācijā noteikto ierobežojumu seku izplatības," pauda EM.
Tāpēc ministrija aicināja valdību atbalsta programmas pieejamo finansējumu palielināt no līdzšinējiem 70,8 miljoniem eiro līdz 310,8 miljoniem eiro. papildus finansējums tiks gūts no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
EM informēja, ka šā gada 17.februāri tika saņemti 9949 iesniegumi par grantu piešķiršanu. Kopējā prasījumu summa ir 91 559 486 eiro, savukārt izmaksāti granti par 3334 iesniegumiem kopumā 26 493 365 eiro apmērā.
Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021.gada 31.maijam, iesniedzot iesniegumus elektroniskajā deklarēšanas sistēmā vēlākais līdz 15.jūnijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021.gada 31.jūlijam.
Maksimālie atbalsta griesti ir 100 000 eiro mēnesī.

 
Kalnu slēpošanas bāzēm būs vēl stingrāki Covid-19 ierobežojumi; aizliedz kameršļūkšanu

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm ārkārtējās situācijas laikā būs jāievēro vēl papildus nosacījumi, sniedzot pakalpojumus un rīkojot sporta treniņus, lai garantētu apmeklētāju drošību un nepieļautu Covid-19 izplatību, ceturtdien lēma valdība.
Valdība noteica, ka ar izklaidi saistītajos saimnieciskajos pakalpojumos, kas ārkārtējās situācijas laikā klātienē ir aizliegti, iekļaujas izklaides pakalpojumi kameršļūkšanas vietās.
Ņemot vērā esošos labos laika apstākļus, kas ir īpaši piemērotiem ziemas sportam, kalnu slēpošanas trasēs ir būtiski audzis apmeklēju skaits, tāpēc valdība uzskata, ka kalnu slēpošanas trašu operatoriem - kalnu slēpošanas sporta bāzes īpašniekiem vai tiesiskiem valdītājiem - ir izvirzāmi papildus drošības pasākumi, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu epidemioloģiskās pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Ar jaunajiem ierobežojumiem tiek noteikts, ka kalnu slēpošanas sporta bāzē un tās apsaimniekošanā esošajā teritorijā vienlaikus nedrīkst atrasties vairāk kā 300 personas ar noteikumu, ka katrai personai tiek nodrošināti vismaz 70 kvadrātmetru ārtelpas un visur ir iespējams ievērot divu metru distanci. Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi atrodas kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā ar pacēlāju biļetēm, ir nosakāms pēc pacēlāju kapacitātes un konkrēta aprēķina.
Ja kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā izsniegts ēdiens līdzņemšanai, tad izsniegšanas vietas tuvumā nedrīkst atrasties galdi un soli.
Tāpat noteikts, ka kalnu slēpošanas sporta bāzes īpašniekam ir jāieceļ atbildīgo personu, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu kalnu slēpošanas sporta bāzē, kā arī nodrošina nepieciešamo personālu kontroles pasākumu īstenošanai, tai skaitā autostāvvietās. Īpašnieks ir tiesīgs nodrošināt arī pastāvīgu novērošanas kameru pieslēgumu tiešsaistes režīmā ar skatu uz pacēlāju rindām un citām vietām, kur iespējama cilvēku drūzmēšanās, piemēram, biļešu kasēm, sporta inventāra nomas un ēdiena izsniegšanas vietām.
Lai gan Ministru kabineta (MK) rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu aizliedz ar izklaidi saistītu saimniecisko pakalpojumu sniegšanu klātienē, praksē novērots, ka ne vienmēr pakalpojumu sniegšanu ir pārtraukušas tās izklaides vietas, kas nav tieši pieminētas izklaides vietu uzskaitījumā. Viens no šādiem izklaides pakalpojumiem, kas joprojām daļēji turpina savu darbību, ir kameršļūkšanas pakalpojumi. Lai gan kameršļūkšana norisinās ārtelpā, kameršļūkšana nav atzīstama par sporta veidu un līdz ar to ar kameršļūkšanu saistītas aktivitātes nav atzīstamas par ārtelpu sporta nodarbību, uzsver valdība.
Patlaban rīkojumu projekts paredz, ka Covid-19 pandēmijas laikā sporta treniņi var norisināties ārtelpās vai attālināti, ievērojot nosacījumu, ka sporta treniņa norisei ārtelpās vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas, neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus, un netiek izmantotas ģērbtuves.
Ja to pieļauj attiecīgās ārtelpas sporta norises vietas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība. Tāpat sporta aktivitātēs ārtelpu sporta norises vietās joprojām var iesaistīties arī individuāli vai viena mājsaimniecība.

