Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā05.03.2021
Svarīgākais:
- Pensionāriem un personām ar invaliditāti piešķirs vienreizēju 200 eiro pabalstu; Pabalstu varēs saņemt tie, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. Tāpat vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienreizējo pabalstu bez papildu personas iesnieguma izmaksās aprīlī; Lēmums vēl jāatbalsta Saeimā;
- Mediķu piemaksām piešķir 23 miljonus eiro;
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredz vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai; 2020.gadā un 2021.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai paredzēts atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tāpat rosināts atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā u.c.; Gala lēmumu par likuma izmaiņām pieņems Saeima;
- VKKF nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanas programmai piešķir 3 miljonus eiro;
- Valdība ļauj no 8.marta rīkot sacensības sportistiem vecumā no 15 gadiem;
- Iknedēļas Covid-19 testēšana būs arī augsta riska izglītības iestāžu nodarbinātajiem;
- Bērna vecāks vai aizbildnis, adoptētājs, audžuvecāks, kurš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet nevar strādāt attālināti slimības palīdzības pabalstu varēs saņemt arī par pavasara skolēnu brīvlaika periodu;
- Saeima skatīs priekšlikumu par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem tirgotājiem uzlikt sodu līdz 5000 eiro;
- Saeima skatīs likuma grozījumus, kas paredz, ka, aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā;
- Līdz gada beigām zāļu ražošanas un izplatīšanas atbilstības pārbaudes varēs veikt attālināti;
- Valdība vēl nelemj par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.
Likumdošanas apskats:
Valdība atbalsta vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti
Valdība ceturtdien atbalstīja vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti.
Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.
Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem - 108,7 miljoni eiro. Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts.
Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu.
No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.
Šādu vienreizējo pabalstu izmaksu paredz plānotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas ceturtdien pieņemti valdības sēdē. Grozījumi vēl jāizskata un par tiem jābalso Saeimā.
Mediķu piemaksām piešķir 23 miljonus eiro
Valdība ceturtdien lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 23 491 271 eiro apmērā.
No šīs summas 21 735 572 eiro nepieciešami, lai mediķiem kompensētu piemaksu apmaksas laika periodā no 2020.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, savukārt atlikušie 1 755 699 eiro nepieciešami, lai nodrošinātu atvaļinājuma rezerves uzkrājumu, atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai. Tādējādi tiks kompensētas izmaksātās piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā.
Kopumā no 21 735 572 eiro Nacionālajam veselības dienestam tiek piešķirti līdzekļi 18 093 162 eiro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm - 8 940 239 eiro apmērā, ambulatorajām ārstniecības iestādēm - 3 874 eiro apmērā, ģimenes ārstu praksēm - 8 430 483 eiro apmērā, aptiekām - 649 585 eiro apmērā un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem - 68 981 eiro apmērā.
Tāpat no minētā 21 miljona eiro 3 479 593 eiro piešķirti piemaksu kompensācijām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) un vēl 162 817 eiro - Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) darbinieku piemaksām.
No atlikušajiem 1 755 699 eiro, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atvaļinājuma rezerves uzkrājumu, 289 851 eiro tiks piešķirti NMPD, bet 13 563 eiro - SPKC. Savukārt 1 452 285 eiro tiks piešķirti Nacionālajam veselības dienestam, lai veiktu samaksu 744 279 eiro apmērā stacionārajām ārstniecības iestādēm, 702 259 eiro apmērā - ģimenes ārstu praksēm un 5747 eiro - Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem.
Valdība atbalsta vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai
Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai.
Finanšu ministrijas (FM) rosinātie grozījumi paredz 2020.gadā un 2021.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Tāpat rosināts atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Paredzēti grozījumi arī azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā. Papildus likumprojektā ietverts regulējums informācijas publicēšanai par tiem nodokļu maksātājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī citas izmaiņas.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt garāku termiņu gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektu, biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020.gadu iesniegšanai, kā arī un sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatu par 2020.gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai. Paredzēts pagarināt arī termiņu, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu. Paredzēts pagarināt arī IIN gada deklarāciju iesniegšanas termiņu par 2020.gadu. Līdz ar to 2020. taksācijas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš visiem IIN maksātājiem būs 2021.gada 1.jūlijs. Minētais priekšlikums attieksies uz tiem IIN maksātājiem, kuriem IIN gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas ir obligāta, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem.
Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.gadu un par 2021.gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmi uz saimniecisko darbību un ar to saistītos ierobežojumus, jo saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem, krasi pieaug.
"Pašlaik, ārkārtējās situācijas laikā, tirdzniecība ir ierobežota un arī citu pakalpojumu sniegšana ir sašaurinājusies. Praksē rodas situācijas, ka, piemēram, uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, no kuriem viens ir arī valdes loceklis. Ierobežojumu un samazināta apgrozījuma dēļ abi darbinieki strādā nepilnu darba laiku, tāpēc iesniedz iesniegumu par algu subsīdijām. Faktiski aprēķinātā darba alga abiem ir mazāka par minimālo mēnešalgu, jo maz darba stundu. Šādā gadījumā par darbinieku, kas ir gan valdes loceklis, gan darbinieks vienā personā, IIN un VSAOI iznāk maksāt vēl papildus IIN un VSAOI, proti, gan no aprēķinātās algas par nepilno darba laiku, gan no domājamā ienākuma," atzina FM.
Priekšlikums paredz līdz 2021.gada beigām atteikties no prasības valdes locekļiem veikt IIN un VSAOI samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.
Atbalstīts arī priekšlikums publicēt uzņēmumiem izsniegto grantu apjomu, līdzīgi kā tas tiek darīts par dīkstāves un subsīdiju atbalstiem.
Tāpat paredzētas izmaiņas azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā, kurā ir noteikts aizliegums organizēt azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās, nosakot, ka azartspēļu nodokli maksā tikai par tām mēneša dienām, kurās azartspēļu organizētāji drīkstēja organizēt konkrētās azartspēles.
Regulējuma izmaiņas plānotas arī taksometru nozarei un sabiedriskās ēdināšanas sektorā iesaistītajiem komersantiem.
FM uzsvēra, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar to ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un nevalstisko sektoru, kā arī izdiskutēts un atbalstīts finanšu ministra vadītajā vadības grupā.
Gala lēmumu par likuma izmaiņām pieņems Saeima.
VKKF nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanas programmai piešķir 3 miljonus eiro
Valdība ceturtdien lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammai "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" piešķirt trīs miljonus eiro.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) paustā, visi ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu saistītie, KM izstrādātie atbalsta mehānismi nozarei iedalās divās daļās: vieni, kas ļauj "pārziemot" - radošo personu nodarbinātības programma, kultūras organizāciju ilgtspējas programma, biļešu kompensācijas, un otri - ar skatu nākotnē, ļaujot radīt un sagatavot piedāvājumu laikam, kad kultūras nozare atsāks darbu.
"Nākotnes kultūras piedāvājuma programmu pati nozare ir atzinusi par vienu no veiksmīgākajiem atbalsta mehānismiem 2020.gadā," akcentēja Puntulis.
2020.gadā viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem kultūras jomā bija VKKF fonda īstenotā mērķprogramma "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs", kurā pieteikumu kopējais skaits bija 474, pieprasītais finansējums - 3,7 miljoni eiro. Finansēti tika 300 projekti par kopējo summu 1,8 eiro.
KM atzīmēja, ka mērķprogrammu plānots turpināt īstenot 2021.gadā, radot kultūras nozarei priekšnosacījumus darbības ilgtspējai, savukārt sabiedrībai sniedzot iespējas esošo ierobežojumu apstākļos gūt piekļuvi kultūras pakalpojumiem.