 
Valdība piešķir 83 miljonus eiro Covid-19 testēšanas uzlabošanai

Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceturtdien piešķīra 83,23 miljonus eiro.
Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja VM informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido.
Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.
Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu VM vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.
Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.
Augstākā riska grupā ir arī sociālās aprūpes un palīdzības sniedzēji ārpus SAC, kā arī skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie.
Otrajā jeb vidējā riska grupā ietilptu tie strādājošie, kuru darbs ir saistīts ar vidēju vai zemu citu cilvēku inficēšanās risku un kur pastāv gadījuma vai īslaicīgs kontakts ar klientiem. Šīm grupām būtu jānodrošina antigēnu tests vai siekalu parauga tests reizi nedēļā.
Šī grupa iekļauj tādus darbiniekus kā, piemēram, tirdzniecības zālēs nodarbinātie, lielveikalu darbinieki un kultūras sfēras pārstāvji, tostarp muzikanti un koristi, kas piedalās koncertos. Tāpat šajā grupā ietilptu ieslodzījumu vietu darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, starppilsētu autobusu vadītāji, taksometru vadītāji, tālsatiksmes transporta līdzekļu apkalpes locekļi, pasažiervilcienu konduktori un sabiedriskā transporta kontrolieri.
Pēdējā jeb zemā riska grupā savukārt ietilptu tie nodarbinātie, kuru darbs ir saistīts ar kritisko funkciju veikšanu. Šajā grupā citu starpā ietilpst Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, kuriem antigēnu tests būtu jāveic reizi nedēļā vai siekalu parauga tests - reizi divās nedēļās.
Vienlaikus VM vērtējumā būtu jāpaplašina iespējas noņemt testu paraugus arī pie ģimenes ārstiem, kā arī jārod iespējas plašākai testu veikšanai reģionos, izmantojot tostarp izbraukumus.
Tāpat būtu jāuzlabo testējamo paraugu paņemšana, transportēšana, kā āri laboratoriju Covid-19 testēšanas kvalitāti un informācijas apmaiņu. Proti, VM ieskatā būtu nepieciešams veikt organizatoriskus pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības inspekciju un Valsts policiju.
VM arī plāno stiprināt Latvijas sekvencēšanas spēju, lai adekvāti reaģētu uz ienākošo Lielbritānijas Covid-19 paveidu, kā arī attīstīt Latvijā izstrādāto notekūdeņu Covid-19 testēšanu.
Pēc VM paustā, patlaban Latvijas testēšanas kapacitāte pārsniedz pieprasījumu.

 
Piešķir 48 400 eiro ārstniecības personu apmācībai vakcinēt pret Covid-19

Lai nodrošinātu teorētiskās un praktiskās mācības ārstniecības personām par vakcināciju pret Covid-19, valdība šodien nolēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Veselības ministrijai (VM) piešķirt 48 400 eiro.
VM prognozē, ka, lai īsā laika periodā nodrošinātu vakcināciju iedzīvotājiem, papildus nepieciešams sagatavot no 100 līdz 500 ārstniecības personas - māsas, ārstus, ārstu palīgus un vecmātes. Ministrijā uzskata, ka šīm ārstniecības personām cita starpā būtu jāparedz padziļināta teorētiskā un praktiskā apmācība par Covid-19 vakcinācijas organizācijas principiem, vakcīnas lietošanu atbilstoši ražotāja norādījumiem, vakcinācijas tehniku, drošu vakcinācijas procesu un rīcību blakusparādību gadījumā.
Turklāt, kā norāda ministrijā, apmācāmo personu loks var tikt precizēts atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai un vakcinācijas plāna īstenošanai.
Līdz ar to šādu mācību nodrošināšanai ārstniecības personām, kuru darba pienākumi nav tieši saistīti ar vakcināciju, nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 48 400 eiro apmērā. Šie resursi tiks novirzīti mācību programmas izstrādei, lektoru un praktisko nodarbību vadītāju atlīdzībai, tehniskā nodrošinājuma iegādei, telpu nomai un transporta izdevumiem, skaidro VM.
Ārstniecības personas potēšanas pret Covid-19 mācībām izglītības iestādē tiks uzņemtas saskaņā ar vakcinācijas iestādes rekomendāciju. Pēc mācību sekmīgas pabeigšanas vakcinācijas iestāde norīkos minētās ārstniecības personas darbam Covid-19 vakcinācijas punktos, tādējādi nodrošinot papildu personāla piesaisti.
VM paredz, ka Covid-19 teorētisko un praktisko mācību kopējais apjoms veidos astoņas akadēmiskās stundas, kas piešķirs arī tālākizglītības punktus. Savukārt mācības būs pieejamas vakcinācijas iestādes rekomendētām ārstniecības personām visā Latvijas teritorijā.
Ministrijas vērtējumā, lai nodrošinātu vakcīnu krājumiem atbilstošu vakcinācijas tempu, ir nepieciešams stiprināt vakcinācijas dienestu kapacitāti un sagatavot papildu personālu apjomīgai vakcināciju veikšanai.
Jau ziņots, ka valdības atbalstītais VM vakcinācijas pret Covid-19 plāns paredz līdz vasaras beigām panākt 70% pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju.

 
Skolotājiem individuālo konsultāciju apmaksai novirza 12,3 miljonus eiro

Skolotāju un atbalsta personāla individuālo konsultāciju apmaksai mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā tiks novirzīti 12,311 miljoni eiro, ceturtdien lēma valdības sēdē.
Minētais finansējums paredzēts atbalstam diviem mēnešiem, lai nodrošinātu piemaksas skolotājiem un atbalsta personālam, tostarp vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem un atbalsta personālam, kā arī profesionālās izglītības iestāžu vispārizglītojošo mācību priekšmetu skolotājiem, kas sagatavo izglītojamos valsts pārbaudes darbiem.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm, uz atbalstu varētu pretendēt 21 429 skolotāji, kas sniedz individuālas konsultācijas obligātā mācību satura apguvei skolēniem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam dažādu iemeslu dēļ, 12.klases skolēniem vispārizglītojošās skolās, bet profesionālajā izglītībā - skolotājiem, kuri sagatavo izglītojamos valsts pārbaudes darbu kārtošanai 2021.gada pavasarī.

 
Mākslas, izklaides un atpūtas nozares komersantu atbalstam piešķirs 6 miljonus eiro

No valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" "Attīstības finanšu institūcijai Altum" ("Altum") tiks piešķirti 6 miljoni eiro mākslas, izklaides un atpūtas nozares komersantu atbalstam, lēma valdība.
Kā klāstīja Kultūras ministrijā (KM), Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmē visa veida saimnieciskās darbības veicējus, īpaši tas attiecas uz mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumiem, kas drošības pasākumu dēļ ir spiesti ilgstoši ierobežot savu darbību.
Tāpat KM atzīmēja, ka, piemēram, no kultūras pasākumu producentu un norišu vietu turētāju sniegtās informācijas, kas pamatota ar lielāko biļešu tirgotāju datiem, nozares zaudējumi 2020.gadā varētu būt pieauguši par 33 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem.
KM skaidroja, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs strādājošajiem 2021.gadā nebūs iespējams pilnvērtīgi atjaunot saimniecisko darbību, tāpēc pašreizējie apstākļi var nopietni ietekmēt daudzu ekonomiski dzīvotspējīgu uzņēmumu un to darbinieku ekonomisko situāciju īstermiņā un vidējā termiņā, vienlaikus radot ilglaicīgākas sekas, apdraudot to izdzīvošanu.
Pēc KM paustā, pašreizējos apstākļos, neskatoties uz "Altum" nodrošinātajām kredītu garantijām, komercbankas objektīvi daļai saimnieciskās darbības veicēju nevar izsniegt apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, piešķirt vai pagarināt kredītlīnijas. Savukārt plānots, ka nevalstisko organizāciju sektora ar pamatdarbību mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu jomā darbībai finansējumu būs iespējams iegūt plānotajās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmās.
KM vērsa uzmanību, ka jaunā atbalsta instrumenta mērķis ir stimulēt iespējami ātru Latvijā reģistrētas uzņēmējdarbības veicēju - komersantu, kuru pamatdarbība ir mākslas, izklaides un atpūtas pasākumi - ilgtermiņa finansiālo dzīvotspēju, tostarp palielinot ienākumu gūšanas iespējas, attiecīgi atjaunojot nomaksāto nodokļu apjomu un mazinot Covid-19 ierobežojumu dēļ radītos finansiālos zaudējumus un nodrošinot lielāku nodarbinātību nozarēs.
KM sadarbībā ar sabiedrību "Altum" ir izstrādājusi jaunu atbalsta programmu mākslas, izklaides un atpūtas nozaru komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 infekcijas izplatība. Atbalsta programma sagatavota, lai mazinātu Covid-19 infekcijas negatīvo ietekmi uz mākslas, izklaides un atpūtas nozaru komersantiem.
Plānots, ka ar finansējumu sešu miljonu eiro apmērā varētu atbalstīt aptuveni 60 komersantus, pieņemot, ka vidējā pasākuma apmērs ir 100 000 eiro.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, finansējumu atbalsta programmas ietvaros paredzēts piešķirt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu veidā pasākumu īstenošanai, tai skaitā vairāku uzņēmumu sadarbības pasākumu īstenošanai.
Pasākums vai pasākumu cikls var būt gan tāds, kas jau sagatavots, bet vēl nav noticis, gan tāds, kura organizēšana vēl nav uzsākta. 60% no atbalsta summas varēs būt aizdevums, 40% - grants. Maksimālais atbalsta apmērs vienam uzņēmumam vai ar to saistīto personu grupai viena pasākuma īstenošanai būs 300 000 eiro.
Lai varētu pretendēt uz atbalstu, mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Latvijā un jāatbilst maza un vidēja uzņēmuma (MVU) statusam, jādarbojas konkrētās NACE klasifikācijas nozarēs, 2019.gadā jābūt strādājušam ar apgrozījumu vismaz 40 000 eiro apmērā, jābūt ekonomiski dzīvotspējīgam un jāspēj uzņēmuma darbībā pierādīt Covid-19 ietekmi.
Atbalsta programma stāsies spēkā nākamajā dienā pēc oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēta paziņojuma par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Atbalsta programmu administrēs valsts atbalsta finanšu institūcija "Altum". Lai novērtētu, vai komersants ir ekonomiski dzīvotspējīgs un tam piešķirams atbalsts, tiks izmantota līdzšinējā "Altum" pieredze uzņēmējdarbības projektu analīzē.
Sadarbībā ar kultūras nozares uzņēmumu organizācijām "Altum" sagatavo kārtību aizdevumu un grantu piešķiršanai, lai pēc programmas saskaņojuma no Eiropas Komisijas saņemšanas iespējami ātri uzsāktu programmas īstenošanu. Uzņēmumi pieteikumus varēs iesniegt "Altum" klientu portālā "mans.altum.lv".