Valdība ļauj no 8.marta rīkot sacensības sportistiem vecumā no 15 gadiem
Lai Latvijā varētu norisināties Eiropas čempionāts jauniešiem Latvijas U-16 meiteņu volejbola izlasei, no 8.marta atļauts rīkot sacensības ne tikai Latvijas pieaugušo izlašu sportistiem, bet arī izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem, ievērojot visus epidemioloģiskās prasības un nosacījumus, ceturtdien lēma valdība.
Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu patlaban paredz aizliegt un atcelt visus sporta pasākumus, tai skaitā sacensības, vienlaikus kā izņēmumu paredzot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības, pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Lai gan no 7.janvāra jauniešu un junioru izlasēm, kas gatavojas dalībai Eiropas un pasaules čempionātos, ir atļauts trenēties, Eiropas un pasaules čempionātu kvalifikācijas sacensības tās var aizvadīt tikai ārvalstīs, jo Latvijā tās nedrīkst norisināties. Īpaši kritiski tas ir Latvijas U-16 meiteņu volejbola izlasei, kurai atbilstoši Eiropas Volejbola konfederācijas vēl 2020.gadā apstiprinātam starptautisko sporta sacensību kalendāram no 2021.gada 11.marta līdz 14.martam Latvijā, Daugavpilī, paredzēts aizvadīt Eiropas čempionāta jauniešiem kvalifikācijas EVZA zonas sacensības. Lai minētās sacensības Latvijā varētu norisināties, rīkojumā precizēts, ka ir atļaujama ne tikai Latvijas pieaugušo izlašu sportistu, bet izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem sporta sacensības, pārējās prasības un nosacījumus saglabājot nemainīgus. IZM atzīmēja, ka Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijā nosaka īpašus pienākumus, kuru izpilde nodrošina epidemioloģiski drošu sporta sacensību norisi "burbuļa" formātā.
Iknedēļas Covid-19 testēšana būs arī augsta riska izglītības iestāžu nodarbinātajiem
Ņemot vērā, ka speciālās izglītības iestādēs izglītojamie nespēj ievērot distancēšanos un higiēnas pamatprincipus Covid-19 saslimstības mazināšanai, iknedēļas Covid-19 testēšana tiks organizēta arī speciālās izglītības iestāžu nodarbinātajiem, ceturtdien lēma Ministru kabinetā. Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu papildināti pasākumi Covid-19 izplatības mazināšanai sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" un speciālās izglītības iestāžu darbinieku vidū. Minētajās izglītības iestādēs un izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs klātienē nodarbinātajiem nodrošinās un būs jāveic iknedēļas testēšana, lai nodrošinātu izglītības iestādes izglītojamo un nodarbināto dzīvībai un veselībai drošus apstākļus.
Patlaban Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ir nostiprināti distancēšanās, higiēnas un personas veselības stāvokļa uzraudzības pamatprincipi, kuru ievērošana ir obligāti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīmēja, ka speciālās izglītības programmu izglītojamie, kuriem ir noteikti viegli, vidēji smagi, smagi un dziļi garīgās attīstības traucējumi, ir raksturojami ar prāta spēju traucējumiem, kuri neatjaunojas un nav ārstējami.
Slimības palīdzības pabalstu turpinās izmaksāt arī par pavasara skolēnu brīvlaika periodu
Ievērojot Covid-19 izplatības radītās sociāli ekonomiskās sekas, lai mazinātu vīrusa izplatību sabiedrībā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) turpinās slimības palīdzības pabalsta izmaksu arī par pavasara skolēnu brīvlaika periodu no 15.marta līdz 19.martam, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Vienlaikus ministrijā atgādina, ka darba devējs izsniedz apliecinājumu par to, ka darbinieks nevar strādāt, tikai tādos gadījumos, ja darbinieks nevar strādāt attālināti vai nevar attālināti veikt darbu pienācīgā kvalitātē. Apliecinājums nav izsniedzams tiem darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves atbalstu.
Slimības palīdzības pabalsta saņemšanai no 1.janvāra līdz 30.jūnijam kalendāro dienu un reižu skaits netiek ierobežots. Pabalstu piešķir par periodu, par kuru ir izglītības iestādes izziņa un darba devēja apliecinājums vai aprūpes centra izziņa.
Pabalstu var saņemt viens no bērna vecākiem vai aizbildnis, adoptētājs, audžuvecāks, kurš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet nevar strādāt attālināti. Ja nepieciešams pieskatīt divus vai vairākus bērnus, vienam pieprasītājam piešķir tikai vienu pabalstu.
Saeima skatīs priekšlikumu par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem tirgotājiem uzlikt sodu līdz 5000 eiro
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz, ka par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem tirgotājam varēs uzlikt sodu līdz 5000 eiro.
Attiecīgās izmaiņas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iepriekš atbalstītas valdībā un Krīzes vadības padomē.
Likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka, neskatoties uz valdības noteiktajiem ierobežojumiem saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, praksē ir konstatēti atsevišķi gadījumi, ka komersanti turpina saimniecisko pakalpojamu sniegšanu slepus vai klaji ignorējot noteiktos ierobežojumus.
Tāpat EM secinājusi, ka esošās normas par administratīvo atbildību nav efektīvas vai ir grūti piemērojamas.
Ar likuma grozījumiem paredzēts, ka par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpumu saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, kas var radīt būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts vai pašvaldības policija var pieņemt rakstveida lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā par tirdzniecības vietas, tās struktūrvienības slēgšanu apmeklētājiem līdz septiņām dienām.
"Ar struktūrvienību ir saprotams atsevišķs veikals veikalu tīklā, lai par viena konkrēta veikala pārkāpumiem netiktu aizvērta visa šo veikalu ķēde, jeb tīkls, bet konkrētā vieta, kur notikusi pārbaude un konstatēti pārkāpumi," iepriekš skaidroja EM.
Ministrijā atzina, ka šī regulējuma mērķis ir pasargāt sabiedrību no vietām, kur netiek pienācīgi un efektīvi īstenota drošības prasību izpilde, kā arī motivēt saimniecisko pakalpojumu sniedzējus ievērot normatīvo aktu prasības.
Vienlaikus EM atzina, ka norma par saimniecisko pakalpojumu sniedzēju aizvēršanu apmeklētāju apkalpošanai tiktu piemērota tikai galējās nepieciešamības gadījos, ja epidemioloģisko prasību pārkāpums saimniecisko pakalpojumu sniegšanā var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm.
"Norma tiktu piemērota gadījumā, ja piemēram, tiek būtiski pārkāpti pulcēšanās ierobežojumi - tirdzniecības vietā būtiski ir vairāk pircēju nekā to pieļauj normatīvie akti vai tirdzniecības vietā nav izstrādātas iekšējās procedūras un tamdēļ praksē netiek nodrošināta epidemioloģisko prasību izpilde," skaidroja ministrijā.
Nosakot katra konkrētā gadījuma slēgšanas termiņu - uz septiņām vai mazāk dienām - galvenokārt, vērtējami divi kritēriji. Pirmkārt, pārkāpuma nopietnība vai smagums, otrkārt, objektīvi nepieciešamais laiks konstatēto trūkumu un neatbilstību novēršanai.
Tāpat grozījumi likumā paredz par saimniecisko pakalpojumu sniegšanā noteikto normu pārkāpumiem piemērot naudas sodu līdz 5000 eiro.
Ar dīkstāvi saistīto pabalstu saņemšanas periodus plāno ieskaitīt darba stāžā
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz, ka, aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.
To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādāti un valdības virzītie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Iecerētā kārtība attiecas uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, aģentūru LETA iepriekš informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) skaidro, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," skaidro ministre.
Likumprojekts paredz vairumā gadījumu pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā.
Savukārt pārējos gadījumos - attiecībā pret bezdarbnieka palīdzības pabalstu un jaunā speciālista pabalstu - saņēmējus paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodam pensiju apdrošināšanai.
Likumprojekts paredz, ka par minētajiem periodiem netiks veiktas obligātās iemaksas. Līdz ar to šos periodus paredzēts pielīdzināt apdrošināšanas periodiem, nosakot tiesības uz valsts pensijām un kvalifikācijas noteikšanai uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem un apdrošināšanas atlīdzību.