 
Valdība atbalsta arī šogad policistiem un robežsargiem par darbu Covid-19 laikā piešķirt piemaksas

Valdība konceptuāli atbalstīja arī 2021.gadā policistiem un robežsargiem par darbu Covid-19 laikā piešķirt piemaksas.
Tāpat kā 2020.gadā, arī 2021.gadā piemaksas apmērs par vienu stundu paredzēts 75% apmērā no amatpersonai noteiktās stundas algas likmes, ievērojot noteiktos kritērijus un uzskaitīto amatpersonas iesaistes vai saskares stundu skaitu.
Sākotnēji Finanšu ministra vadītā vadības grupa pieņēma lēmumu piemaksu noteikt 50% apmērā no amatpersonai noteiktās stundas algas likmes, taču jau vēlāk atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par 75%.
Policisti un robežsargi saskaras ar paaugstinātu inficēšanās risku, tieši kontaktējoties ar cilvēkiem, kā arī nereti sastopas ar vardarbību un pret sevi vērstu agresiju no iedzīvotāju puses.
Patlaban Valsts policijā ir 96 Covid-19 pozitīvas amatpersonas un 94 kontaktpersonas, savukārt Valsts robežsardzē - 39 Covid-19 pozitīvas amatpersonas un 40 kontaktpersonas.
Tā rezultātā secināts, ka piemaksas apmēru samazināt nav pieļaujami, un tas nosakāms apmērā, kāds bija noteikts par laika periodu no 2020.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 31.decembrim.
Vienlaikus tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikums par piemaksas par nakts darbu segšanu tām amatpersonām, kuras tika iesaistītas virsstundu darbā iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma kontrolei.
IeM vēl gatavos valdības rīkojuma projektus par naudas piešķiršanu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Papildus nepieciešamais finansējums piemaksu izmaksai 2021.gadā nav precīzi aprēķināms, jo nav zināms, cik ilgi turpināsies ārkārtējā situācija un cik ilgi amatpersonām būs jāveic Covid-19 ierobežojumu kontrole.
Indikatīvi nepieciešamais finansējums piemaksai 2021.gadā vienam mēnesim ir 770 867 eiro.