Tā kā iemaksas par šiem periodiem netiks veiktas, tad periodi ietekmēs apdrošināšanas pakalpojumu apmēru tikai tiktāl, cik šis pakalpojuma apmērs atkarīgs no stāža.
Līdz gada beigām zāļu ražošanas un izplatīšanas atbilstības pārbaudes varēs veikt attālināti
Lai pandēmijas apstākļos zāles būtu pieejamas un netiktu traucēta to reģistrācija, līdz gada beigām zāļu un aktīvo vielu ražošanas un izplatīšanas atbilstības pārbaudes varēs veikt attālināti, ceturtdien lēma valdība.
Kā aģentūrai LETA skaidro Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe, šāds lēmums pieņemts saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, jo lielākajā daļā valstu noteikti pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi un iespējas veikt pārbaudes klātienē ir ierobežotas.
Attālinātā pieeja novērsīs iespējamas zāļu pieejamības problēmas, vienlaikus saglabājot līdzšinējās augstās prasības. Lai ieviestu nepieciešamās izmaiņas, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kurus šodien apstiprināja valdība.
Grozījumi paredz ieviest attālinātas zāļu un aktīvo vielu ražotāju un importētāju labas ražošanas prakses, kā arī izplatītāju labas izplatīšanas prakses pārbaudes, paredzot arī iespēju tās atlikt un pagarināt esošo sertifikātu derīguma termiņu. Tāpat attālināti varēs veikt atbilstības novērtēšanas pārbaudes gan pirms speciālas atļaujas izsniegšanas zāļu ražošanai un importēšanai vai zāļu lieltirgotavai, gan arī saistībā ar licences pārreģistrēšanu.
Līdz šā gada 31.decembrim ražotāja kvalificētā persona varēs attālināti sertificēt zāļu ražošanas sēriju un zāļu ražotāji varēs attālināti veikt aktīvo vielu ražotāju un izplatītāju auditus.
Noteikta arī atvieglota kārtība, kā īslaicīgi aizstāt par labas izplatīšanas prakses ievērošanu atbildīgo amatpersonu Covid-19 slimības, pašizolācijas vai karantīnas dēļ. Atvieglota arī līdzšinējā Zāļu valsts aģentūras pārbaužu ziņojumu sagatavošanas kārtība.
Pēc grozījumu stāšanās spēkā, plašāka informācija būs pieejama Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.
Valdība vēl nelemj par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm
Ministru kabinets ceturtdien vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) vēlējās ceturtdienas valdības sēdes dienaskārtībā iekļaut jautājumu, kas atļautu gan regulārus, gan neregulārus lidojumus uz trešajām valstīm.
Tomēr šī jautājuma izskatīšanai iebilda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš aicināja ministrus valdības sēdēs neiekļaut jautājumus, kas neatbilst Operatīvajā vadības grupā lemtajam.
"Valdības sēdēs varam prasīt mainīt vai nemainīt Operatīvās vadības grupas lēmumu, bet tagad ir iesniegts jautājums, kas nav skatīts Operatīvās vadības grupā. Ja prasām šai grupai izstrādāt dokumentus, ko iesniegt izskatīšanai valdībā, tad to arī ievērojam," pauda premjers.
Linkaits gan piebilda, ka Ministru prezidents ir maldināts, jo Satiksmes ministrija (SM) izskatīšanai valdībā iesniegusi Operatīvās vadības grupas lēmumu.
Tomēr Operatīvās vadības grupas vadītājs, valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis paskaidroja, ka Operatīvā vadības grupa atbalstījusi priekšlikumu par regulāru lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, savukārt izskatīšanai valdībā iesniegts darba grupā neskatīts priekšlikums, kas atļautu arī neregulārus lidojumus uz trešajām valstīm. Citskovskis piebilda, ka šo informāciju apstiprina arī SM atbildīgie ierēdņi.
Nacionālās informācijas aģentūras LETA apskats