 
IeM novirza 819 650 eiro tehnoloģiskajiem risinājumiem robežu pārvaldības stiprināšanai un epidemioloģisko risku mazināšanai

Valdība slēgtā sēdē atbalstīja 819 650 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (IeM), lai ieviestu drošus tehnoloģiskos rīkus un risinājumus robežu pārvaldības stiprināšanai un epidemioloģisko risku mazināšanai.
Finansējums paredzēts IeM Informācijas centram.
Valdība šodien arī uzklausīja informatīvo ziņojumu par drošu tehnoloģisko rīku un risinājumu izmantošanu robežu pārvaldības stiprināšanai un epidemioloģisko risku mazināšanai.
Ministriem redzamajos IeM dokumentos bija iekļauta detalizēta informācija par veicamajiem pasākumiem un nepieciešamajiem finanšu resursiem un finansēšanas avotu, tomēr IeM aģentūrai LETA nekomentēja kādus uzlabojumus plānots veikt informācijas tehnoloģiju sistēmā.
No dokumentiem izriet, ka projekta izmaksas veido 769 650 eiro, bet iekārtu uzstādīšanas izmaksas 50 000 eiro.

 
Covid-19 krīzē valsts nodrošinās lielāku līdzfinansējumu pašvaldību pabalstiem

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Covid-19 krīzē valsts nodrošinās lielāku līdzfinansējumu pašvaldību pabalstiem.
Valsts turpmāk finansēs līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā. Tādējādi palielināsies pieejamais valsts finansējums pašvaldībām, kuras sniedz atbalstu Covid-19 krīzes skartajām personām. To paredz akceptētie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts segs 50% no pašvaldību piešķirtā pabalsta krīzes situācijā, taču līdz šim valsts līdzfinansējums šim pabalstam nevarēja pārsniegt 40 eiro mēnesī vienai personai. Laikposmā no šā gada 1.februāra valsts līdzfinansējums palielināts līdz 75 eiro.
Tāpat iespēja saņemt krīzes pabalstu saistībā ar Covid-19 vairs nebūs ierobežota uz ārkārtējās situācijas laiku. Tā ir pagarināta līdz konkrētam datumam - 2021.gada 30.jūnijam.
Likumā precizēti arī šī pabalsta piešķiršanas kritēriji: pabalstu krīzes situācijā var piešķirt mājsaimniecībai vai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi izsludinātās ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību dēļ, izvērtējot pieejamo informāciju valsts un pašvaldību informācijas sistēmās.
Likums paredz iespēju pie šī pabalsta papildus saņemt 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam.
Par pabalsta saņemšanas iespējām un apmēru iedzīvotājiem jāinteresējas savā pašvaldībā, skaidro Saeimā.

 
Deputāti pārapstiprina nosacījumu, ka Latvija tranzītā jāšķērso 12 stundu laikā

Saeimas vairākums ceturtdien pārapstiprināja valdības iepriekš nolemto, ka personām, kuras šķērso Latviju tranzītā, tas jāizdara 12 stundu laikā pēc reģistrēšanās sistēmā "covidpass.lv".
Šie valdības iepriekš pieņemtie lēmumi attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā jau atbilstoši valdībā lemtajam, savukārt parlaments lemj, vai tos pārapstiprināt vai noraidīt.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Iekšlietu ministrijā, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un jaunā Covid-19 paveida izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazināt tranzīta nolūkā robežu šķērsojošu personu uzturēšanās laiku Latvijas teritorijā.
Personām, sākot no 15. februāra, ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē "covidpass.lv".
Pastāv arī izņēmumi. Transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekam, kravas vai tehnisko reisu apkalpes loceklim Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā. Tāpat izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā.
Izņēmums arī attiecas uz gaisa kuģa pasažieriem, kurš šķērso Latvijas teritoriju tranzītā, nepametot lidlauka kontrolējamo zonu un uzturoties tajā ne ilgāk par 24 stundām.
Izņēmums attiecas uz kuģa un gaisa kuģa apkalpes locekļiem, kā arī jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa, gaisa kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā. Viņiem nav noteikts stundu limits.
IeM atgādina, ka visos pārējos gadījumos elektroniskais apliecinājums ir jāaizpilda 48 stundu laikā pirms ieceļošanas Latvijas un ieceļot var tikai, iepriekš uzrādot negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
Tāpat Saeima šodien pārapstiprināja otrus valdības veiktos grozījumus ārkārtējās situācijas rīkojumā, kas precizē regulējumu attiecībā uz individuālu augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi.
Arī deputāti akceptēja jau spēkā esošo regulējumu, ka epidemioloģiskās situācijas padziļinātai analīzei un datu ieguvei, kas nepieciešami inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikts, ka VID nodod SPKC informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši SPKC rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19.

Nacionālās informācijas aģentūras LETA apskats